Bertāns: Esmu pārliecināts, ka aizvadīsim labāku sezonu nekā cilvēki prognozē
Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) kluba Vašingtonas “Wizards” spēlētājs Dāvis Bertāns podkāstā “Off the Bench” pastāstījis par savu bērnību, komandas filozofiju un to, kas sagaida vienību jaunajā sezonā.
Kā norisinājās pirmā treniņnometnes diena?
Bija jautri. Mācījāmies jaunas kombinācijas, kas parasti ir garlaicīgs process, taču ļoti svarīgs, lai sezonas gaitā demonstrētu labu sniegumu. Treniņos atstrādājam arī aizsardzības sistēmas un spēli uzbrukumā, lai uz sezonas sākumu viss būtu savās vietās un mēs būtu gatavi – pārbaudes spēles sāksies jau pēc nedēļas. Mediju diena? Tāda pati kā parasti – notika fotografēšanās un runāšana ar žurnālistiem. Bija interesanti.
Tu esi viens no komandas veterāniem. Cik svarīgi ir visiem spēlētājiem un treneriem būt kopā jau pašā treniņnometnes sākumā?
Redzēsim, cik svarīgs faktors tas ir bijis, kad sāksim spēlēt. Pagājušajā sezonā bija līdzīga situācija Sanantonio, kur bija vairāki jauni spēlētāji, arī “All-Star” līmeņa basketbolisti. Mums bija iespēja daudz laika pavadīt kopā pat pirms treniņnometnes sākuma. Lieliska sajūta mēnesi pirms treniņnometnes jau satikt visus spēlētājus, jo var iepazīties, uzzināt visu vārdus un kā viņi izskatās [smejas]. Manuprāt, iepazīt komandas biedrus ir ļoti svarīgi.
Kā tu kļuvi par vienu no labākajiem trīspunktu metienu izpildītājiem pasaulē?
Tas ir liels jautājums. Laikam jau tāpēc, ka piedzimu treniņu zālē [smejas]. Mans tēvs spēlēja basketbola un abi vecāki bija fizkultūras skolotāji. Līdz ar to mums abiem ar brāli zāle bija pieejama 24/7. To arī izmantojām, jo katru dienu uz basketbola laukuma bijām stundām ilgi. Kā jau bērni, centāmies iemest bumbu grozā no maksimāli liela attāluma, tā arī trenēju tālmetienus [smejas]. Biju jau diezgan garš, kad sāku spēlēt basketbolu, bet tad laikā, kad man bija 9-15 gadi nebiju starp garākajiem spēlētājiem un spēlēju saspēles vadītāja pozīcijā, kas man palīdzēja turpmāk.
Tavs brālis [Dairis Bertāns] arī uzspēlēja NBA
Viņš bija īsu brīdi, un Dairim tas bija sapņa piepildījums. Cerēju, ka viņam izdosies noturēties nedaudz ilgāk. Labprāt redzētu viņu atgriežamies NBA.
Basketbols tev vienmēr bijusi prioritāte pār citiem sporta veidiem?
Jā, man basketbols vienmēr ir bijis pirmajā vietā. Man bija iespēja būt jauniešu izlasēs, kur biju komandu līderis. Kad tas notika, sapratu, ka varbūt varu aizkļūt līdz Eirolīgai un NBA. Maniem vecākiem tas likās smieklīgi, bet jaunībā skatījos 1996. gada Čikāgas “Bulls” komandas spēles un teicu viņiem, ka kādu dienu spēlēšu NBA. Esmu no pilsētas, kurā ir 3000 iedzīvotāji, bet es nokļuvu NBA. Jaunībā gan sanāca uzspēlēt dažādus sporta veidus, gan hokeju, gan, volejbolu, gan futbolu, kur stāvēju vārtos un uzspēlēju arī kā laukuma spēlētājs. Man ļoti patīk hokejs, to labprāt gribētu tagad uzspēlēt, bet tas mums nav atļauts. Varbūt, kad noslēgšu karjeru, pievērsīšos hokejam.
Sanantonio noteikti daudz ieguvi no trenera Grega Popoviča. Ko tu iemācījies no “Spurs” kultūras un atmosfēras?
Katru sezonu, iesākot treniņnometnes mūsu uzdevums nebija iekļūt izslēgšanas spēlēs, jo tam bija jānotiek pašam par sevi. Mums bija jābūt uzvarētāju mentalitātei un galvenais uzdevums vienmēr bija izcīnīt titulu. Pat spēlējot pret līgas vājāko komandu, mūs uzdevums bija rādīt savu labāko sniegumu un gatavoties “play-off” cīņām, jo, zaudējot vājākajai komandai, ir grūti cīnīties pret līgas spēcīgāko. Katra spēle bija svarīga un nedrīkstējām nenovērtēt savus pretiniekus. Šobrīd varbūt “Wizards” komandai netiek prognozēta vieta izslēgšanas turnīrā, bet mums galvenais ir izcīnīt uzvaru katrā mačā un jo vairāk uzvaru būs, jo lielākas izredzes būs cīnīties par titulu.
Tu esi lielisks tālmetienu izpildītājs, taču par kādiem spēles elementiem, kurus tev vajadzētu pielietot, esat runājuši ar “Wizards” treneru korpusu?
Viena no pirmajām lietām, ko Skots Brukss [galvenais treneris] man teica, bija, ka esmu viens no pirmajiem, kas vienmēr atgriežas aizsardzībā, turklāt mūsu uzdevums nākamajā sezonā ir neļaut pretiniekiem gūt vieglus punktus pretuzbrukumos. Tāpat treneris teica, ka nedrīkstam būt savtīgi. Ja redzam brīvu spēlētāju, viņam ir jāpiespēlē. Es nevaru uzskatīt, ka es esmu labāks metējs, tāpēc neatdošu piespēli brīvajam komandas biedram. Tādai jābūt mentalitātei visiem vienības spēlētājiem. Mēs visi zinām – ja tu atdosi bumbu komandas biedram, viņš tev kādreiz to pados atpakaļ. Tādā veidā tiek veidota komandas ķīmija, kas ļauj basketbolistiem vienam otram uzticēties vairāk.
Interesanti, ka tev ir deviņi pirksti. Kā tas notika un vai tas kādreiz ir sagādājis grūtības?
Nejūtos unikāls. Tajā pašā laikā nedomāju, ka citiem spēlētājiem tādēļ būtu priekšrocības. 13 gadu vecumā ar brāli un tēvu zāģējām malku vectēvam un nelaimīgi nozāģēju pirkstu. [Žurnālists piebilda, ka Bertāns par to runā ļoti relaksēti]. Domāju, ka esmu par to runājis jau 300 reizes, tāpēc to neuztveru ļoti emocionāli [smejas].
26 gadu vecumā tevi nemaz nevar uzskatīt par veterānu, kaut gan būsi visai pieredzējis spēlētājs “Wizards” komandā. Vai nejūties vecāks nekā esi patiesībā?
Spēlēju basketbolu profesionālās komandās jau kopš 15 gadu vecuma, tādēļ varētu teikt, ka šis man ir 12. profesionālais gads karjerā. Domāju, ka tas man dod zināmu pieredzi, jo esmu spēlējis kopā ar trīs dažādu paaudžu basketbolistiem. Esmu paņēmis kaut ko no katra. Ienākot pieaugušo basketbolā, sapratu, ka nekas nav tik viegli, kā domāju. Spēlējot ar vienaudžiem, ir uzskats, ka viss būs vienkārši un ka nav nepieciešams uztraukties par aizsardzību, bet kad nonācu pie pieaugušajiem, dabūju pa pakaļu neskaitāmas reizes. Tas man lika ātrāk kļūt pieaugušam un tāpēc 18 un 19 gadu vecumā, kad spēlēju Eirolīgā, nemaz nejutos kā jaunais spēlētājs, jo daži gadi profesionālā vidē pirms tam man bija daudz devuši.
Vai šī pieredze ir palīdzējusi arī, ienākot NBA? Eiropā tu daudz ātrāk nonāci profesionālos apstākļos nekā tas notiek Ziemeļamerikā.
Viennozīmīgi. Jau pirms ienākšanas NBA uzspēlēju divās trijās citās komandās. Līdz ar to tas man bija vieglāk gan pārcelties uz citu pilsētu, gan arī iepazīt jaunus cilvēkus. Šobrīd “Wizards” komandā esam pārliecināti par saviem spēkiem un es zinu, ka mums sezona būs labāka nekā cilvēki prognozē.
Aizvadītajā sezonā Bertāns realizēja 42,9% tālmetienu – sestais labākais rādītājs NBA. 26 gadus vecais basketbolists NBA aizvadījis trīs sezonas, kurās 220 mačos caurmērā guvis 6,2 punktus un izcīnījis 2,3 atlēkušās bumbas. Basketbolists pārstāvējis tikai Sanantonio “Spurs” komandu, bet jūlija sākumā viņš tika aizmainīts uz “Wizards”.
Latvietis aizvadītajā sezonā regulārajā čempionātā 76 mačos vidēji laukumā pavadītajās 21,5 minūtēs iemeta 8,0 punktus un izcīnīja 3,5 atlēkušās bumbas. Savukārt izslēgšanas turnīrā viņš puslīdz lielu laiku laukumā bija piecās spēlēs, kurās vidēji nospēlēja nepilnas 16 minūtes un iemeta vien 3,2 punktus.
Bertānu 2011.gada vasarā NBA draftā otrajā kārtā ar 42.numuru izvēlējās Indiānas “Pacers” komanda, bet uzreiz pēc tam viņš tika aizmainīts uz Sanantonio “Spurs”. Tobrīd viņš kļuva tikai par otro Latvijas basketbolistu, kurš draftēts NBA, bet pašlaik jau viņu skaits izaudzis līdz sešiem (Bertāns, Kristaps Porziņģis, Rodions Kurucs, Andris Biedriņš, Anžejs Pasečņiks, Jānis Timma)
Profesionālo karjeru Bertāns uzsāka Latvijā, bet 2010.gadā viņš devās uz ārzemēm, pievienojoties pazīstamajam Slovēnijas klubam Ļubļanas “Union Olimpija”, bet 2012.gada sākumā viņš pārcēlās uz Serbijas galvaspilsētas vienību Belgradas “Partizan”. Savukārt 2014.gadā latvietis ar Spānijas klubu Vitorijas “Baskonia” vienojās par trīs gadu līgumu, kas pirms trim gadiem tika izpirkts.
Savā pēdējā sezonā Eiropā Bertāns ACB turnīrā 22 mačos vidēji iemeta 8,5 punktus un izcīnīja 3,1 atlēkušo bumbu. Savukārt ULEB Eirolīgā viņa rēķinā 15 mačos caurmērā 7,9 punkti un 1,9 atlēkušās bumbas.
“Wizards” galvenais treneris par Bertānu: Sapratu, ka viņš nav robots, kas vienkārši met pa grozu
