Stāsts par “tvītu”, kas izmaksāja 200 miljonus dolāru
Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) komandas Hjūstonas “Rockets” ģenerālmenedžeris Derils Morijs pagājušajā gadā publicēja “tvītu”, kas varētu būt finansiāli visu laiku dārgākais ieraksts sociālā tīkla “Twitter” pastāvēšanas vēsturē.
Jau ziņots, ka neilgi pirms šīs sezonas Morijs tviterī paziņoja, ka atbalsta demokrātiju un Ķīnas administratīvā apgabala Honkongas protestus, kas saniknoja Ķīnu. Sacēlās pamatīga vētra, kuras ietvaros Ķīna vēlējās Morija atvainošanos, kas gan nenotika. Viņš ātri izdzēsa tvītu, taču neko daudz tas abu pušu attiecībās nemainīja.
Zīmīgi, ka tieši “Rockets” allaž bija labas attiecības ar Ķīnu. Komandā savulaik spīdēja šīs valsts basketbola ikona Jao Mins, bet Hjūstonai bijušas arī formas, uz kurām ir uzraksti ķīniešu valodā.
“Rockets” īpašnieks Tilmans Fertita vēlāk uzrakstīja, ka Morijs nerunāja “Rockets” kluba vārdā un izteicās, ka klubs nav politiska organizācija. Īpašnieks vēlējās vērst uzmanību, ka tas ir tikai Morija personīgais viedoklis, tomēr Ķīna to nevēlējās pieņemt.
Listen….@dmorey does NOT speak for the @HoustonRockets. Our presence in Tokyo is all about the promotion of the @NBA internationally and we are NOT a political organization. @espn https://t.co/yNyQFtwTTi
— Tilman Fertitta (@TilmanJFertitta) October 5, 2019
Losandželosas “Lakers” zvaigzne Lebrons Džeimss vēlāk deva mājienus, ka Morija tvīts ir finansiāli ietekmējis NBA basketbolistus, kuru sponsori bāzējas Ķīnā. Zīmīgi, ka Ķīna ir viens no lielākajiem NBA tirgiem un tādējādi naudas zaudēšana no tā varēja pamatīgi ietekmēt arī līgas finansiālo situāciju, kas tālāk jau rezultētos arī ar spēlētāju līgumu apjomu samazināšanos.
Tieši tas šobrīd arī noticis. Medijs ESPN uzzinājis, ka Morija tvīts, kas redzams bija īsu laiku, līgai izmaksājis aptuveni 150-200 miljonus dolāru. Morija ieraksts izraisīja tauriņa efektu ne tikai uz šo brīdi, bet arī nākamajiem gadiem.
NBA brīdinājusi komandas, lai tās gatavojas finansiālām izmaiņām, sākot no 2020./21. gada sezonas, vēsta ESPN. Nākamajā sezonā komandu algu griestu apmērs bija paredzēts 116 miljonu dolāru apmērā, taču medijs uzzinājis, ka skaitlis varētu nokristies līdz 113 miljoniem.
Pēc Morija “tvīta” Ķīnas uzņēmumi nolēma pārtraukt sadarbību ar NBA. Medijs CNN informēja, ka visi 11 Ķīnā bāzētie partneri, kas vēl pērn sadarbojās ar NBA, beidza līgumsaistības ar planētas spēcīgāko līgu, kas NBA noveda pie ievērojamiem finansiāliem zaudējumiem.
Brīdī, kad Morijs nāca klajā ar savu ierakstu, Ķīnā dažas NBA komandas aizvadīja pārbaudes spēles. Piemēram, Šanhajā uzreiz tika noņemti Losandželosas “Lakers” un Bruklinas “Nets” spēles plakāti, kā arī tika apsvērta iespēja atcelt spēli, tomēr tik drastisks lēmums netika pieņemts. Tāpat basketbolisti saņēma ieteikumus nerunāt ar medijiem par šo tēmu.
Finansiālās izmaiņas skars ne tikai algu griestus, bet arī brīvo aģentu tirgu, dažādus spēlētāju līgumus un citas izmaksas. Piemēram, sagaidāms, ka samazināsies spēlētāju maksimālo līgumu apjomi un daļa basketbolistu turpmāk, slēdzot jaunus kontraktus, varētu saņemt mazākas algas nekā tas būtu bijis, ja Ķīna turpinātu sadarbību ar NBA.
Viedokļi gan šajā sakarā dalās. Ja, piemēram, Lebrons Džeimss to ir izjutis ar finansiāliem zaudējumiem un nav īpaši priecīgs par Morija teikto, tad Ziemeļamerikas medijos Ķīnas vadības sistēma nereti tiek saukta par “komunistu valdību”, kas neļauj cilvēkiem brīvi izteikties.
Interesantu viedokli iepriekš paudis Bruklinas “Nets” aizsargs Džo Heriss. Viņš uzskata, ka viņam jau tā maksā pārāk daudz, tādēļ par finansiālās situācijas pasliktināšanos līgā nemaz neuztraucas. “Man jau tā maksā pārāk daudz par basketbola spēlēšanu un tādēļ īsti neuztraucos par to, ka no Ķīnas sponsoriem varu saņemt mazāku atalgojumu.”
Morijs ar viena tvīta palīdzību ir izraisījis nopietnus finansiālus zaudējumus līgai, taču ne visi viņu uzskata par galveno vaininieku, vairākiem NBA ekspertiem norādot uz Ķīnas pārlieku stingrajiem uzskatiem. NBA nevēlas piekāpties un atvainoties Ķīnai, jo tādējādi no malas izskatītos, ka līga pieņem Ķīnas režīmu un neiebilst pret vārda brīvības ierobežošanu.
Honkongas protesti sākās kā pretestība likumprojektam, kas paredzētu aizdomās turētās personas izdot tiesāšanai Ķīnā, bet vēlāk pārauga plašākos protestos pret Pekinas ietekmi autonomajā Honkongā, raksta LSM.
