Dārziņš: Savulaik Ozoliņš man iemācīja – piecelies kājās, kad tu runā ar komandu (VIDEO)

Kontinentālās hokeja līgas (KHL) kluba Rīgas “Dinamo” un Latvijas hokeja izlases spēlētājs Lauris Dārziņš sarunā ar Armandu Puči un Oļegu Sorokinu raidījumā “Hat-trick” atcerējās par valstsvienībā pavadīto laiku, kapteiņa atbildību un jautrākajiem komandas biedriem.

“Kapteiņa atbildība ir sagatavot komandu uz spēli. Parasti tie, kas ir izlase, viņi jau paši zina, ko grib. Agrāk varēja būt tā, ka kāds valstsvienībā tiek pārpratuma dēļ un tad viņš jānoskaņo. Ir gadījumi, kad kāds vienkārši jānomierina, jo cilvēkam ir stress. Bet tas ir normāli, arī pretiniekiem tā ir. Parasti, ja tu esi ticis līdz izlasei, tad tā ir kaut kāda kvalitātes zīme par to, ka tu saproti lietas un zini, kā gatavoties spēlēm,” uzskata Dārziņš, kur kapteiņa pienākumus izlasē pildījis divas reizes – 2013. un 2019. gadā.

“Spilgtākais kapteinis manā izlases karjerā? Sandis Ozoliņš, viņš Sočos (2014. gada olimpiskajās spēlēs) sēdēja man blakus ģērbtuvē. Ar Ozo bija jocīga situācija, jo man viņš bija jāpaspiež uz leju, lai Sandis varētu uzvilkt slidas – Sandim bija problēmas ar muguru. Ozoliņš bija pateicīgs par šo un teica, ka arī viņš man palīdzēs. “Iespējams, tu kaut kad būsi kapteinis, tad es tev izstāstīšu dažas nianses.” Piemēri? Piecelties kājās, kad runā ar komandu,” atceras 35 gadus vecais hokejists.

https://www.facebook.com/Hattrick.lv/videos/2873450379442578/?v=2873450379442578

“Esmu bijis kapteinis pie Teda Nolana un pie Boba [Hārtlija]. Viņi lieliski prot noskaņot komandu un noteikt virzienu, līdz ar ko man nav jāsēž ģērbtuvē un jādomā, kas tagad jādara. Nolans vairāk aizgāja tādā meditatīvā runā, savukārt Hārtlijam ir konkrētāk – viņam ir vīzija, viņš grib to un to,” speciālistus salīdzina uzbrucējs.

“Droši vien ir labāk, kad kapteini ievēl komanda. Arī pašam kapteinim tad ir labāka sajūta. Tur, kur esmu spēlējis, šis jautājums nebija aktuāls, jo, pat ja kapteini izvēlējās treneri, visi bija mierā ar to. Reiz bija gadījums, kad grupa ar jaunajiem hokejistiem gribēja iebalsot Kasparu Daugaviņu par kapteini, pretī bija veterāni – Sems (Aleksandrs Semjonovs), Tambis (Leonīds Tambijevs) un Znaroks bija treneris. Beigās par kapteini kļuva Herberts Vasiļjevs, kas bija ļoti laba izvēle,” par agrākiem laikiem izlasē pastāstīja Dārziņš.

Jautāts par iesaukām hokejists atcerējās, ka ārzemēs cilvēkiem vienmēr bija grūtības izrunāt viņa vārdu un parasti Lauri sauca par Lariju – tā bija gan Somijā, gan Kanādā. Vēlāk viņu šādi sāka saukt arī [Oļegs] Znaroks – Lari.

Tāpat Dārziņš pastāstīja par jautrākajiem hokejistiem Latvijas izlasē. “Elvis Merzļikins. Nosauktu arī Andreju Maticinu. Man bija jautri vērot viņa spēli. Pieļauju, ka viņam bija laba humora izjūta. Ģirts Ankipāns – viņam arī lieliska humora izjūta, gan kad viņš spēlēja, gan tagad kā treneris viņš lieliski prot izteikties. Jēkabs Rēdlihs – vienmēr pozitīvs. Vasiļjevs – viņš daudz jokoja, lai gan brīžiem tas bija visai savdabīgi. Noteikti Kaspars Astašenko. Sočos izlasē bija Koba Jass – arī ļoti jautrs hokejists, kurš gan vairāk jokoja par pretiniekiem, piemēram, pirms mača pret Kanādu sāka prasīt Sidnijam Krosbijam nūjas, autogrāfus, viņš nezināja, kur likties,” pastāstīja Latvijas izlases spēlētājs.

Dārziņš pārstāvējis Latviju deviņos pasaules čempionātos un divās olimpiskajās spēlēs.