Jau šogad paredzēta jumta izbūve “Daugavas” stadiona rietumu tribīnē, manēžas būvniecībai iesniegti 14 pieteikumi

28/05/2021 13:34
Nokopēts
Daniēls Nātriņš un Vadims Ļašenko

“Daugavas” stadiona rietumu tribīnē jumta izbūve paredzēta jau šogad, piektdien informē Latvijas Futbola federācija (LFF).

Līdz šī gada beigām paredzēts realizēt izbīdāmā jumta izbūvi virs “Daugavas” stadiona pirmā līmeņa rietumu tribīnēm, kas ļautu izpildīt Eiropas Futbola asociāciju savienības (UEFA) stadionu klasifikācijas prasības, tai skaitā attiecībā uz apjumtām mediju sēdvietām. Projekta realizēšanu pārraudzīs LFF, piesaistot tam atsevišķu UEFA finansējumu. Starp LFF un VSIA “Kultūras un sporta centrs “Daugavas stadions”” 27.maijā noslēgts attiecīgs sadarbības līgums.

Reklāma
Saturs turpinās

Noslēgtais līgums paredz, ka abas puses vienojas sadarboties jumta izbūvē, kas veicama atbilstoši jau izstrādātajam būvprojektam un Rīgas pilsētas būvvaldes piešķirtajai būvatļaujai. Federācijai saskaņā ar būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem nodotas apbūves tiesības uz objekta būvniecību, bet LFF apņemas veikt attiecīgos būvdarbus un tos pilnībā finansēt no šim mērķim piesaistītajiem līdzekļiem.

Objekts pēc tā nodošanas ekspluatācijā tiks nodots VSIA “Kultūras un sporta centrs “Daugavas stadions”” īpašumā.

Būvniecības darbu konkursa organizēšanai LFF ir piesaistījusi SIA “Tehnisko konsultāciju birojs” pakalpojumus. Atbilstoši konkursa nolikumam pretendentiem līdz 4.jūnijam jāiesniedz tehniskais un finanšu piedāvājums saistībā ar projekta realizāciju. Aptuveni jūnija vidū atbilstoši normatīvo aktu prasībām tiks veikta būvnieka izvēle ar mērķi objektu nodot ekspluatācijā līdz šīgada beigām. Šie ieguldījumi “Daugavas” stadiona pilnveidošanā pietuvinās to ceturtās jeb augstākās UEFA kategorijas iegūšanai.

“Esam gandarīti, ka, piesaistot šim mērķim paredzētu UEFA finansējumu, kā arī izveidojot produktīvu dialogu ar “Daugavas” stadiona vadību, ir izdevies jautājumu par jumta būvniecību izkustināt no vietas. Iepriekš šis process finansējuma trūkuma dēļ bija iestrēdzis, taču pašlaik ar lielu pārliecību varam teikt, ka projekts tiks realizēts līdz gada beigām,” pauda LFF prezidents Vadims Lašenko.

“LFF ir spērusi soli uzņemties projekta finansēšanu, pateicoties iegūtajam UEFA atbalstam. Tas ir ekskluzīvi šim mērķim piesaistīts finansējums, kas nekādi neietekmē ne pārējos īstermiņa un ilgtermiņa darbus Latvijas futbola infrastruktūras uzlabošanā, ne LFF atbalsta programmas mūsu biedriem,” skaidroja Ļašenko, uzsverot, ka ir būtiski stadionam nodrošināt UEFA ceturto kategoriju, lai Latvijas futbolam būtu vismaz viena futbola mītne, kas pārliecinoši atbilst augstākajām prasībām.

Lašenko teiktajam piekrita arī Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP). “Šogad “Daugavas” stadiona komanda ir izdarījusi apbrīnojamu darbu saistībā ar ledus halli. Tagad, pateicoties labai sadarbībai ar LFF, ir iespējama jumta izbūve rietumu tribīnē, kas ļaus stadionam pretendēt uz vēl aktīvāku iesaisti starptautisko pasākumu rīkošanā. Ir skaidrs, ka ledus halles pieredze ir nenovērtējama, izvēloties labākos būvniekus un caurspīdīgi organizējot iepirkuma procedūru,” uzsvēra Šuplinska.

LFF iniciatīvu izbūvēt jumtu virs rietumu tribīnes atzinīgi vērtēja arī VSIA “Kultūras un sporta centrs “Daugavas stadions”” valdes loceklis Daniēls Nātriņš. Viņš norādīja, ka šāds solis ļaus sporta infrastruktūrai virzīties pareizajā attīstības virzienā. Nātriņš uzsvēra, ka stadionam iegūt augstākās UEFA kategorijas statusu ir ne vien LFF, bet arī “Daugavas” stadiona amatpersonu mērķis.

Savukārt VSIA “Kultūras un sporta centrs “Daugavas stadions”” 12 miljonu eiro vērtajā iepirkumā stadiona vieglatlētikas manēžas ar multifunkcionalitāti projektēšanai un būvniecībai ir iesniegti 14 pretendentu pieteikumi, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Piedāvājumus iesnieguši uzņēmumi SIA “Aimasa” (piedāvātā līgumcena – 11,479 miljoni eiro), SIA “Arčers” (9,77 miljoni eiro), SIA “LC būve” (11,827 miljoni eiro), AS “LNK Industries” (13,789 miljoni eiro), SIA “Merks” (13,946 miljoni eiro), pilnsabiedrība “MMG”, kuras dalībnieki ir SIA “Mon 1” un SIA “Monum” (11,69 miljoni eiro), SIA “Newcom Construction” (14,306 miljoni eiro).

Tāpat piedāvājumus iesnieguši Lietuvas uzņēmums “Panevežio statybos trestas” (10,812 miljoni eiro), personu apvienība “ARMS”, kuru veido SIA “Arms Group” un SIA “V.J.M. būve” (10,22 miljoni eiro), piegādātāju apvienība “BBA, Tilts, AE”, kuru veido SIA “Baltic Builders Alliance”, SIA “Tilts” un SIA “Velve-AE” (11,969 miljoni eiro), pilnsabiedrība “BI_Zeng”, kuru veido SIA “Buildimpeks” un SIA “Zeng” (10,6 miljoni eiro), SIA “Rere būve” (11,317 miljoni eiro), AS “UPB” (8,965 miljoni eiro) un SIA “Velve” (12 miljoni eiro).

Lētāko piedāvājumu iesniegusi “UPB”, otrs lētākais piedāvājums ir būvkompānijai “Arčers”. Savukārt dārgākās piedāvātās līgumcenas ir būvkompānijām “Newcom Construction”, “Merks” un “LNK Industries”. VSIA “Kultūras un sporta centrs “Daugavas stadions”” valdes loceklis Daniēls Nātriņš aģentūrai LETA sacīja, ka patlaban vēl turpinās komunikācija ar zemāko cenu iesniegušo pretendentu. “Kultūras un sporta centrs “Daugavas stadions”” uzdevis pretendentam precizējošus jautājumus uz kuriem tiek gaidītas atbildes.

Nātriņš prognozēja, ka iepirkuma uzvarētājs varētu tikt nosaukts tuvāko divu nedēļu laikā. Jautāts, vai pretendentu izvērtējumā tiks ņemta vērā galvenokārt cena, vai arī citi faktori, piemēram, iespēja, ka Konkurences padome pretendentam piemēro sodu būvniecības karteļa lietā, Nātriņš sacīja, ka “Kultūras un sporta centrs “Daugavas stadions”” uzdevis jautājumus arī Konkurences padomei, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam un Centrālajai finanšu līgumu aģentūrai. “Konsultējamies ar šīm iestādēm un to sniegtās atbildes arī tiks ņemtas vērā, lemjot par iepirkuma uzvarētāju,” sacīja Nātriņš.

Savukārt Konkurences padomes (KP) pārstāvji uz aģentūras LETA jautājumu, vai gadījumā, ja kādā iepirkumā uzvar uzņēmums, kuram vēlāk tiek piemērots sods par dalību kartelī, nerodas problēmas ar šo iepirkumu, atbildēja, ka KP karteļa dalībniekiem piemēro naudas sodu un liegumu gadu piedalīties publiskajos iepirkumos, taču šie ierobežojumi stājas spēkā pēc tam, kad stājies spēkā KP lēmums. “Ņemot vērā, ka lēmumā iesaistītajiem uzņēmumiem ir tiesības KP lēmumu apstrīdēt tiesā, visbiežāk KP lēmumi stājās spēkā pēc tiesas galējā sprieduma, tādējādi tikai pēc tiesvedībām, ja tās bijušas labvēlīgas KP, uzņēmumam ir jānomaksā valsts budžetā piemērotie naudas sodi un tiek piemērots liegums piedalīties iepirkumos,” skaidroja KP pārstāvji.

Jau ziņots, ka, lai gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izbeidzis 2018.gadā sākto tā dēvēto būvnieku karteļa krimināllietu, kurā aizdomās par kukuļošanu figurēja uzņēmēji un valsts amatpersonas, izmeklēšanu par karteļa darbību turpina KP, kura pie atbildības varētu saukt 18 uzņēmumus, vēstīja TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Raidījuma rīcībā esošā informācija liecina, ka aizdomas par savstarpēju aizliegtu vienošanos jeb karteli ir pret 18 būvniecības uzņēmumiem – SIA “Skonto būve”, SIA “Velve”, SIA “Rere būve”, SIA “Re&Re”, SIA “Pere Meistari”, SIA “Arčers”, SIA “Latvijas energoceltnieks”, SIA “LNK Industries”, SIA “RBSSKALS būvvadība”, SIA “RBSSKALS”, SIA “Latvijas tilti”, SIA “Merks”, SIA “Kodols M”, SIA “Monum”, SIA “Enfort”, SIA “Abora”, SIA “Ostas celtnieks” un AS “UPB”.

Lēmums par naudas sodiem KP jāpieņem līdz 1.augustam. Kartelis ir viens no smagākajiem konkurences pārkāpumiem un KP pietiek vien ar pazīmēm, ka tirgus dalībnieku starpā ir notikusi aizliegta vienošanās, atšķirībā no KNAB kriminālprocesa, kurā bija jāpierāda katras personas vaina un kaitējums sabiedrībai. Tāpat ziņots, ka februāra vidū “Kultūras un sporta centrs “Daugavas stadions”” izsludināja 12 miljonu eiro vērtu iepirkumu stadiona vieglatlētikas manēžas ar multifunkcionalitāti projektēšanai un būvniecībai. Pretendenti piedāvājumus varēja iesniegt līdz 22.martam.

Būvniecības tehniskajā specifikācijā paredzēts izstrādāt Daugavas stadiona vieglatlētikas manēžas ar multifunkcionalitāti būvprojektu, pamatojoties uz SIA “Otrā avēnija” izstrādāto tehnisko specifikāciju un projektēšanas programmu, kā arī saskaņā ar Rīgas pilsētas būvvaldes izdoto būvatļauju ar projektēšanas nosacījumiem.

Vieglatlētikas manēžā ar multifunkcionalitāti jāparedz visi “World Athletic” noteikumiem atbilstošie vieglatlētikas sektori, nodrošinot pilnu funkcionalitāti vieglatlētikas treniņu un sacensību norisei, kā arī jāņem vērā biedrības “Latvijas Vieglatlētikas savienība” norādījumi. Tāpat konkursa uzvarētājam projektā jāveic būvdarbi. Būvdarbu laikā projekta attīstītājs varēs izmantot tikai būvniecībai nodoto teritoriju, ievērojot publisko masu pasākumu norises drošības noteikumus kultūras un sporta pasākumu laikā. Būvprojekta laikā jānodrošina autoruzraudzība būvdarbu laikā.

Kā norādīts projekta nolikumā, projekta pieejamais maksimālais finansējuma apjoms ir 12 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Līguma izpildes termiņš ir 19 mēneši no līguma abpusējas parakstīšanas dienas, ieskaitot būvprojekta izstrādi un saskaņošanu institūcijās. Būvprojektam “Daugavas stadiona vieglatlētikas manēžas ar multifunkcionalitāti būvprojekta izstrāde, autoruzraudzība un būvdarbi” ir piesaistīts Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums no projekta “Kultūras un sporta kvartāla izveide Grīziņkalna apkaimē”.

    Pagaidām neviens nav komentējis
logo

Vai vēlaties saņemt paziņojumus par svarīgākajām ziņām