Ozoliņš par Šilovu un Balinski, kā arī Hārtlija devumu Latvijas hokejam
Latvijas hokeja leģenda Sandis Ozoliņš sarunā “Youtube” kanālā “William Hill TV” izteicis savu viedokli par Nacionālās hokeja līgas (NHL) spēlētājiem Artūru Šilovu, Uvi Balinski, kā arī vērtējis Boba Hārtlija ieguldījumu Latvijas hokejā.
“Šilovam ar savu sniegumu AHL ir jāparāda, ka viņš ir gatavs NHL,” atzina Ozoliņš. “Varu garantēt, ka Latvijas izlasē uz nākamo pasaules čempionātu viņš būs pirmais vārtsargs. Šilovs pierādīja sevi pasaules čempionāta līmenī, tas nav pat olimpisko spēļu līmenis. Jāparāda, vai tu esi stabils vārtsargs NHL līmenī. Pasaules čempionāts, olimpiskās spēles, Špenglera kauss – tas nenozīmē to, ko nozīmē tā līga, kurā tu taisies spēlēt. Treniņnometnē ir tādi paši četri vai pieci vārtsargi un katram ir kaut kāds medālītis, kāpēc viņš tur ir. Jā, viņam tas dos kaut kādu priekšrocību, ja būs divi vienāda līmeņa vārtsargi. Pasaules čempis ir pasaules čempis, nenoliedzami MVP, super varočiks un tā, bet NHL uz to neskatās.”
“Jāmāk spēlēt tajā līmenī, kurā tu esi. No otras puses ir Balinskis, kurš pasaules čempionātā izskatījās, ka, ko tad viņš tur tagad meklēs, ja jau viņš nedominē pasaules čempionātā. Tur ir cita kvalitāte, citas prasības un uzdevumi, kas ir vajadzīgi. Balinskim tur nav jāmet vārti,” izteicās Latvijas hokeja leģenda. “Atceramies, ka NHL daudz ko nosaka arī līguma lielums. Tagad var paturēt spēlētāju, kurš varbūt nav tik labs kā viņa konkurenti, bet viņam ir mazāks līgums un tādēļ viņš var palikt NHL. Viņi nevērtēja Balinski pēc viena pasaules čempionāta, aizmirstam. Viņi skatījās viņu visas sezonas garumā Čehijas līgā.”
Tāpat Ozoliņš vērtēja plusus un mīnusus tam, ka Latvijas izlases galvenais treneris ir ārzemnieks. “Hārtlijam bija viens vislielākais pluss – viņš parādīja, ka var domāt savādāk, nekā mums bija ieprogrammēts. Un tad bija – WOW! Kaut gan visa pasaule to jau darīja jau 10-15 gadus. Mēs to zinājām, bet tad bija tā – nu jā, tad laikam tā ir, ko citi ir stāstījuši. Tas pats bija ar KHL, pirmie gadi bija debīli. Joprojām uzskatīja, ka, ja nav Kandavas treniņnometnes, tad nekas nevar notikt. Bija tādi absurdi, kas strādāja 70-80tajos gados, bet tagad jau ir 2010., 2015. gads, bet mēs vēl maļamies pa to veco Tihonova, Jurzinova skolām. Tagad viss palicis civilizētāks. Hārtlija lielākais sasniegums, kuru mēs neesam izmantojuši bija tas, ka viņš parādīja, ka pasaulē ir savādāka sistēma, ka var darboties savādāk un tas arī varētu strādāt un dot rezultātu.”
