Miļuns: Gluži kā vācieši restartējās pret mums, varbūt mēs tā varam zviedrus pārsteigt?
Zaudējums ar rezultātu 1:8 jebkādā hokeja spēlē nebūtu patīkams rezultāts, taču pasaules čempionātā, kur katrai spēlei ir liela nozīme, šāds iznākums ir vēl sāpīgāks. Latvijas izlase trešdien pret Vāciju piedzīvoja pamatīgu fiasko, ciešot vienu no savām smagākajām sagrāvēm pasaules čempionātu vēsturē.
Lai gan pašreizējā situācija liecina par to, ka Latvijai, lai iekļūtu ceturtdaļfinālā, atlikušajās grupas spēlēs būs jāatkārto kaut kas tuvu tādam brīnumam, kā tas tika paveikts “bronzas čempionātā,” pozitīvi noskaņots par pasaules čempionātu ir “Optibet” hokeja līgas kluba “Prizma” galvenais treneris Ēriks Miļuns, kurš sarunā ar portālu “Sportazinas.com” atzina – neuzvaramu komandu nav, kā piemēru minot pagājušā gada čempionātu.
“Nav jau nekāda traģēdija. Rezultāts varbūt ir sāpīgs, bet diez vai tam [turnīra izskaņā] būs noteicoša nozīme. Pagaidām mums bilance ir laba, ir trīs uzvarētas un viena zaudēta spēle. Tālākie mači parādīs, vai mēs aizejam uz pozitīvo vai arī kā iepriekš, kad priecājāmies, ka esam palikuši elitē,” secināja Miļuns. “Tagad mēs esam čempionāta vidū un mums bilance ir pozitīva. Esam uzvarējuši trīs spēles no četrām. Tas nekas, ka bijuši nomināli vājāki pretinieki, jo, lai gan tas nāca pārāk smagi, savu darbu esam izdarījuši. Nedomāju, ka šobrīd turnīru varētu vērtēt ar mīnus zīmi – tā varētu teikt tikai par vienu spēli.”
“Domāju, ka tā bija apstākļu sakritība. Ja iepriekšējās spēlēs mums viss sakrita par labu, tad šoreiz viss sakrita uz otru pusi. Izskatījāmies nogurušāki, lēnāki par vāciešiem, kas, visdrīzāk, skaidrojams, ka viņiem iepriekšējā diena bija brīva. Mēs tāpat pirmajās trīs spēlēs varbūt patērējām lielākus spēkus nekā bija plānots,” par spēli pret Vāciju stāstīja “Prizmas” treneris. “Viņiem aizgāja spēle, mums ne. Ātri ielaidām vārtus, kas visu pavērsa vēl sliktāku. Tā, protams, nebija vārtsargu vaina – visa komanda ielaida golus.”
Latvija paliek bezspēcīga un tiek sarauta gabalos pret Vāciju
“Vācijas komanda kopumā ir labāk nokomplektēta nekā mūsu – piemēram, viņiem ir četri NHL spēlētāji, bet mums tikai viens. Vāciešiem tāpat ir spēlētāji no vietējās līgas, Šveices, kamēr mums tajā pašā ir dažu otro līgu pārstāvji, arī studenti. Mūsu sastāvs šobrīd nav visoptimālākais. Visas mazās lietiņas kopā izveidoja lielo rezultātu,” uz sastāva problēmām norādīja Miļuns. “Ja mēs būtu zaudējuši ar 1:2, vai traģēdija būtu tikpat liela? Rezultātam vispār, manuprāt, varētu būt pretējs efekts – ja būtu bijis minimāls zaudējums, tad liktos, ka vienkārši nepaveicās, bet tagad mēs varam sapurināties un restartēties.”
“Momenti arī mums bija – ja mēs tos izmantotu, tad viss notiktu citādāk. Tās arī vairāk ir kā sakritības, kam attiecīgajā dienā vairāk paveicas. Mēs redzam, ka visas komandas no pirmās līdz pēdējai ir parādījušas savu spēku un piederību elites divīzijai. Hokejs ir izlīdzinājies, un viss izšķiras ar īpašām niansēm un meistarības pazīmēm. Piemēram, spēle, kurā austrieši iemeta piecus vārtus pret kanādiešiem – skatījos to pēdējo periodu un Kanāda nedarīja neko nepareizu, kā arī austrieši nedarīja neko citādāk. Austrieši tā spēlēja visu spēli, skrēja pretuzbrukumos, bet viņiem viss sakrita tikai trešajā periodā – vienam kanādietim kādā epizodē ripa paspruka garām, cits arī kaut nepieņēma ripu, un tā arī visa spēle apgriezās. Tāpat ir ar mūsu pirmajiem periodiem – varbūt tagad pēdējās trīs spēlēs būs otrādāk un mēs uzreiz pirmajās minūtēs sāksim ar iemestiem goliem,” Latvijas izlases miegainos spēles sākumus komentēja treneris.
“Puiši jau spēlēja un visu darīja, nevar pārmest, ka necīnījās. Ja varbūt gadu atpakaļ pret mums bija mazāks koncentrēšanās līmenis, tad tagad katra komanda pret mums koncentrējas īpašāk. Likumsakarība varētu būt tā, ka vācieši pēdējos piecus gadus visu laiku ir iekšā astotniekā un cīnās par medaļām. Mūsu medaļas tikmēr bija tikai kā veiksmes stāsts, nevis likumsakarība, kas, piemēram, varētu būt jaunatnes sistēmas uzplaukums. Ja mēs šogad atkal izcīnītu medaļas un nākamgad tiktu astotniekā, tā būtu likumsakarība, bet šobrīd tas tā nav. Līdzīgi kā citas valstis iepriekš, esam tikai vienreiz nospēlējuši ļoti labi,” pārliecināts ir Miļuns.
Bārtulis par 1:8 pret Vāciju: Ir jāskatās realitātē, domāju, ka tas ir likumsakarīgi
“Mēs pret poļiem un kazahiem spēlējam vairākumā un viņi visi krīt zem ripām. Ja gadu atpakaļ mēs gūlāmies ceļā, tad tagad visa pasaule mūsu piemēru ir paņēmusi – visi daudz biežāk cenšas bloķēt metienus. Agrāk mūsu ripas daudz biežāk tika līdz vārtiem, tagad visi guļas ceļā, zinot, ka tādā veidā – ar īpašo strādāšanu aizsardzībā – var tikt pie medaļām. Līdz ar to mums spēlēt kā pirmajam numuram bijis grūtāk, jo mums nav grandu sastāvs. Mums tomēr ir septiņi debitanti, bet mēs spēlējam labi, neskatoties uz to. Ja noņemtu uzvārdus un numurus tos, nebūtu ko pārmest – kļūdās gan jaunie, gan pieredzējušie. Tāpat rikošeti, jau kādus piecus tādus esam ielaiduši – nevienā gadā tā nav bijis. Pagaidām tie augstākie spēki kaut kā nav mūsu pusē, taču tie var pagriezties par labu mums,” uz citiem blakusfaktoriem, nevis taktiskām kļūdām norādīja Miļuns.
“Visu, kas ir labi vai slikti, varēs vērtēt tikai pēc čempionāta. Atceramies, kā bija pērn – nevaru teikt, ka daudziem pēc pirmajām divām spēlēm bija optimisms, ka būs labs čempionāts. Visu parādīs nākamās divas spēles, un tādā gadījumā trešajai pat nebūs nozīmes. Neuzvaramu pretinieku nav, to mēs zinām no pagājušā gada,” atgādināja Miļuns. “Mums ir ļoti daudz plusi, bet arī ir lietas, kuras ir jāuzlabo. Tāpēc ir ļoti labi, ka ir zaudējums ar 1:8, jo tādā gadījumā ir ko analizēt, nevis tikai var nolaist galvas. Ja būtu 1:2, tad par vainīgu varētu uzskatīt kādu konkrēti, bet pie 1:8 ir visi vainīgi. Galvenais ir parādīt raksturu, nezaudēt cerību. Jātic arī faniem un būt kopā ar komandu līdz pēdējam, jo izlase ne tikai pērn, bet arī šogad pirmajās trīs spēlēs ir daudz devusi. Nekāda traģēdija nav – traģēdija būtu tad, ja mēs izkristu no elites, bet tagad, man šķiet, tas pat teorētiski vairs nevar notikt. Viss pārējais ir mūsu rokās.”
Miļuns arī nesteidzās ar ierosinājumiem veikt izmaiņas virknējumos. “Vislabākais ir uzticēties treneriem, tāpēc viņi tur ir, gluži kā vesela komanda. Tie ir treneri, kas pirms tam paši pirms tam kaut ko ir uzvarējuši un darīs visu, lai veiksmīgi nospēlētu atlikušās spēles. Par virknējumu mainīšanu – gan vajag, gan nevajag. Varbūt vajadzēja jau trešajā periodā pret Vāciju, taču to var izvērtēt tikai pēc spēles. Kad tu esi komandas iekšienē, tu jūti, vai ir nepieciešams ko mainīt, vai problēma ir maiņās vai vienkārši veiksmē. Es nevēlētos analizēt, kurus virknējumus mainīt vai kuru vārtsargu likt vārtos – vienkārši vajag uzticēties treneriem un tad visu parādīs rezultāts,” uzsvēra speciālists.
“Gluži kā tas bija vāciešiem [pēc divām sagrāvēm], ka viņi pret mums restartējās, varbūt tagad mēs tā zviedrus varam pārsteigt? Kāpēc ne? Iepriekš to esam izdarījuši. Gan zviedrus, gan slovākus, gan amerikāņus iepriekš esam pieveikuši – vēsturiski ir pierādījies, ka mēs pret viņiem visiem varam nospēlēt labi,” cerīgi uz turnīra turpinājumu raudzījās Miļuns. “Labākās spēles varbūt ir tikai priekšā, un viss tagad aizies uz otro pusi. Tagad esam balansa punktā – vai veiksme, sniegums un rezultāts ies uz augšu un būs ļoti labs čempionāts, vai vienkārši būs labs turnīrs, vai arī būs normāls čempionāts, kas varēja būt labāks. Tuvākajās divās spēlēs tas arī atrisināsies. Šaubos, ka tikai pēdējā spēlē pret ASV kaut kas izšķirsies.”
Latvijas izlasei turnīrā ir atlikušas trīs spēles pret Zviedriju, Slovākiju un ASV. “Visi saprot, ka jācīnās ar zviedriem un galvenā spēle ir ar slovākiem. Tas, ka šobrīd trāpījāmies tādā bedrē, komandai liks parādīt raksturu. Tad redzēsim, vai viņi izkāps no fiziskās un emocionālās bedres un mēs atkal būsim augstumos, vai arī cerēto nesasniegsim.”
Dārziņš: Man patīk, ka sauc lietas īstajos vārdos – ir 1:8 un mēs sūdīgi spēlējām
