Ozoliņš par padomu Balinskim, atgriešanos “Dinamo” un aplamībām par karjeras noslēgšanu
Latvijas hokeja leģenda Sandis Ozoliņš podkāstā “Devītnieks” atklāja sniegto padomu aizsargam Uvim Balinskim pirms viņa došanās uz Nacionālo hokeja līgu (NHL), kā arī atcerējās savus karjeras pēdējos gadus pēc atgriešanās Rīgas “Dinamo” komandā.
Jāatgādina, ka Balinskis pērn parakstīja līgumu ar Floridas “Panthers” komandu. “Runājām pagājušajā vasarā, pirms viņš aizbrauca. Saprotams, ka viņam ir neliels satraukums – kas ir tas NHL, kas tur notiks. Es Uvim ļoti vienkārši pateicu, ka komanda par tevi zina vairāk nekā tu vari iedomāties, viņi ir tevi pētījuši visu sezonu, zina stiprās un vājās puses, kā arī viņi no tevis nesagaida neko citu, ko jau esi parādījis,” stāstīja Ozoliņš.
“Šajā vecumā – 26, 27 gadi – komandas jau izvēlas gatavu “produktu”. Tāpēc viņam teicu, ka nevajag izdomāt, ka vajag par sevi kaut ko jaunu atklāt. Katram no mums ir savas limitētās darbības, kuras spējam paveikt – ja tu tajās iekļausies, būs ok, ja nedaudz uzlabosi, būs ļoti labi, ja sāksi pilnīgi ārpus tā, kā to esi darījis, piemēram, spēlēsi uz punktu krāšanu – tur jau ir puiši, kas to dara. Nepakļauj sevi riskam, ka nevis no tā var būt labums, bet vari iekulties vairāk nepatikšanās. Tas bija viss,” sniegto padomu Balinskim atklāja Ozoliņš.
Savas spēlētāja karjeras laikā Ozoliņš NHL beidza spēlēt 2008. gadā, kam sekoja viena gada pauze no hokeja, taču pirms 2009./2010. gada sezonas viņš parakstīja līgumu ar “Dinamo” komandu, kas tobrīd gatavojās savai otrajai sezonai Kontinentālajā hokeja līgā. “Pirmajā reizē [2008. gadā], kad “Dinamo” zvanīja, es nebiju psiholoģiski gatavs spēlēt, kā arī viņi nebija gatavi piedāvāt tik daudz, cik mēs gribējām. Ir lietas, kuras lielas naudas summas var izmainīt, bet tajā brīdī tā nebija. Taču pēc gada mainījās mana attieksme, dzīves uztvere. Mainījās mans noskaņojums pret sportu, jo pēdējie divi gadi pirms tam psiholoģiski, un līdz ar to arī fiziski, bija galīgi garām,” atminējās Ozoliņš.
“[Tā brīža “Dinamo” ģenerālmenedžeris] Normunds Sējējs man piezvanīja, vaicāja, vai neesmu pārdomājis. Es teicu – Normund, iedod man divas nedēļas, lai saprastu, cik ļoti esmu “sarūsējis”. Tā kā man bija – un joprojām ir – piezīmju blociņš, kurā piefiksēju dažādus fiziskos rādītājus, man bija iespēja salīdzināt ar iepriekšējiem gadiem. Pēc tam divām nedēļām salīdzināju un sapratu – varam par kaut ko sākt runāt. Biju pārsteigts, jo es būtībā tikai spēlēju golfu un ziemā slēpoju. Tad arī sapratu, ka varbūt vēl ir iespēja pamēģināt spēlēt,” atcerējās Ozoliņš.
Latvijas hokeja leģenda gan norādīja, ka viņa plāns pēc pievienošanās “Dinamo” bija noslēgt karjeru. “Nebija domu par atgriešanos NHL, to es zināju par 100%. Es vispār tikai sākotnēji atbraucu uz vienu gadu paspēlēt ar to saucamo absurdo domu kā “labi pabeigt karjeru”. Tas it kā bija mans mērķis, jo to nesanāca izdarīt NHL, bet šeit tā varēja būt iespēja uz labas nots pabeigt karjeru – tas patiesībā ir lielākais mēsls, ko kāds kādam var iestāstīt. Ja es paprasīšu, kā Artūrs Irbe pabeidza karjeru? Neatceramies, tāpēc tam nav starpība. Cik man pēdējā gadā bija punkti? Tas nav būtiski un pārmetums citiem. Jā, ir tas priekšstats, ka labi vajag pabeigt karjeru – muļķības! Spēlē tik ilgi, kamēr tev spēle sagādā prieku, jo neviens neatcerēsies, kā karjeru noslēdzi. Es nospēlēju, kamēr man bija kaifs, bet pēc tam visas “šasijas bija lejā”. Nobeigt karjeru uz pozitīvas nots ir lielākie meli, ko mēs sportisti sev varam pateikt.”
