Antivaroņu saraksts, aizmirsta agresivitāte un gabalos sarauts Elvis – septiņi novērojumi pēc PČ spēles pret Čehiju

Vakardienas spēlei pret Čehiju noslēdzoties, kārtējo reizi varējām dzirdēt par to, cik labi Latvija spēlēja mača otrajā pusē. Tam gan nebija daudz jēgas, jo, rezultātam esot 0:5, tu vari spēlēt cik vien gribi labi – punktus dod par gala iznākumu. Redzot Latvijas izlases “paveikto” pirmajā periodā, gribējās pārbaudīt, vai tie tiešām ir mūsējie, nevis kādi aktieri, kuri pārģērbušies Latvijas valstsvienības formā.

Neatceros, kad pēdējo reizi par izlases sniegumu bija kauns, kad pēdējo reizi kādā no trešdaļām komanda bijusi tik nevārīga un bezspēcīga. Pirms spēles daudz tika runāts par problēmām Čehijas izlases nometnē, par konfliktu, par sliktu sniegumu. Beigās, kā izskatās, tas viss pārvērtās par labu mūsu pretiniekiem, kuri pirmajās 20 minūtēs ieslēdza kaut kādus kosmiskus, mūsējiem nepieejamus ātrumus. NHL pieredze ir un paliek NHL pieredze, un Čehijas pirmā maiņa parādīja, kā jāspēlē komandas līderiem. Protams, ka pašlaik mums nevajadzētu gaidīt no mūsu līderu trio tikpat dominējošo sniegumu, bet šis ir ideāls, pie kura būtu jāsniedzas.

Šī ir briesmīga sajūta, kad pēc septiņām minūtēm jau kļūst skaidrs, ka spēle, visticamāk, ir beigusies, bet pēc 20 minūtēm par to vairs nav šaubu. Šajos gados daudz kas ir redzēts un piedzīvots, bet reti kad atceros tik izteiksmīgu ķermeņa valodu un sejas izteiksmi izlases hokejistiem, kuri saprot, ka šodien viņi uz spēli ieradušies skatītāju lomā. Neesmu treneris un man nav skaidrs, kas būtu jāizdara, lai sākums nebūtu tik briesmīgs. Taču skaidrs, ka izgāzušies pilnīgi visi, izņemot Artūru Šilovu. Un šī ir jau otrā reize pasaules čempionātā, kad vienam no nosacītiem grandiem tiek atļauts pārāk daudz pirmajās minūtēs. Esam pieraduši būt par glābējiem un varonīgi atspēlēties, bet pret ASV un Čehiju paveiktais bija tik briesmīgs, ka vairs nav bijis spēku, lai atspēlētos – ne morālo, ne arī fizisko.

Antivaroņu saraksts ir visai liels

Ar vienas rokas pirkstiem nepietiks, lai saskaitītu visus antivaroņus šajā spēlē. Roberta Mamčica un Andra Džeriņa mača vērošana pirmos zaudētajos vārtos, visa mazākuma brigāde, kura četratā tā piespiedās pie saviem vārtiem, ka čehiem bija nepieļaujami daudz vietas uzbrukuma noslēgšanai. Renārs Krastenbergs, kurš pirms trešajiem ielaistiem vārtiem zaudē ripu savā zonā. Kristaps Sotnieks, kurš ļāva Hertlam izdarīt divus metienus no tuvās distances, bet pēc tam ar roku iemeta ripu vārtos. Kristiāns Rubīns, kurš nolēma, ka Dāvidu Krejči nav jāsedz pirms viņa piespēles uz tukšiem vārtiem Pastrņākam. Tās ir tikai zaudēto vārtu epizodes, bet cik vēl bija tādu, kurās mums paveicās vai čehi pārāk aizrāvās ar kombināciju veidošanu.

Pasta has been SERVED 🍝@pastrnak96 has his first goal of #IIHFWorlds 💥#CZELAT #IIHFWorlds @narodnitym @NHLBruins pic.twitter.com/5h4UZEI3Yg

— IIHF (@IIHFHockey) May 19, 2022

Vai Vītoliņš kontrolē komandu?

Vienmēr esmu apbrīnojis, kad pēc spēles tiek runāts par koncentrācijas trūkumu. Tātad, profesionālie sportisti (un Latvijas hokeja izlases spēlētāji ir profesionāļi) nesāk spēlēt no pirmajām sekundēm pret komandu, kura iepriekš nekad nav bija uzvarēta pasaules čempionātos? Šī nav pirmā reize, kad no Harija pēc spēles tiek dzirdēts par koncentrāciju. Manuprāt, šī ir tiešā trenera (vai treneru) atbildība – izdarīt tā, lai komanda ir gatava spēlei. Nenoliedzami, ka arī spēlētājiem ir jāuzņemas daļa no vainas, tomēr pārsvarā par kolektīva sapurināšanu ir atbildīgs tās vadītājs, šajā gadījumā galvenais treneris. Turnīrā jau esam redzējuši, ka problēmas ir, un rodas jautājums – vai treneris tiešām kontrolē komandu?

Agresivitāte tika atstāta ģērbtuvē

Daudziem hokejistiem ir savi rituāli pirms nākšanas laukumā un parasti spēlētāji tajā brīdī ir noskaņoti agresīvi (šī vārda labā nozīmē). Pēc čehu izteiktās dominances pirmajās astoņās minūtēs prasītos kāds agresīvāks gājiens, lai šo mašīnu kaut nedaudz apturētu. Jaudīgs spēka paņēmiens, “trash talk” vai pat kautiņš – sarakstā noteikti ir daudzas lietas, kā varētu kļūt par agresīvāku komandu un likt čehiem ne baidīties, bet vismaz cienīt Latvijas hokejistus. Diemžēl neko tādu mēs neredzējām, bet vienīgais spēka paņēmiens, kuru varam atcerēties, ir Kristiāna Rubīna izlidošana uz Čehijas izlases soliņu, kuriem vēl sekoja kāds skarbāks vārds no pretinieku hokejistiem.

Artūrs Šilovs ir malacis

Lai cik banāli tas izklausītos, bet Artūrs Šilovs tiešām ir malacis. 21 gada vecumā iesaistīties cīņā otrajā periodā, kad rezultāts ir 0:5 un komanda ir absolūti demotivēta, turklāt neielaist nevienus vārtus – šis tiešam ir uzmanības vērts. Jaunais vārtsargs atvairīja 11 metienus, kas nav daudz. Čehi jau bija nedaudz nomierinājušies, bet daži no šiem metieniem bija izspēles uz tukšiem vārtiem, kuras Šilovs atšifrēja. “Jābūt gatavam kustēties ātrāk pa diagonāli. Jāgaida tas moments, kad būs piespēle un tikai tad jākustas,” teica vārtsargs pēc spēles. Šogad Šilovs izlases vārtos joprojām ir nepārspēts, jo viņš palika sausā arī pārbaudes spēlē pret Kazahstānu. Prieks par jaunieti, kurš turpina būvēt ceļu līdz Vankūveras “Canucks” vārtiem.

Ceturtajai maiņai nav jāspēlē pret pirmo

Čehiem (kas nav pārsteigums) izteikti dominēja pirmā maiņā ar uzbrucējiem Krejči, Pastrņāku un Červenku. Tie ir lielmeistari ar milzīgo pieredzi, ļoti tehniski un ātrie hokejisti. Piektajos zaudētajos vārtos pret viņiem spēlēja mūsu ceturtā maiņa ar Jeļisejevu, Krastenbergu un Smirnovu. Nezinu, vai tāds bija plāns, tomēr šādām lietām nevajadzētu notikt. Mūsu ceturtais trijnieks, lai cik tas būtu labs, atpaliek no pretinieku līderiem visos rādītājos un tam ir jābūt citiem mērķiem. Tikmēr trijnieks ar Robertu Bukartu, Oskaru Batņu un Rihardu Mareni ir vienīgais, kurš šajā spēlē palika bez ielaistiem vārtiem.

Bezcerība uzbrukumā

Varam vainot aizsargus daudzos grēkos, un mums būs taisnība. Bet ir viens nenoliedzams fakts – četrās spēlēs Latvija guvusi sešus vārtus, no tiem trīs – vienā spēlē pret Norvēģiju. Mazāk vārtus četros mačos guvuši itāļi un briti – ne pārāk patīkama kompānija, vai nē? Latvijas izlases metienu efektivitāte ir 6,9% jeb spēlē jāizdara vidēji 14,5 metieni, lai gūtu vārtus. Lai iemestu divus, jāizdara 29 metieni. To varējām redzēt arī pret Čehiju – metieni it kā ir, bet vai nu lido garām, vai trāpa pa pretinieku spēlētāju. Varam pateikt paldies Artūram Kuldam, ka zaudējums pret čehiem nav sausais.

Un noslēgumā par Elvi

Kad komanda ielaiž piecus vārtus, tad ir liela vēlme visos grēkos vainot vārtsargu. Elvim šis varbūt nav tas veiksmīgākais turnīrs, bet pret Čehiju viņš atkal tika atstāts vienatnē. Ir vieni zaudētie vārti, par kuriem varētu piekasīties Elvim. Pārējie četri ir uz laukuma spēlētāju sirdsapziņas, jo Merzļikins vienkārši tika sarauts gabalos. Varbūt laukuma spēlētāji sadomājušies, ka Elvim nav jāpalīdz? Varbūt cer, ka viņš ķers visu? Tas nav iespējams, un ļoti žēl, ka čempionāta labākais vārtsargs tiek padarīts par apsmieklu. 87,4% seivu un vidēji 3,92 ielaistie vārti. Pat Kolumbusas “Blue Jackets”, kur aizsardzībā arī ir caurstaigājama sēta, vārtsarga skaitļi ir labāki.

Krejci ➡️ Pastrnak ➡️ Cervenka 💥

The captain makes it 2-0 for @narodnitym #CZELAT #IIHFWorlds pic.twitter.com/GOkCNCoMVH

— IIHF (@IIHFHockey) May 19, 2022