“Apzinos, ka tas ir risks…” – Batņa par atgūšanos no traumas un savu gatavību

Latvijas hokeja izlase ceturtdien un piektdien Rīgā aizvadīs pārbaudes spēles pret Šveici. Latvijas valstsvienībai joprojām nepalīdz virkne vadošo spēlētāju, vairākiem no viņiem atrodoties savu klubu rīcībā un cīnoties “play-off” izcīņā. Taču ir arī daži spēlētāji, kuri šobrīd ir Latvijas izlases treniņnometnē, bet vēl atgūstas no savainojumiem un nevar būt droši par savu dalību pasaules čempionātā.

Viens no viņiem ir Oskars Batņa, kurš šosezon spēlēja Čehijas ekstralīgas klubā – uzbrucējam sezona noslēdzās priekšlaicīgi, jo ceturtdaļfināla sērijas spēlē viņš iedzīvojās ceļgala traumā, ieplēšot mediālo saiti. Neskatoties uz to, Batņa pirmdien pievienojās izlasei un šodien pēc treniņa sarunā ar portālu “Sportazinas.com” komentēja savu atgūšanos no savainojuma, kā arī pauda apņēmību maija sākumā doties uz Stokholmu.

“Pamazām iet arvien labāk. Pirms tam nebiju slidojis mēnesi, bet tagad jau esmu ceturto vai piekto reizi kāpis uz ledus. Protams, neesmu uz 100%, taču teiktu, ka par kādiem 80 vai 90% esmu. Liekas, ka ar katru dienu ir progresiņš. Ja viss ritēs pēc plāna, tad nākošnedēļ varētu treniņos sākt pilnvērtīgi darboties,” teica Batņa, norādot, ka gaidāmajos mačos pret Šveici viņš pavisam noteikti laukumā nedosies.

Batņa šodien uz ledus kāpa tikai treniņa otrās daļas vidū, galvenokārt darbojoties kopā ar citiem hokejistiem, kuri netrenējas ar pamatsastāvu. “Tā kā mēs esam maz cilvēku šajā grupā, sanāk, ka treniņš varbūt nav tik sarežģīts, cik intensīvs. Ar īsām pauzēm, nepārtraukti esi kustībā. Šāds treniņš ir nogurdinošāks, jo komandas treniņa daļā vingrinājumi ir sarežģītāki, bet sanāk lielāka atpūta. Domāju, ka tas palīdz. Jā, tagad ir sakrājies neliels nogurumiņš, jo ir sadzītas kājas, bet tā vienmēr ir pirmajā nedēļā pēc ilgākas pauzes. Kad pirmajai nedēļai izej cauri, tad viss paliek labāk- ir vieglākas kājas, vieglāk var kustēties,” stāstīja uzbrucējs.

Batņa vienlaikus atzina, ka viņš jūt traumas sekas. “Vēl joprojām galvā saprotu un arī sajūtu, ka pēc dažiem asiem soļiem ir sāpes ceļgalā, tāpēc saku, ka vēl joprojām nav tie 100%,” pauda Batņa. “Fiziski vienmēr ir grūti, taču šī trauma man nav pirmo reizi – šo pašu traumu guvu “kovida čempionātā” [2021. gadā Rīgā] pirmajā spēlē pret Kanādu. Toreiz es kaut kādā nesaprotamā veidā tajā čempionātā nospēlēju vēl divas spēles. Trauma nav tāda ērta – kad sāk slidot, pirmajos soļos tā traucē. Varbūt arī tas arī nedaudz ir iesēdies galvā, baidos kaut ko darīt uz maksimumu. Taču laiks dziedē, viss būs labi.”

Iepriekšējā pieredze Batņam gan ir noderīga. “Zinu, ka, ja saite pat būs sadzijusi, man tāpat sāpēs, jo audi rētas vietā ir ļoti jūtīgi. Kā man skaidroja dakteris, audi vēl joprojām nav kārtīgi saauguši un tādēļ ceļgals var būt jūtīgs pat pēc diviem mēnešiem. Pagājušajā reizē, kad man bija šī trauma, tā arī bija – vasarā saskāros ar sāpēm. Šoreiz zinu, ko sagaidīt, tāpēc varbūt ir nedaudz vieglāk, ka tas jau ir bijis,” uzsvēra hokejists.

Sezonas beigas izlaidušais Batņa atklāj informāciju par savu savainojumu

Batņa savainojumā iedzīvojās 20. aprīlī, tādējādi viņš uz ledus atgriezies ātrāk nekā paredzēts. “Ārsts teica, ka man sešas nedēļas būtu minimums, kas būtu jāpavada atpūtas režīmā. Šobrīd ir pagājušās bišķiņ vairāk kā četras… Protams, apzinos, ka tas ir risks, taču šobrīd neko neforsēju.”

“Skatos pēc sajūtām. Ja es jutīšu, ka neesmu uz visiem 100% gatavs, tad es nespēlēšu. Bet šķiet, ka progress ir acīmredzams, ārsti man palīdz, lai veiksmīgāk rehabilitētos. Visam vajadzētu būt labi,” optimistisks bija Batņa, kurš arī cerīgi raudzījās uz dalību pasaules čempionātā. “Protams, vēl jātiek sastāvā un jāskatās, vai treneri mani gribēs. Ja mani ņems, tad būšu gatavs doties laukumā un cīnīties.”

Batņa gan nav vienīgais spēlētājs, kurš piedalās Latvijas izlases treniņnometnē par spīti tam, ka tikai nesen ir atkopies no traumas vai pat joprojām cīnās ar veselības problēmām. Jāatgādina, ka treniņnometnes sākumā lazaretē atradās arī Kristiāns Rubīns, Eduards Tralmaks un Toms Andersons.

“Kā jau visi zina – Latvijas izlase ir liels gods. Tu vienmēr gribi spēlēt un pārstāvēt savu valsti,” savu un cīņubiedru motivāciju skaidroja Batņa. “Es pat teiktu, ka traumas varētu būt teju 90% sastāva, skaitot visādas mikrotraumas, taču čaļi tik ļoti grib spēlēt un ir gatavi ziedot savu ķermeni, lai tikai varētu doties uz čempionātu. Visu cieņu par to. Protams, arī jāskatās reālistiski un ir jābūt 100% gatavam palīdzēt, jo arī nav vērts riskēt. Bet traumas ir neizbēgamas, tāds ir hokejs. Tā ir agresīva spēle.”

Bet kāpēc neizmantot vienu pavasari, lai savestu kārtībā veselību, kas pēcāk varētu palīdzēt karjeras turpinājumā? “Tas vecums vēl atļauj nospēlēt pasaules čempionātos [arī tad, ja ir traumas],” norādīja Batņa. “Lai arī sezonas ir intensīvas, fiziski jūtos labi. Jā, trīsdesmitnieks tuvojas, pēc nepilna mēneša būs 30 gadi, bet tad arī redzēs, kā ķermenis jutīsies. Kamēr jūtos vesels un fiziski gatavs, vienmēr vēlos spēlēt.”

Oskars Batņa | Foto: Edijs Pālens/LETA

Batņa tāpat atgādināja, ka galvenā motivācija spēlēt izlasē par spīti dažādiem blakusapstākļiem ir vēlme palīdzēt komandai, savas intereses noliekot malā. “Pat kaut kādus mazos mērķus personīgi jau vienmēr uzstādu, bet galvenais ir tas, lai komanda labi spēlē. Man ir vienalga, kāda man ir loma izlasē – es vienmēr esmu spēlējis. Varu būt 13. uzbrucējs, varu spēlēt pirmajā maiņā, vairākumā, mazākumā. Svarīgākais ir komandai iedot visu, ko es tajā brīdī varu.”

Neskatoties uz gūto traumu, Batņa atklāja, ka viņa pārstāvētais klubs “Mountfield” nelika šķēršļus spēlēšanai valstsvienībā. “Ārsti klubā uzreiz teica, ka viss būs labi un uz čempionātu teorētiski man vajadzētu būt gatavam. Kad devos prom no komandas, treneri tikai bija priecīgi, ka spēlēšu, jo šis izlasē tomēr ir augsts līmenis. Komandai nav par ko uztraukties, jo tikai uzlaboju fizisko kondīciju. Citādāk tu beidz sezonu un sanāk trīs, četri mēneši, kuros īsti neko nedari. Šī ir iespēja pagarināt sezonu un pēc tam sanāk tikai kāds viens brīvais mēnesis,” sacīja Batņa.

Interesanti, ka Batņas komandas biedrs Ralfs Freibergs iepriekš izteicās, ka viņam bija jāpierunā “Mountfield” komandas ģenerālmenedžeris, lai varētu doties palīgā izlasei. “Jā, tur bija pasākums ar sponsoriem un ģenerālmenedžeris gribēja, lai visa komanda tur būtu. Mēs bijām vairāki, kam būs jāspēlē izlasē – ne tikai mēs latvieši, bet arī no Slovākijas, Francijas un Čehijas izlases. Treneri gribēja laist, bet ģenerālmenedžeris ne, taču ar treneriem sarunājām un viņi visu “pastūma” uz priekšu. Mums ar Freibergu beigās tikai vajadzēja ierakstīt video, ko nosūtīt sponsoriem,”

Var sākt gatavoties PČ – divi latvieši Čehijā izstājas no cīņas par titulu

Latvijas izlasei pirms pasaules čempionāta vēl ir atlikušas četras pārbaudes spēles. Bez jau minētajiem dueļiem pret šveiciešiem vēl 2. un 3. maijā izbraukumā būs jātiekas ar Norvēģiju.

“Ja man pateiktu, ka man tuvākajā laikā ir jāspēlē, tad domāju, ka man būtu nepieciešama kāda nedēļa, lai sasniegtu optimālo formu. Mērķis ir iziet laukumā spēlēs pret norvēģiem. To arī ļoti gribētu darīt – ja varētu, ietu jau spēlēt rīt! Es tomēr jau ilgu laiku esmu nosēdējis un dabūjis pietiekamu atpūtu,” izteicās Batņa.

“Hokeju vienmēr gribu spēlēt – labāk spēlēju, nevis tikai trenējos. To arī treneri vienmēr ir teikuši, ka spēles ir saldais ēdiens pēc padarītā darba treniņos. Gribas, bet, protams, centīšos būt saprātīgs un mēģināšu saprast savu ķermeni, vai varēšu spēlēt vai nē,” savu plānu ieskicēja uzbrucējs.