Ausējs par laiku Lietuvā: Boli nebija galvas tiesu pārāki – nesaprotu, uz ko fani nāca tur skatīties

27 gadus vecais Latvijas izlases basketbolists Artūrs Ausējs iepriekšējo sezonu aizvadīja Lietuvas Basketbola līgas (LKL) klubā Pasvāles “Pieno žvaigždes”, kurā bija viens no komandas līderiem. Šajā starpsezonā aizsargs pievienojās Latvijas vicečempionei ”VEF Rīga”, kā arī FIBA Pasaules kausa kvalifikācijas cīņās palīdzēja mūsu valstsvienībai. Intervijā portālam Sportazinas.com basketbolists pastāstīja par laiku Lietuvā, leģionāra gaitām, izlasi un karjeras mērķiem.

Pērn tu biji ļoti tuvu tam, lai aizbrauktu uz “EuroBasket 2017”, taču beigās paliki pēdējais aiz strīpas. Pastāsti, lūdzu, par sajūtām, esot tik tuvu finālturnīram.

Labi, ka neaizbraucu. Varbūt tas nebija vēl īstais laiks un vieta. Bet, protams, uzaicinājums uz izlasi bija liels pārsteigums. Tā bija ļoti laba pieredze, tāds liels pārliecības grūdiens. Tas noteikti man palīdzēja Lietuvas sezonai.

Kādā līmenī ir treniņprocess izlasē un cik ļoti tas atšķiras no kluba? Kurš ir valstsvienības lielākais jokupēteris?

Viss atkarīgs no tā, kādā klubā spēlē. Izlasē spēlē džeki no lielajiem klubiem, ar lieliem uzvārdiem. Varu daudz mācīties no viņiem, cik profesionāli viņi pieiet tam, ko dara. Var pamācīties, cik profesionāli viņi dara lietas arī ārpus laukuma, piemēram, ko ēd. Šķiet, ka tie it kā ir sīkumi, bet citreiz tie daudz maina. Tur var daudz pamācīties no pieredzējušākajiem spēlētājiem. Klubā tomēr tev par to maksā naudu, tur ego spēlētājiem ir lielāks. Izlasē visi ir ar vienu mērķi – pārstāvēt Latvijas godu. Līdz ar to ir ļoti pozitīva gaisotne. Kurš jautrākais? Grūti vienu nosaukt, jo joki ģērbtuvē tiek plēsti pa labi un pa kreisi. Taču, kad mēs esam zālē, mēs strādājam.

Foto: instagram.com/aausejs

Cik liels gods un lepnums ir uzvilkt mugurā Latvijas izlases kreklu?  

Sajūtas ir ļoti labas. Uzvelkot Latvijas izlases kreklu, pārņem lepnums. Tomēr līdz ar to klāt nāk arī ļoti liela atbildība, kas jāuzņemas.

Tu teici, ka tā ir atbildība spēlēt Latvijas izlasē, taču vai nav tā, ka tas uzliek lielu spiedienu? Jo no Tevis prasa un no Tevis sagaida?

Tas ir profesionālais sports. Ir labs teiciens – par to, ka esi labs cilvēks tev naudu nemaksā. Spiediens būs vienmēr, un ja tu to nevari izturēt, tad tas nav domāts tev. Domāju, ka profesionālais sports cilvēkam rada ļoti labu nervu sistēmu, lai šo spiedienu izturētu.

Kurš izlases treniņos pirmais ierodas un pēdējais dodas prom, rādot piemēru visiem spēlētājiem?

Pirms Eiropas čempionāta finālturnīra tas viennozīmīgi bija Kristaps Porziņģis. Viņš parasti uz treniņiem ieradās pusotru stundu pirms un parasti palika arī pēc treniņiem, bet es visvairāk mācījos no Jāņa Blūma. Kāda ir viņa attieksme treniņu darbam, kā koncentrēties un sagatavot savu ķermeni pirms un pēc treniņa.

17.07.2017. Rīga, Latvija. Latvijas basketbola izlases treniņš. Artūrs Ausējs, Ainars Bagatskis, Artūrs Visockis-Rubenis, foto: basket.lv

Šis jautājums daudziem interesē – kā bija spēlēt pret Bolu brāļiem? Vai tiešām viņi bija galvas tiesu pārāki?

Daudzi cilvēki man šo jautājumu uzdevuši. Sanāca spēlēt pret viņiem tikai vienu maču izbraukumā, kurā spēlēja Liandželo, bet Lamelo nepiedalījās. Katrā ziņā nekas tāds baigi īpašs, ka man būtu jāsaka: “Vou”, nebija. Man likās vidusmēra spēlētājs, kurš nav superatlētisks, nav izcils metiens. Uz mani Liandželo baigo iespaidu neatstāja (tajā mačā Artūrs guva 16 punktus, bet Lamelo – 20. aut.piez).

Foto: D.Lukšta

Dzīvojot Lietuvā, juti, ka ap Bolu brāļiem ažiotāža bija milzīga?

Ja esi viņu komandā, tad varbūt jā. Spēlējām ar viņiem pirms abi Bolu brāļi atbrauca, tad bija mazāk cilvēku, bet kad otrajā reizē braucām – pilna zāle. No sērijas, ka zālē tik daudz cilvēku, ka nevar pat tikt iekšā. Līdzjutēji nāca skatīties viņu spēles, bet tā arī nesaprotu, uz ko fani nāca tur skatīties. Man nešķita, ka viņi būtu galvas tiesu pārāki.

Ar savu komandu Pasvāles “Pieno žvaigždes” Lietuvas līgas pamatturnīru noslēdzāt sestajā vietā, bet “play-off”  pirmajā kārtā ar 1-3 zaudējāt “Neptunas”. Kāpēc neizdevās sezona tik veiksmīga vietējā čempionātā?

Lietuvā ir tā, ka tur ir pirmās četras komandas – lielais četrinieks. Komandām atšķiras budžeti. Protams, var sanākt, ka zaudē spēli pret vājāku pretinieku, bet mazie klubi cīnās kā viņi cīnās. Ja paveicas, tad var kādu stipro uzvarēt. Domāju, ka sestā vieta bija adekvāta. Varbūt varējām būt piektie, bet tas būtu labākā scenārija gadījumā. Sestā vieta bija pilnīgi normāla. Līdz sezonas pusei komandai un man bija labs sniegums. Tad nomainījās treneris, daži spēlētāji un komandai nedaudz pazuda ķīmija. Turklāt beigās mums bija daudz traumu, izkrita divi garie, kas patraucēja būt augstāk. Vienu spēli mājās pret “Neptunas” uzvarējām, bet domāju, ka pēc tām visām izmaiņām, tas bija jau ļoti daudz.

Tomēr Baltijas Basketbola līgā kļuvāt par čempioniem, izsitot Šauļus un finālā tika apspēlēta Jūrmala!

Baltijas līgas pusfināls pret Šauļiem mums vairāk bija kā fināls. Jūrmalu mēs pirmajā spēlē uzvarējām ar gandrīz 20 punktiem. Tam turnīram bijām vairāk sagatavojušies, bijām emocionāli gatavāki. Vairāk gribējām vinnēt kaut ko. Lielu pārliecību guvām, kad sērijā pieveicām Šauļus, un bija jāņem fināls. Pirmā spēle Jūrmalā izdevās ļoti laba, bet otrajā mačā bija tikai jāizdara darbs līdz galam.

Foto: D.Lukšta

Tas bija Tavs pirmais gads ārzemēs un kā leģionāram. Vai klubā juti, ka uz Tevi kā leģionāru skatās ciešāk un prasa vairāk?

Protams! Tu neesi mājās, un tas ir citādāk. Uz tevi skatās un katrā spēlē gaida pienesumu. Spiediens ir lielāks, nekā spēlējot mājās, lai gan arī Latvijā nav viegli. Mājās ir vairāk cilvēku, ko pats zini, kuri no tevis kaut ko gaida. Profesionālajā sportā viegli nav ne mājās, ne ārzemēs.

Vai varam teikt, ka pavadītais laiks Lietuvā vērtējams ar plusa zīmi?

Viennozīmīgi, ka jā. Tas nav viegli būt leģionāram, kā arī fiziski noturēties visu sezonu. Bija vairāki latvieši, kas aizgāja uz Lietuvu, tomēr gada beigās bijām tikai divi – es un Žanis Peiners. Domāju, ka tiku pie vērtīgas pieredzes. Basketbols Lietuvā ir daudz agresīvāks, tāpēc tas arī daudz, ko deva.

Kāda interese bija par Tevi starpsezonā no citiem klubiem?

Mēs bijām izlasē uz Pasaules kausa kvalifikācijas spēlēm ar Zviedriju un Ukrainu. Kad bijām Ukrainā, man zvanīja aģents. Pirms tam aģents teica, ka ir interese no Krievijas otrās līgas, arī citas vienības interesējās, bet nekādi konkrēti piedāvājumi nebija. Pirms kāda laika saņēmu “VEF Rīga” piedāvājumu. Divu dienu laikā nokārtojām visas formalitātes, un kļuvu par viņu spēlētāju.

Vai esi runājis ar treneri Gailīti – kā viņš tevi redz “VEF Rīga” komandā?

Jā, mums ar treneri bija saruna. Domāju, kā jebkurā citā klubā, man daudz būs jāmet pa grozu. Būs jāizdara daudz tālmetieni. Esmu metējs un metējs paliek metējs jebkurā klubā. Par spēles laiku vēl redzēsim, tikai nesen sākām trenēties. Viss ir procesā. Ja godīgi, nav nozīmes vai spēlēju 15, 20, 25 minūtes. Ja tu vari būt produktīvs un dot labumu komandai, tad tas ir pats galvenais.

Tu esi profesionālajā karjerā izsities caur Latviju un neesi daudz braucis prom. Šobrīd lieli panākumi ir Latvijas jaunatnes izlasēm un vairums talantu pamet dzimteni. Vai tas ir pareizs lēmums aizbraukt?

Es domāju, ka tas ir pareizs lēmums. Jo profesionālajā sportā kā jebkurā darbā, mēs gribam nopelnīt pēc iespējas vairāk. Līdz ar to, ja tu esi ārzemēs, tad tas ir kaut kāds plusiņš. Tomēr viss atkarīgs no tā, cik daudz esi gatavs strādāt. Aizbraukt uz citu valsti var jebkurš, kas to vēlas, un iekļūt kaut kādā sistēmā. Varbūt ne vislabākajā – piemēram, Barselonā, bet viss pašam būs jāizdara. Tu vari būt īstajā vietā un īstajā laikā, bet, ja neko nedari, tad iespēja ātri vien pazūd.

Foto: D.Lukšta

Latvijas pieaugušo izlase – talantu daudz un potenciāls ir ļoti augsts. Tavuprāt, kādi ir mūsu izlases panākumu griesti? Esot labākajā sastāvā, Latvija var Pasaules kausā cīnīties par medaļām?

Labākajā sastāvā tas ir reāli, ka Latvija Pasaules kausa finālturnīrā var izcīnīt medaļas. Mums ir ļoti labs sastāvs un ārkārtīgi talantīgi spēlētāji. Bez lielas domāšanas un liekiem jautājumiem – Latvija viennozīmīgi var cīnīties par medaļām.

Ko tu domā par FIBA un ULEB strīdu, kas attiecas uz izlašu logiem? Jo pie pašreizējās sistēmas tas dod tev labas iespējas spēlēt izlasē.

Tā reāli skatoties, uz Zviedrijas un Ukrainas spēlēm aizbraucu, tāpēc, ka Dairis Bertāns dabūja traumu. Jo sākotnēji aizbraucu kā 13. spēlētājs. Ja visas valstsvienības varētu spēlēt labākajos sastāvos, tad par to neviens nebūtu apvainojies, ka netiek izlasē. Tomēr izlasē vajag labākos, un visi pēc tam ir priecīgi, ka ir rezultāti. Tas ir liels gods un lepnums uzvilkt Latvijas izlases kreklu un iziet laukumā. Tās ir neaprakstāmas sajūtas. Pārbaudes spēlē pret Krieviju tu izej, un arēnā ir tik daudz cilvēku. Emocijas un sajūtas, ko iegūsti, nevar nopirkt.

Kādi ir Tavi karjeras sapņi? NBA? Spānijas ACB līga vai Eirolīga?

NBA ir mans bērnības sapnis un tas ir izsapņots. Domāju, ka tas vairs nav reāli. Spānijas līga? Jā, varbūt. Šobrīd viens ķeksītis, ko ielikšu būs VTB līga. Gribu sevi tur pierādīt. Tad jau redzēs tālāk – varbūt tā būs Eirolīga.

Cik ļoti Tev un “VEF Rīga” ir svarīgi kļūt par LBL čempionu?

To cilvēki ir izdomājuši, ka LBL “VEF Rīga” neinteresē. Kā viņi grib, tā viņi runā. Latvijas Basketbola līga VEF ir svarīga. Pats arī neesmu spēlējis LBL finālā un es to ļoti gribētu darīt pirmo reizi un pirmo reizi arī tajā uzvarēt. Zinu, ka arī klubs vēlas uzvarēt Latvijas līgā un labi nostartēt VTB turnīrā. Tur pat nav domas par kaut kādu šķirošanu.

Latvijas un Igaunijas apvienotā līga. Ko tu par to domā?

Iespējams, ka šobrīd tas būs labāks līmenis, nekā tas bija iepriekšējā sezonā. Tas būs solis uz priekšu, jo aizvadītajā sezonā Latvijā reāli bija tikai divas komandas, kas cīnījās par titulu. Jā, Jūrmala bija simpātiska komanda, bet viņiem nebija daudz iespēju kaut ko likt pretī BK “Ventspils” un “VEF Rīga”. Jaunās līgas izveide varētu pacelt līmeni, taču neesmu drošs, vai ilgtermiņā tas būs liels pluss Latvijas basketbolam. Jo kaut kādā brīdī mums tāpat būs jāatgriežas pie vietējā čempionāta.