Bertāns par grūto laiku “Thunder”, uzticību Šarlotā, līgumu un potenciālo atgriešanos Eiropā

Latviešu basketbolists Dāvis Bertāns sarunā “Sporta Studijas podkāstā” atskatījās uz aizvadīto sezonu Nacionālajā basketbola asociācijā (NBA), kā arī ieskicēja savu nākotni.

Bertāns šo sezonu iesāka Oklahomasitijas “Thunder” komandā, taču tur spēlēja pavisam maz, pirms viņš februārī tika aizmainīts uz “Hornets” vienību. Šarlotas komandā Bertāns bijis stabils rotācijas spēlētājs, un kopš pievienošanās “Hornets” viņš 28 mačos izcēlās ar vidēji 8,8 punktiem.

“Redzēju divas galējības. Biju komandā, kas vinnē lielāko daļu no spēlēm, bet es sēžu soliņa beigās un ļoti reti tieku izsaukts. Un tad bija otra galējība – pievienojos komandai, kas nav “play-off”, un ar [citu spēlētāju] traumām tiku pie 25 – 30 minūtēm spēlē. Šarlotā man bija tāda zaļā gaisma gluži kā Vašingtonā – varēju mest jebkurā brīdī, kā arī spēlētāji un treneris man uzticējās. Varbūt Vašingtonā biju kā otrā opcija, bet šeit biju trešā, ceturtā vai pat piektā opcija, taču, kad es biju laukumā, komandas biedri mani mēģināja atrast uz trīspunktniekiem,” sezonu vērtēja Bertāns.

Dairis par Dāvi: Nedomāju, ka viņš dzīsies pēc kaut kādas komandas, lai tikai būtu NBA

Latvietis arī atzina, ka viņš jau pirms pievienošanās “Thunder” zināja, ka viņam varētu būt limitēta loma. “Ir pagājuši tik daudz gadu, ka esmu sapratis, ka frāzes par to, ka viss būs manās rokās izcīnīt minūtes ir vienkārša pieklājības frāze. [Jau vasarā īsti neticēju “Thunder” solītajam,] viņi man tur varēja kaut ko teikt, bet es gribēšu visu redzēt īstenībā. Tajā pašā laikā īsti nevaru teikt, ka “Thunder” kaut ko sameloja, jo pēc Pasaules kausa es biju tik fiziski un mentāli izsmelts [kas arī ietekmēja manu sniegumu NBA pirmssezonā],” teica Bertāns.

“Kad aizbraucu uz Oklahomasitiju, man sāpēja pilnībā viss, un tas arī spēlēja lomu tajā, ka es nebiju pietiekami spējīgs aizsardzībā, lai mans uzbrukums būtu pietiekami labs, ka es tāpat varētu tikt pie minūtēm. Tāpēc arī gluži nevaru vainot treneri, jo, loģiski saprotot, es tajā brīdī nebiju spējīgs pakustēties, kā to varēju darīt sezonas vidū,” atklāja rūjienietis.

“Pasaules kausā pirmajā spēlē gāju cīnīties par atlēkušo bumbu, un pretinieks man ieleca sānā, ka turpinājumā man kreisā gūža un mugura bija pilnībā savilkta. Problēmas ar gūžu mani mocīja līdz pat decembrim – tikai tad es sāku justies, ka varu aizsardzībā kājas kustināt. Tad jau bija viss [jo es biju izkritis no rotācijas] – komanda spēlēja labi, un treneri tad neko nevēlas mainīt. Tāpat komandai trīspunktu metienu procents bija, man šķiet, vēsturiski labākais, kāds jebkad ir bijis. No tās puses var saprast, ka treneriem nav jēga ko jaunu mēģināt un riskēt, ja komanda cīnās par pirmo vietu konferencē,” par veselības problēmām stāstīja Bertāns.

“Grūtāk bija spēlēs, kas bija pret zemāka līmeņa komandām,” par mentāli grūto laiku “Thunder” rindās teica latvietis. “Jā, mums tās spēles jebkurā gadījumā bija jāuzvar, bet arī tad sēdēju malā. Zinot to sajūtu, ka trenējos ar maksimālu atdevi un vienmēr būtu gatavs palīdzēt, un tad netikt pie tās iespējas vai arī nospēlēt 30 sekundes ceturtdaļas beigās… Sezonas sākumā gan trenerim pateicu, ka man ar visu [mazo lomu] ir vieglāk sadzīvot, ja man visu atklāti pasaka, jo ir grūti mentāli būt gatavam spēlēt, bet netikt laukumā. Es trenerim teicu – ja ir doma izlaist mani laukumā, tad labāk ir pāris minūtes pirms tam mani pabrīdināt. Viņš to arī pirms spēlēm regulāri darīja. Ja neko neteica, tad bija skaidrs, ka nespēlēšu – tādā gadījumā es komandas biedriem centos palīdzēt, kaut ko pasakot.”

“Tas posms bija ļoti mentāli grūts. Man gribējās spēlēt nevis tāpēc, lai palīdzētu komandai uzvarēt, jo komanda tāpat bija ļoti spēcīga, bet gan tādēļ, ka es apzinājos, cik svarīgi man ir sezonas laikā spēlēt, lai vasarā uz izlasi es būtu pēc iespējas labākā ritmā,” laiku “Thunder” komandā vērtēja Bertāns. “Tas man palīdz uzlabot pašsajūtu pēc sezonas beigām, jo tad varu pievienoties izlasei, sākt treniņus un es jutīšos kā basketbolists, nevis man ir vajadzīgas trīs nedēļas un tad jācer, ka es būšu ieguvis kaut kādas sajūtas.”

Bertāns tāpat atcerējās nonākšanu “Hornets” komandā. “Tajā brīdī, kas man gāja cauri galvai, bija diezgan interesanti un piedzīvoju ko tādu pirmo reizi karjerā. Kad tiku aizmainīts uz Šarloti, man bija doma – kāpēc viņi vispār mani ņēma? Viņi par “play-off” necīnās, man ir liels līgums, kā arī man ir 31 gads – ko viņi no manis sagaida? Vai viņi vispār grib mani redzēt komandā, vai arī plāns ir mani uz vienu gadu paņemt un tad līgumu izpirkt, lai atbrīvotu līdzekļus nākamajai sezonai? Pirmā doma bija, ka mani izpirks, un tad man būtu iespēja skatīties uz kādu “play-off” komandu, kurai es varētu pievienoties. Tad sazinājos ar aģentu un ģenerālmenedžeri, un viņi mani reāli gaidīja un rēķinās, ka es spēlēšu! Tas savā veidā bija tāds atvieglojums un tad parādījās doma, ka tā man būs liela iespēja ar nedaudz lielāku zaļo gaismu. Beigās tā arī bija,” pauda Bertāns.

Dairis par Dāvi: Nedomāju, ka viņš dzīsies pēc kaut kādas komandas, lai tikai būtu NBA

“Tas veids, kā mēs spēlējām, kā arī ķīmija, kas izveidojās ar iemainītajiem un pārējiem spēlētājiem, man lika laukumā justies ļoti komfortabli gan uzbrukumā, gan aizsardzībā – jutos kā zivs ūdenī. Arī tad, kad pirmajās spēlēs ar labu precizitāti trāpīju smagos metienus, varēju just, ka komandas biedri sāka izrādīt uzticību. Spēlētāji, kas bija pieraduši mest pa 20 metieniem spēlē – Mailss Bridžess, Brendons Millers – diezgan regulāri meklēja arī mani. Tas arī radīja patīkamo sajūtu komandā,” priecīgs par sezonas beigām “Hornets” komandā bija Bertāns.

Bertāns 2020. gadā, tobrīd vēl pārstāvot Vašingtonas “Wizards”, noslēdza piecu gadu līgumu par 80 miljoniem dolāru. Aizvadītās sezonas laikā Bertāns piekrita mainīt līguma nosacījumus, kā rezultātā uz nākamo sezonu viņam ir spēlētāja opcija par 16 miljoniem dolāru, no kuriem 5,25 miljoni ir garantēti pat tad, ja komanda nolemj līgumu izpirkt.

“Mana prioritāte ir spēlēt. Vai tas būtu Šarlotā, kur es labprāt atgrieztos – šo mēnešu laikā izveidoju labas attiecības gan ar spēlētājiem, gan ar galveno treneri, kurš gan komandu vairs nevadīs un būs konsultants. Pēc sezonas uzreiz pateicu, ka labāk izvēlos opciju spēlēt, nevis būt komandā, kas cīnās par titulu, bet es nespēlēju. Ja man nebūs iespēja spēlēt NBA, tad nākamais solis, kuram es būtu vairāk nekā gatavs, būtu atgriezties un spēlēt kādā Eiropas komandā. Finansiālā puse ir mazsvarīgāka – protams, es neatteiktos, ja man kāds dotu tos 16 miljonus, bet prioritāte ir spēlēt. Tālāk ir aģenta darbs un dabūt maksimāli pieejamās finansēs,” uzsvēra Bertāns.

“Es no savas puses, protams, neatteikšos, jo es vēlētos palikt, tā kā tālāk ir komandas izvēle – mani paturēt vai pat veikt pārrunas un izveidot citādāku līgumu. Saprotams, ka Šarlotai prioritāte ir noturēt Bridžesu, un kad šī lieta būs sakārtota, viņi solīja, ka pēc iespējas ātrāk dos ziņu, vai mani paturēs vai nē. Vienīgā lieta, ko no mūsu puses uzsvērām – man nav 20 gadu, man ir sieva un divi bērni un es nevaru atļauties pirmssezonā notrenēties, un tad man pēc pirmās spēles pateiktu paldies. Vēl vienu sezonu gribētos NBA nospēlēt, bet es jau kādus pēdējos trīs gadus neesmu izslēdzis domu, ka jebkurā brīdī varētu atgriezties Eiropā un kādu gadu vai divus nospēlēt.”

Bertāns: Ja komanda vēlēsies mani redzēt atpakaļ, būšu priecīgs palikt Šarlotā