Divi mēneši līdz PČ – Daugaviņš atgriežas, zvaigzne Tralmaks iekrāj spēkus, atbilde uz vārtsargu jautājumu

Tieši pēc diviem mēnešiem, 10. maijā Latvijas hokeja izlase aizvadīs pirmo spēli pasaules čempionātā, tiekoties ar Francijas komandu. Kad līdz turnīram ir palikušas gandrīz deviņas nedēļas, ir grūti ar 100% precizitāti noteikt sastāvu, tomēr, sākoties pavasarim, arī ziņas ap izlasi parādās lielākā skaitā.

Marts uz Latviju atnesis ne tikai gadalaiku, kas seko ziemai un pakāpenisku sastāva izziņošanu, bet arī visai patīkamas ziņas – Kaspars Daugaviņš, kurš sezonas laikā paziņoja par karjeras beigām, lēma punktu mainīt uz komatu un cīnīsies par vietu izlases sastāvā. Par kapteiņa sportisko formu varēsim spriest tad, kad būs iespēja pavērot izlases treniņus vai tad, kad tiks aizvadīti pārbaudes mači. Tomēr no komandas gara ziņas Daugaviņa pievienošanās ir ļoti laba ziņa. Kasparu ciena visi un, pat ja laukumā viņš nebūs liels palīgs (ko es neapgalvoju), tad ģērbtuvē šāds cilvēks būs ļoti noderīgs.

Runājot par Daugaviņa došanos laukumā, Ģirts Ankipāns paredz, ka veterāns, pārsvarā, tiks izmantots vairākumā, kamēr vienādos sastāvos vairāk spēlēs citi hokejisti. “Ar Kasparu sastāvā vairākums kļūst krietni bīstamāks. Domāju, ka treneri spiedīs uz to, un tad, spēlējot pieci pret pieci, atradīs veidu, kā nepārforsēt. Lai nezūd efektivitāte,” pārliecināts Daugaviņa bijušais cīņu biedrs, kurš arī paredz, ka uzbrucēja emocionālais stāvoklis tagad varētu būt krietni labāks.

Stāsts nav pabeigts – Daugaviņš tomēr turpinās karjeru un cīnīsies par vietu izlasē

Kamēr lielākā daļa no izlases spēlētājiem gatavojas izslēgšanas spēlēm un par izlasi vēl nedomā, Čehijas līgas rezultatīvākajam hokejistam Eduardam Tralmakam klubu sezona jau ir beigusies, viņa pārstāvētajai Kladno “Rytiri” finišējot 13. vietā 14 komandu konkurencē, pašam hokejistam no komandas atvadoties ar piecu (3+2) punktu spēli un uzvaru. Šī ir laba ziņa, jo tagad latvietis bez sirdsapziņas pārmetumiem var atpūsties un iekrāt spēkus gaidāmajai izlases treniņnometnei.

Vai tad varēja būt savādāk? Ja “Rytiri” finišētu pēdējā pozīcijā, tad komandai būtu jāgaida vairāk nekā mēnesi, kad noskaidrosies Čehijas pēc spēka otrās līgas uzvarētāja, pret kuru būtu jāaizvada sērija līdz četrām uzvarām, un tikai pēc tam varētu doties uz izlasi. Būs interesanti paskatīties, vai šogad Tralmaka loma izlasē būs lielāka. Pirmkārt, jau pats latvietis kļuvis pārliecinātāks savos spēkos, bet otrkārt – pērn izlases treneri vēl tikai “iepazinās” ar uzbrucēju un viņa loma nebija tik liela, kā klubā. Iespējams, šogad arī valstsvienībā Tralmaks būs svarīgs spēlētājs vairākumā.

Jaudīga atvadīšanās no “Rytiri” – Tralmaks sezonu noslēdz ar fantastisku spēli

Kā jau katru pavasari, neiztiek bez ziņām par savainojumiem. Operācija veikta trīs pasaules čempionātu dalībniekam Robertam Mamčicam, kuram paredz atgriešanos aprīļa pirmajā pusē. Noteikti pēc “play-off” cīņām, kad spēlētāji atdod visus spēkus, būs vēl kādas ziņas. Bet ir arī patīkamas ziņas – ja sākotnēji tika prognozēts, ka Rihardam Bukartam pasaules čempionāts varētu iet secen, tad tagad izskatās, ka uzbrucējs varēs palīdzēt komandai. Par spīti sliktam medicīnas līmenim Čehijā, kā to raksturoja hokejista tēvs Ralfs, Rihards jau atgriezies “Vitkovice Ridera” sastāvā.

Sezona klubā viņam sanāca saraustīta, tomēr izlasei šādi spēlētāji ir vajadzīgi. Pirmkārt jau tādēļ, ka spēlētāju resurss Latvijas izlasei nav milzīgs, un pat nav liels. Otrkārt, Bukarts ir bezgalīgi enerģisks, prot “ielīst zem ādas” pretiniekam un vispār emociju ziņā ir ļoti noderīgs komandai, tāpēc cerams, ka viņš ir atveseļojies līdz galam un ir gatavs palīdzēt komandai.

Daudz ātrāk nekā plānots – Rihards Bukarts atgriežas laukumā

Oficiāli valstsvienības treniņnometne sāksies 31. martā, taču kandidātiem būs iespēja kāpt uz ledus jau nedēļu pirms tam – ja treniņi pasaules čempionāta laikā tiek stingri reglamentēti un uz ledus nedrīkst doties pat minūti pirms treniņa sākuma, tad treniņnometne var būt tik gara, cik to atļauj hokejistu un finansiālais resurss.

Kā jau vienmēr, pirmajos treniņos būs daudz hokejistu, kuriem ši nometne vairāk ir iespēja “aptaustīt” izlases gaisotni, patrenēties ar izlases hokejistiem un vienkārši iegūt šāda līmeņa pieredzi. Uz nometni tiks uzaicināti arī hokejisti no Ziemeļamerikas junioru un studentu līgām, taču iepriekš Harijs Vītoliņš uzsvera, ka jaunajiem hokejistiem, lai viņi tiešām varētu pretendēt uz vietu sastāvā, treniņnometnē jāpiedalās no paša sākuma.

Iemesls ir vienkāršs – jauniešiem ir daudz enerģijas, taču taktiski viņi bieži vien atpaliek no pieredzējušākiem hokejistiem, un šīs septiņas-astoņas nedēļas ir vajadzīgas tieši tam, lai spēlētāji nevis vienkārši skrietu uz dullo, bet darītu to, kas ir jādara katrā konkrētā situācijā, lai nesanāk tukša skriešana.

Kas ir patīkami – ja iepriekš ap šo laika Elvja Merzļikina pievienošanās izlasei tika apspriesta no perspektīvas “atbrauks vai neatbrauks”, tad šosezon konteksts ir cits – daudz kas ir atkarīgs no tā, vai “Blue Jackets” paliks labāko astoņniekā Austrumu konferencē un spēs kvalificēties izslēgšanas spēlēm. Pašlaik konkurence ir sīva priekšā vēl ir ap 20 spēlēm un daudz kas var mainīties, taču ir prieks, ka iemesls atbraukšanai var būt dalība Stenlija kausā, nevis iemesli, kuri varbūt ir saprotami, taču nokorekto izteikumu dēļ tiek pārprasti.

Merzļikins: Sociālo tīklu profilu izdzēšana ir viens no maniem labākajiem lēmumiem

Ar Artūru Šilovu situācija ir sarežģītāka. Gan Vankūveras “Canucks”, gan Ebotsfordas “Canucks” atrodas ārpus “play-off” zonas NHL un AHL attiecīgi, taču viss vēl var mainīties, jo defīcits nav liels. Ja abi klubi nepiedalīsies izslēgšanas spēles, tad spēlēšana izlasē varētu būt veids, kā atgūt pārliecību, atspērties un jau nākamsezon turpināt NHL iekarošanu, ar ko šosezon latvietim veicies ne pārāk labi.

Pat ja Merzļikins un Šilovs nevarēs atbraukt, nav jāpārdzīvo, jo kārtējo lielisku sezonu Vācijā aizvada Kristers Gudļevskis, kurš ir labākais gan pēc atvairīto metienu procenta, gan pēc vidēji ielaistajām ripam. Divi latviešu vārtsargi spēlē Slovākijā – Mareks Mitens un Gustavs Dāvis Grigals, tāpēc par vārtsargiem uztraukties nevajadzētu.

Runājot par pārējiem latviešu NHL spēlētājiem, tad prieks redzēt, ka Zemgus Girgensons un Uvis Balinskis var būt diezgan droši par savu komandu dalību “play-off”. Teodors Bļugers ir identiskā situācijā kā Šilovs, savukārt šīs sezonas debitantam Rodrigo Ābolam arī ir liela iespēja aizbraukt uz Stokholmu – Filadelfijas “Flyers” diez vai spēlēs “play-off” turnīrā, arī fārmklubs AHL pašlaik atrodas ārpus izslēgšanas spēļu zonas.

Šogad Latvijai priekšā ir grūts uzdevums – lai izcīnītu ceļazīmi uz Dānijas pilsētu Herningu, proti, piedalītos ceturtdaļfinālā, komandai jāizjauc Kanādas, Somijas, Zviedrijas un Slovākijas četrinieks. Tas ir pa spēkiem, ņemot vērā to, ka Slovākija ik pa laikam tiek apspēlēta, taču šogad nedrīkstēs pieļaut tādas kļūdas kā zaudētus punktus pret lejasgala komandām, kā tas bija pērn pret Poliju un Franciju.