Dobrecovs par Grobiņas futbolu, savu karjeru un jauniešu fizisko sagatavotību

“Optibet Virslīgas” ceļazīmi izcīnījušās vienības “Grobiņas SC/LFS” galvenais treneris Viktors Dobrecovs podkāstā “Liepājas sporta laukums” dalījās pārdomās par sportistu fizisko sagatavotību, savu futbolista karjeru un Grobiņas futbolu.

Par Grobiņas futbolu

Jāskatās vēsture. Otrajā līgā komandā spēlēja čaļi, jaunieši, kuri gribēja paspēlēt, paši savācās patrenēties divas reizes nedēļā un piedalīties spēlēs. Izcīnīja vietu 1. līgā. Ar laiku tika iesaistīti vairāki grobiņnieki. Bet, kā mēs zinām, kad pienāk 9. vai 12. klase, tad viņi pārvācas mācīties uz lielākam pilsētām un problēma bija tāda, ka tas notika sezonas laikā un tev jūlijā vai augustā paziņo, ka septembrī brauc prom.

Futbolistu skaits visu laiku samazinājās un bija lielas problēmas ar to katra gada beigās. Tad nonācām pie sadarbības ar Liepājas futbola skolu. Sapratām, ka mums ir spēlētāju resursa trūkums, bet LFS nebija pirmās līgas komandas. Tad arī vienojāmies par sadarbības līgumu, atradām kopīgu ceļu, katram ir savi uzdevumi – ja Grobiņas pašvaldība vairāk rūpējas par transportu, ekipējumu, apģērbu, tad LFS vairāk dod pienesumu spēlētāju ziņā.

Par fizisko sagatavotību

Ja mēs runājam par U20 hokeja čempionātu – ar Arti Ābolu esmu labi pazīstams, mēs sazvanāmies, Zviedrijā es viņam rakstīju īsziņas, skatījos visus mačus. Mēs varam diskutēt, ka neesam fiziski gatavi. Bet kad mēs par to runājam? Tad, kad ir slikti rezultāti. Ja ņemam hokeja nacionālo izlasi, kāds runāja, ka esam slikti gatavi fiziski? Par to, kas mums pietrūkst, vienmēr runājam, kad nav rezultātu.

Jā, var piekrist, ka nedaudz atpaliekam – Eiropā par jauno talantu runā 18 gadu vecumā, mums talants nobriest 21-22 gadu vecumā, kaut gan Eiropā viņš vairs nav jauns. Tajā atpaliekam, ka mūsu talanti atvērās vēlāk. Pat ja ņemam tos, kas tika uz Eiropas čempionātu [2004. gadā] – viņiem tobrīd bija 25-26 gadi.

Ja ņemam hokejistu – kā viņš var būt konkurētspējīgs, ja nav vietējā čempionāta? Zviedrijā ir sešas līgas un tāpēc viņiem ir, kur konkurēt, lai labākie savācas pie labākajiem. Mums čempionātā piedalās tie, kuri grib piedalīties, tie, kas negrib, tie ir Amerikā, studē un mēģina izsisties caur turieni.

Ja mums būtu vietējais čempionāts ar divām-trīs līgām, tad tas būtu pavisam cits skats un mēs runātu pavisam savādāk. Mums savā valstī nemaz nav, uz kā fona to salīdzināt. Tāpēc, kad nonākam elitē, tad saprotam – vau, tur ir ātrumi, paceļ galvu, bet pretinieks jau ir aizslidojis uz citu pusi. Viss ir atkarīgs no vietējā čempionāta, nav svarīgi, par kādu sporta veidu mēs runājam.

Par futbolista karjeru

Es mēģināju darīt, kas ir vieglāk darāms, bet es zināju, ka man tas sanāks. Nevis mēģināt darīt kaut kādus fintus vai kustības, kurām mans ķermenis nav gatavs. Nemaz nemēģināju to darīt, lai neapkauninātos, lai es nenokritu, to darot, un lai tribīnēs par to neviens nesmejas. Mēģināju darīt vienkāršākas lietas.

Tagad jaunieši, skatoties lielus futbolus, mēģina taisīt fintus. Ja tas notiek jauniešu čempionātā vai pirmajā līgā, es vienmēr saku – mēs neesam “Old Trafford” stadionā, te nav 70 tūkstoši, neviens jums par to neaplaudēs. Dari vienkāršas lietas, bet pareizi, man tas ir pats svarīgākais.

Agrāk lejasgala komandu līmenis bija zemāks nekā tagad. Tajā pašā laikā, kad man saka, nu, ko tu tur iesiti vājiem 36 golus [sezonas laikā] – nu lūdzu, kāpēc tiem vājiem neviens neiesita 37? Es taču nevienu neturēja aiz krekla vai biksēm un neteicu – nesit 37. Ja tas bija vājš čempionāts, tad iesitiet 50.

Par noteikumu, kādu gribētu ieviest futbolā

Jau pāris gadus domāju, ka es futbolā labprāt ieviestu minūtes pārtraukumu. Ir lietas, kad redzi, ka galīgi nekas nesanāk. Mēs treneri jūtam, ka briest briesmas un tu tūlīt ielaidīsi. Bet tu neesi spējīgs līdz spēlētājiem aizkliegties, jo viņi nedzird, bet tava komanda 5-7 minūtes nevar iziet no soda laukuma.

Šeit minūtes pārtraukums būtu noderīgs, es to labprāt paņemtu. Sezonā arī bija tāda spēle, kad es saprotu, ka var notikt kaut kas slikts un man bija jāatrod tā minūte. Kā es varu to izdarīt? Lamājot tiesnesi. Kamēr būs pauze, viņš atskries pie manis. Jā, iedos brīdinājumu, bet ir spēles, kurās esmu gatavs uz to iet.

Pilna saruna