Ēriks Miļuns, Rodrigo Laviņš, Edgars Masaļskis | Foto: OHL, Rīgas "Dinamo", LHF
2017. gada Starptautiskā hokeja federācija (IIHF) lēma, ka pēc trīs gadiem pasaules čempionāts notiks Rīgā un Minskā. Abu valstu hokeja federāciju pārstāvji uzreiz sāka aktīvu darbu, lai organizētu turnīru visaugstākajā līmenī. Tobrīd neviens nenojauta, ka gadu pirms čempionāta situācija kardināli mainīsies, jo pasaulē plosīsies Covid-19, savukārt Baltkrievijā vairāku mēnešu ilgs protesti pret valsts galveno hokeja fanu – prezidentu Aleksandru Lukašenko.
Nevarētu teikt, ka lēmums par visa turnīra atdošanu Latvijai ir negaidīts – to varēja paredzēt, ņemot vērā situāciju pasaulē. Tomēr tas ir liels izaicinājums – trīs mēnešu laikā sagatavotu visu, lai varētu uzņemt nevis astoņas, bet 16 izlases. “Sportazinas” sazinājās ar trīs hokeja ekspertiem, lai uzzinātu viņu viedokli par Latvijas gatavību uzņemt visu turnīru.
Ēriks Miļuns, “Prizmas/IHS” galvenais treneris, “Volvo” ledus halles direktors
“Protams, ka ziņu par visa turnīra rīkošanu Latvijā uztveru pozitīvi. Varu teikt, ka šajā situācijā zaudētāju noteikti nebūs. Visas LHF iesaistītās personas, tiesneši un viss apkalpojošais personāls tiks nodrošināts ar darbu. Vēl pirms čempionāta visas izlases brauks pie mums un trenēsies uz vietas, kur augsta līmeņa spēlētājus varēs redzēt vietējie bērni. Tomēr ir atšķirība, ja turnīru rāda pa televīziju no kaut kurienes, vai arī tas notiek tepat uz vietas. Ja pavērsīsies skatītāju iespējas, tad vispār viss skaidrs. Plus, kas svarīgi, ažiotāža un hokeja populāritāte nākotnes vārdā. Kā piemērs – šogad nenotiek pasaules čempionāts, bet PČ hokejā – notiek, līdz ar ko bērni dosies uz hokeja sekciju, nevis uz futbolu.”
Rodrigo Laviņš, bijušais izlases hokejists, treneris
“Teikšu godīgi – neesmu īpaši iedziļinājies šajās ziņās – zinu, ka Baltkrievijā turnīrs vairs ne varēja notikt, dzirdēju, ka bija variants rīkot kopā ar Dāniju vai Slovākiju. Raugoties no Latvijas puses, svarīgi, vai būs skatītāji, vai nē, kāda būs tā situācija valstī. Grūti atbildēt, vai šis lēmums ir vērtējams pozitīvi. Ja būtu normāls čempis, tad kāpēc nē? Jebkurā gadījumā ieesim vēsturē kā pirmā PČ rīkotāji Covid-19 ērā, būs interesanti.
“Tas ir liels mīnuss, ja nebūs skatītāju, žurnālistu, ja nebūs iespējams iegūt pieredzi, bet atpakaļceļa vairs nav, jāskatās uz priekšu un jārīko turnīrs, no situācijas jādabū viss, ko vien var. Ja topošie hokejisti varētu apmeklēt PČ spēles, viņiem tā būtu milzīga motivācija, klātiens efekts ir krietni stiprāks nekā vērojot mačus pa TV. Taču es domāju, ka bērniem papildus motivācija nav vajadzīga – valstī ir daudz tādu, kuri mīl hokeju, ir daudz trenēt gribētāju. Kā piemēru varu minēt Jēkabpili – Rodrigo Laviņa sporta studija attīstīs hokeja šajā pilsētā un ir pieteikušies ļoti daudz bērnu. Ar hokeja populāritāti valstī viss ir kārtībā.”
Edgars Masaļskis, bijušais izlases hokejists, izlases treneris un TV-komentētājs
“Lēmumu atdot Latvijai visu turnīru vērtēju pozitīvi, kāpēc gan būtu savādāk? Mūsu valstij bija daļa no čempionāta, tad zināmo iemeslu dēļ otrā daļa nevarēja notikt Baltkrievija, līdz ar ko tas ir tikai godīgi, ka Latvijā rīko visu turnīru. Latvijai tā ir ļoti laba ziņa, cerēsim, ka situācija valstī un pasaulē uzlabosies, un ka spēles drīkstēs apmeklēt arī līdzjutēji. Protams, Latvijai tas ir liels izaicinājums, bet es domāju, ka LHF ar to visu tiks galā. Federācijai jāizdara milzīgs darbs, noteikti ne bez valsts atbalsta un palīdzības, taču esmu pārliecināts, ka Latvijā mēs varam uzņemt labu un kvalitatīvu turnīru.”
“PČ rīkošana Latvija vēl vairāk sekmēs hokeja popularitāti valstī. Atceramies, pēc 2006. gada bija liels pieplūdums tieši bērnu hokejā. Kad šādi turnīri notiek tuvumā, bērni uzreiz vēlas kļūt par hokejistiem. Otrkārt, mēs kārtējo reizi varēsim apliecināt un pierādīt pārējai pasaulei, ka esam hokeja lielvalsts, skandinām Latvijas vārdu un rādām tēlu, lai par mums runātu pozitīvi. Ja turnīrs notiks augstā līmenī, tad par mums būs labas atsauksmes, kas ir liels pluss.”