Attēlā “LSB” bendija vienība, 20. gs. 20.-30. gadu mijā. Foto no komandas vārtsarga Pētera Skujas kolekcijas (viņa bērnu īpašumā).
PIRMS 88 GADIEM, 1930. gada 2. martā, Rīgā norisinājās Latvijas un Igaunijas bendija čempionvienību draudzības spēle. Sacentās Rīgas “LSB” (“Latvijas Sporta Biedrība”; attēlā) un Tallinas “Sport” bendija komandas.
Tolaik hokejs Latvijā tikko sāka ieviesties, bet populārākā un izplatītākā ziemas sporta komandu spēle bija bendijs. To tāpat spēlēja uz ledus, bet ar bumbiņu un savādākām nūjām. Atšķīrās arī slidas, spēlētāju skaits, laukuma un vārtu izmērs, kā arī spēles ilgums (2 x 45 minūtes).
1930. gada 2. martā spēle norisinājās uz “slikta ledus” – atkusnis bija padarījis to ļoti mīkstu. Iepriekšējā dienā paredzētā bendija spēle bija pat atcelta, taču 2. martā ledus “LSB” slidotavā (tagad Rīgas 49. vidusskolas teritorijā) bija nedaudz labāks. Neskatoties uz ledus kvalitāti, spēle bijusi “dzīva un sīva” – skatītājiem patika.
Pēc pirmā puslaika rezultāts bija 2:2, un arī pēc spēles beigām palika neizšķirts – 4:4. Rīgas “LSB” vienībā ar diviem vārtu guvumiem bija izcēlies FELIKSS GROBLIS (attēlā – otrajā rindā ceturtais no labās). Pa vienam vārtu guvumam panāca ANDREJS JESSENS (otrajā rindā pirmais no kreisās) un ALEKSANDRS LIEPIŅŠ (otrajā rindā pirmais no labās).
“LSB” bija Latvijas spēcīgākā bendija komanda 20. gs. 20.-30. gados. “LSB” bendijisti par Latvijas meistariem (čempioniem) kļuva sešas reizes! Tas notika – 1926., 1928., 1929., 1930., 1932., 1933. gadā. Tādi panākumi pat ne tuvu nebija nevienai bendija komandai Latvijā.
Jāpiebilst, ka tieši bendijā savas pirmās prasmes un iemaņas apguva nākamie hokeja spēlētāji, un, pateicoties agrāk populārajam bendijam, hokejs Latvijā ieviesās salīdzinoši ātri un pamatīgi. Vairums no attēlā redzamajiem sportistiem vēlāk kļuva par hokejistiem.