“Iespēju logs”, netipiska galotne un bloķēto metienu festivāls – septiņi novērojumi par spēli Latvija – Norvēģija

18/05/2023 09:55
Nokopēts
Artūrs Šilovs un Kārlis Čukste

Latvijas hokeja izlase mājās notiekošajā pasaules čempionātā izcīnīja otro uzvaru, ar 2:1 pārspējot Norvēģiju. Kā arī tika prognozēts pirms spēles, tā nebija nekāda sagrāve vai apspēlēšana “uz vienas slidas”, bet gan divu līdzīgu pretinieku cīņa, kurā Latvijas komanda uzvaru nopelnīja šī vārda tiešā nozīmē – ar pašatdevi un cīņu līdz pat pēdējai sekundei.

Neko citu arī nevarēja gaidīt. Mači pret norvēģiem pasaules čempionātos vienmēr norisinās diezgan saspringtā cīņā, un 4:1 pirms četriem gadiem vairāk izskatās pēc izņēmuma. Jebkurā gadījumā pieci punkti turnīra tabulā ir krietni labāk nekā divi un šīs dienas rītu Latvija sagaidīja, ieņemot ceturto vietu B grupā.

Iespēju loga izmantošana

Hokeja translācijās no Ziemeļamerikas bieži vien tiek izmantots tāds jēdziens kā “momentum” – tie ir brīži, kad kādai no komandām pieder pārsvars, latviski viens no variantiem varētu būt iespēju logs. To ir iespējams arī attēlot grafiski, un pēc grafika var saprast, kuros momentos kādai komandai piederēja pārsvars, un vai to izdevies izmantot.

Latvijai šāds iespēju logs ļoti veiksmīgi paveras jau otrajā spēlē pēc kārtas. Pret Čehiju divi vārti tika gūti 62 sekunžu laikā, laužot spēles gaitu – no 0:1 uz 2:1. Kaut kas līdzīgs notika arī pret Norvēģiju – 39 sekundēs 0:0 pārvērtās par 2:0, un lai arī turpinājumā tika ielaisti vārti, tieši šis nogrieznis var tikt uzskatīts par izšķirošo brīdi spēlē. Ne pirms tam, ne pēc tam ripas vārtos nelidoja. Lieliski, ka šāds “iespēju logs” tiek izmantots, jo divi vārti īsā laikā tiešām spēj demoralizēt pretinieku.

Balinska neatlaidība

Vērojot Uvja Balinska sniegumu laukumā, pagaidām ļoti grūti iedomāties, ka viņš varētu būt NHL spēlētājs. Neesmu redzējis nevienu viņa spēli Čehijas čempionātā, kurā 26 gadus vecais hokejists kļuva par rezultatīvāko aizsargu, bet pagaidām redzētais pasaules čempionātā ne pārāk iepriecina. Metieni garām no zilās līnijas, no zonas izlaista ripa – tās noteikti nav lietas, kuras mēs sagaidām no izlases vadošā (vismaz pēc spēles laika) aizsarga.

Pret Norvēģiju Balinskim bija vairākas lieliskas iespējas sevi parādīt kā labu uzbrukuma spēlētāju, taču diemžēl pietrūka iemaņu, iespējams, Floridā viņam izdosies tās attīstīt. Par nerealizēto izgājienu viens pret vienu droši vien kādam šī spēlētāja fanam joprojām sāp sirds, bet bija arī citi, ne vairāk bīstami momenti, piemēram trešajā periodā, kad īsā laikā viņš izlauzās pie vārtiem un meta ar nūjas neērto pusi, kā arī brīdi pirms tam, kad ripai pēc Daugaviņa piespēles noteikti bija potenciāls nonākt vārtos.

Taču uzbrucēja vietā tur bija Balinskis. Šoreiz viņš ar metieniem no tālās distances nepārspīlēja un arī precizitāte uzreiz bija līmenī – trīs no četriem aizlidoja līdz vārtiem. Varbūt vispār vajadzētu atteikties no metieniem no tālās distances un vairāk trenēt uzbrukumu pabeigšanu?

Uvis Balinskis

Uvis Balinskis | Foto: Guntis Lazdāns / LHF

17 metieni 20 minūtēs

Pēdējos gados bieži negadās redzēt Latvijas izlases dominanci laukumā, un spēlē pret Norvēģiju mums bija tāda iespēja, jo otrajā trešdaļā metienu statistika atgādināja kādu no amatieru līgām – 17:1. Kas priecē, diezgan daudz no šiem metieniem bija no tuvās distances – proti, Latvijas hokejisti uzvarēja divcīņas vārtu tuvumā, vai arī veiksmīgi izmantoja pretuzbrukumus, kā tas bija, piemēram, otrajā vārtu guvumā.

Skaidrs, ka visu laiku spēlēt ar šādu pārsvaru nesanāks pat pret zemāka līmeņa komandām, taču šis arī ir ļoti svarīgi. Pēdējās dienās tik daudz tika runāts par to, ka bieži vien metiena vietā tiek izdarīta piespēle.. Arī pret norvēģiem Vītoliņa trenētā komanda ik pa laikam ar to grēkoja. Šoreiz gan varam redzēt rezultātus – periodā, kad meta no visām pozīcijām, gūti divi vārti, kaut gan vieni no tiem gūti pretuzbrukumā. Un tomēr, kādu vēl pierādījumu vajag, lai izmantotu visas iespējas, ko dod metiens?

Latvijas hokejam netipiskā galotne

Kad vakar divas minūtes pirms pamatlaika beigu sirēnas uz noraidīto soliņa devās Kristaps Zīle, pie sevis nodomāju, ka mūs sagaida kārtējā spēle ar izlaisto galotni. Par laimi, iepriekšējā vakarā Latvijas spēle mazākumā bija labāka nekā norvēģu vairākums un kopīgiem spēkiem tika izturēti visādi varianti – gan četratā pret pieciem, gan četratā pret sešiem. Minimālais pārsvars tika noturēts un Latvijas hokeja grāmatas sadaļa ar mača izskaņā izlaistajām uzvarām netika papildināta ar vēl vienu, svaigu epizodi.

Kas patika – šoreiz Latvijas aizsardzības zonā nebija vērojama panika. Iespējams, mazākums spēles izskaņā nedaudz atviegloja dzīvi tajā nozīmē, ka nebija jādomā par pārmetieniem – pietika vienkārši izmest ripu no zonas, lai spēle tiktu novirzīta prom. Lielu lomu nospēlēja Artūra Šilova aukstasinība – šī bija situācija, kad viņš ar savu sniegumu tiešām ieviesa pārliecību arī laukuma spēlētājos par to, ka pārsvaru izdosies noturēt.

Līderi turpina krāt mīnusus

Vien ceturtajā spēlē ieraudzījām vārtu guvumu līderu trio Kaspars Daugaviņš – Rodrigo Ābols – Rūdolfs Balcers izpildījumā, jo tomēr gols pret Čehiju ir nevis kombinācijas, bet Ābola individuālās meistarības rezultāts. Arī vakar šie cienījamie vīri nopelnīja mīnusu, jo atradās laukumā brīdī, kad norvēģi guva savus vienīgos vārtus.

Latvijas izlases treneri visu laiku uzsver, ka šajā pasaules čempionātā viņi mēģina veidot sabalansētas maiņas – tā, lai nevienu no tā nevarētu noteikti saukt par pirmo vai ceturto. Tomēr šim trio jau pēc statusa pienākas būt līderiem visur – gan uzbrukuma, gan aizsardzībā. Neviens neapšauba viņu padarītā darba nozīmīgumu aizsardzībā – bet vai tas tiešām ir līdzsvars un bilance, kad pirmās maiņas uzbrucējam pēc četrām spēlēm ir divi punkti un lietderība -5?

Garas izspēles rezultātus nedod

Tas, ka norvēģiem ne pārāk labi gāja skaitliskajā vairākumā, mūs īpaši neinteresē. Pirmkārt, tas ir viņu problēmas, otrkārt, Latvijas mazākuma brigādes šo maču aizvadīja ļoti labā līmenī un neitralizēja daudzus momentus pie saviem vārtiem, brīžiem to darot nevis ar nūju, bet ar savu ķermeni. Tikmēr Latvijas skaitliskais vairākums mūs interesē, un tur priekšā vēl ir daudz darba, cik vien to iespējams padarīt tādā īstermiņa turnīrā.

Pret Norvēģiju krita arī šī barjera, tomēr kopumā par vairākumu neko īpaši pateikt pagaidām nesanāk. Izspēles bieži vien ir lēnas, spēlētāji stāv vai kustās lēni, metieni no zilās līnijas ir vai nu neprecīzi, vai arī redzami vārtsargam, jo tajā brīdī viņam priekšā neviens no Latvijas hokejistiem nestāv. Tas viss vainagojies ar vieniem vārtiem 13 vairākumos. Sliktāki ir tikai ungāri, kuri pagaidām vairākumā vispār nav iemetuši.

Ik pa laikam rodas sajūta, ka vairākuma izspēle pilnībā atdota pašu spēlētāju rokās, taču tā tas nav, ko pats esmu redzējis treniņos – tas tiek atstrādāts. Bet arī tur novērots tas pats.

Bloķēti metieni ir mūsu spēks

Norvēģija pret Latviju izdarīja 21 metienu pa Artūra Šilova vārtiem. Vēl seši bija neprecīzi, savukārt vēl 25 (!) jeb gandrīz puse līdz vārtiem nenonāca, jo tie tika nobloķēti. Dažās epizodēs tas nebija nekas sarežģīts – vienkārši turi nūju vajadzīgā vietā, ripa trāpa tai un ideālā gadījumā atlec atpakaļ laukumā, vai arī ne tik ideālā – atstāj to, pēc kā seko iemetiens. Tikmēr dažās epizodēs tās bija spēlētāju kājas, un tieši šāda atdeve kļuva par vienu no uzvaras faktoriem.

Pēdējo divu minūšu laikā vien, kad Latvija atradās mazākumā, aizsardzības četrinieks uz sevi noķēra trīs vai četrus metienus. Tas bija sāpīgi, bet neko darīt – ja līdz 59. minūtei nav izdevies dabūt ko vairāk, kā tikai vienu vārtu pārsvaru, tad nākas bloķēt metienus. Par laimi, šoreiz spēlētāji vienmēr atradās pareizajās pozīcijās un ripas ķeršana nebija tik sāpīga, kāda tā varētu būt. Tas gan nenozīmē, ka ledus ģērbtuvē nebija vajadzīgs. Bija, un kā vēl. Bet tas, ka viss pagājis bez nopietnām sekām, ir ļoti laba ziņa. Jo rakstura uzvaras mums tiešām ir ļoti nepieciešamas.

Latvijas izlase aizsardzībā

Latvijas izlase aizsardzībā | Foto: Guntis Lazdāns / LHF

logo

Vai vēlaties saņemt paziņojumus par svarīgākajām ziņām