Latvijas hokeja izlases vārtsargu treneris Artūrs Irbe podkāstā “Devītnieks” pastāstīja par valstsvienības vārtsargu brigādes vienotību 2023. gada pasaules čempionātā, kā arī atklāja, ka šogad viņš ticies ar Elvi Merzļikinu.
“Par katru no šiem trīs vārtsargiem [Artūru Šilovu, Ivaru Punnenovu un Kristeru Gudļevski] varētu pateikt daudzas labas lietas. Man tas ir zīmīgi, ka visi trīs atkal būs gatavi braukt. Artūram tas bija veiksmīgs čempionāts, viņš tiešām bija ļoti labs, bet vēl bija Ivars un Kristers. Ivaram čempionāts sākās smagi, bet viņš savu lomu ļoti labi paveica. Es uz to esmu licis lielu uzsvaru pēc pirmās spēles pret Kanādu. Ivaru noņēma pēc piecām minūtēm pie 0:2, Artūrs aprija vēl četrus golus, un pēc spēles Ivars pieiet pie Artūra un mierina viņu. Nu zini, pieiet klāt un izsit pa plecu, viss kārtībā.
Reklāma
Saturs turpinās
Tajā brīdī es redzēju, kā ir izveidots kolektīvs un kāda komanda mums ir. Ivaram tajā čempionātā nevienā brīdī nebija viegli, arī pēc čempionāta un vasarā. Komanda uzvarēja medaļās, bet personīgi tas bija grūti. Tā ir milzu iekšējā cīņa, kas jāpārvar. Jo katrs hokejists pārstāv sevi, un personīga statistika ir tādi, kādi tā ir. Saglabāt šo komandas garu.. tas varēja mierīgi nozust, bet Ivars atbalstīja. Un Kristers, viņš taču nevienu minūti nenospēlēja, bet kā viņš stāvēja un krita par komandu, cik daudz viņš no sevis atdeva, lai komanda varētu parādīt šo rezultātu. To bija forši un patīkami skatīties, arī tas viss ir sastāvdaļa no rezultāta, no tā, ka Šilovs varēja kļūt par čempionāta MVP,” pārliecināts Irbe.
“Mans uzdevums nav pārtaisīt vārtsargu un uztaisīt viņu par MVP. Mans uzdevums ir viņam rādīt tādus apstākļus, lai viņš varētu parādīt savu labāko sniegumu. Rādīt tādu situāciju, lai komandas galvenais treneris un hokejistu dabūtu labākos rezultātus no vārtsargiem. Plāns ir viens, bet bieži vien tas mainās. Es mēģinu ielīst vārtsargiem, un kādreiz arī laukuma spēlētājiem galvā. Man liekas, ka no manis nevar noslēpt, ja kaut kas nav kārtībā. Es visu laiku vēroju, jūtu, ka kaut kas nav īsti labi. Nemeklēju, kas ir slikti ar viņiem, bet dalos ar savu pieredzi, kā var tikt ar to galā, un uzskatu, kas tas arī ir, kas man jādara,” savus pienākumus izlasē komentē treneris.
“Pa lielam ar Elvi man bijušas divas sarunas. Viena ļoti īsa pirms 2022. gada PČ. Skatījos spēli, sēdēju ar Sandi [Ozoliņu] ložā. Elvis ienāca, man ar viņu maz sanāca aprunāties, tur vairāk Sandis diskutēja. Otrā saruna bija pirms pusotra mēneša Sanhosē. Es tur tobrīd uzturējos, Elvis bija aizbraucis uz spēli pret “Sharks”. Aizgājām vakariņās, pēc četrām stundām bija jāšķiras. Jo man bija Elvis jāsūta gulēt, jo savādāk viņš nokavētu tā saucamo otboju, kad ir laiks būt savā gultā viesnīcas numuriņā. Forša, interesanta saruna, man gribējās viņu iepazīt, saprast, atrast, pie kā var pieturēties. Detaļās neieslīkšu, bet domāju, ka, ja mēs norunājām četras stundas un Elvis nedomāja iet prom, gan jau, ka bija OK,” teica speciālists.