Kā Latvija pazaudēja Pasaules kausu – runā skaitļi
25. februāra vakars Latvijas basketbolam bija sāpīgs. Aizvadīta kārtējā neizmantoto iespēju spēle. Lai gan no Melnkalnes aizbraucām ar uzvaru 80:74, ar to bija par maz (bija nepieciešama uzvara ar vismaz deviņu punktu starpību), lai pirmo reizi valsts vēsturē kvalificētos Pasaules kausa izcīņai.
Statistika ir nepielūdzama, tāpēc šajā rakstā detalizēti atskatīsimies uz skaitļiem katrā spēlē (izņemot Zviedrijas mačus, jo šī komanda nekvalificējās otrajai kārtai, bet kopejā katlā to spēļu statistika tiks pieskaitīta), cenšoties nonākt līdz secinājumiem, kādēļ Latvija tā arī nespēja kvalificēties Pasaules kausam. Jāatzīst, ka tajos novērojamas dažas anomālijas… Šoreiz emocionālie apstākļi un Latvijas Basketbola savienības (ne)darbi netiks aiztikti. Par to gan plašāk parunāsim jau nākamajā rakstā!
Bursa, Turcija – Latvija 85:73 (24.11.2017.)
Atlases cikla pirmā spēle. Latvija spēli iesāka apņēmīgi, pirmajā ceturtdaļā iekrājot astoņu punktu pārsvaru. Tiesa, turpinājumā bija redzams, ka pretinieku izpētes mājas darbs nav izdarīts līdz galam, jo jau otrajā puslaikā vienā brīdī atradāmies iedzinējos ar -17.
Produktīvākie spēlētāji todien bija Žanis Peiners (25 punkti un sešas bumbas zem groziem) un Anžejs Pasečņiks (15 punkti un piecas atlēkušās bumbas), kuri šosezon jau ir Eirolīgas spēlētāju statusā. Aigaram Šķēlem daudzpusīgs sniegums – astoņi punkti, piecas atlēkušās bumbas un septiņas rezultatīvas piespēles. Latvijas kapracis bija Mehmets Mehmetoglu (Eirolīgā vidēji laukumā sešas minūtes), kuram realizēti seši tālmetieni un kopumā 24 punkti.
Turki bija ievērojami pārāki gūtajos punktos pēc pretinieku kļūdām (18 pret pieci), punktos ātrajos uzbrukumos (10 pret trīs) un mazāk kļūdījās (10 pret 14). Mājinieki pie mūsu groza savāca 12 bumbas (mēs pie viņu 10) un uzvarēja cīņu pie groziem arī kopumā (37 pret 34). Turku pārsvars izpaudās arī gūtajos punktos soda laukumā (38 pret 26). Zīmīgi, ka šajā spēlē Latvija nopelnīja ievērojami mazāk piezīmes, kaut gan spēlēja izbraukumā – 13 pret 21.
Rīga, Latvija – Ukraina 68:82 (23.02.2018.)
Sliktākā spēle ciklā. Viesi iesāka spēli ar 9:0 izrāvienu un turpinājumā mūsējos nepielaida tuvāk par septiņiem punktiem, nevienu brīdi neradot šaubas par savu uzvaru. Ja gūtajos punktus pēc kļūdām (15 pret 12) un otrās iespējas punktos (11 pret 10) viesiem nebija nospiedošs pārsvars, tad tāds bija gūtajos punktos soda laukumā (42 pret 22) un izmantotajās iespējās soda metienos (16/29 Latvijai pret Ukrainas 16/19). Latvija atkal ievērojami zaudēja cīņu arī par atlēkušajām bumbām (36 pret 46). Jāatzīmē arī mūsu starta piecinieka (Šmits, Peiners, Kurucs, Šķēle, Pasečņiks) vājā spēlē, kas spēja gūt tikai 17 punktus, Kurucam ar punktiem neatzīmējoties…
Rīga, Latvija – Tucija 79:70 (26.02.2018.)
Pēc tik neizteiksmīgas spēles ar Ukrainu, reti kurš ticēja, ka Latvija var izcīnīt uzvaru. Arī spēle tika iesākta smagnēji – jau pirmajā ceturtdaļā iniciatīvu pārņēma viesi, kas turējās vadībā ar sešu līdz 11 punktu starpību. Taču lūzums notika trešās ceturtdaļas beigās.
Latvija bija pārāka visos statistikas rādītājos, īpaši izceļot kļūdu skaitu – deviņas pret viesu 17, ko spējām arī izmantot. Pēc pretinieku kļūdām guvām 20 punktus, bet kopumā tika izpildīti 28 soda metieni, no kuriem 21 sasniedza mērķi. Turkus neglāba arī 100% precizitāte (12/12). Tiesa, vienā rādītājā mūsējie atkal piekāpās – cīņā par atlēkušajām bumbām (38 pret 40), bet pozitīvais, ka vismaz pie pretinieku groziem tika savākts vienāds bumbu skaits – 12 katrai vienībai. Tā bija komandas uzvara, jo pieci spēlētāji guva 10 vai vairāk punktus, bet neviens neguva vairāk par 13.
Kijeva, Ukraina – Latvija 71:93 (01.07.2018.)
Vasaras spēle, kurā Latvijai varēja palīdzēt teju labākie spēki. Ierindā bija Dāvis Bertāns un Jānis Strēlnieks, Ronalds Šmits, Anžejs Pasečņiks un Žanis Peiners. Mūsējie visu spēli atradās drošā vadībā, guva vairāk punktus pēc kļūdām (11 pret septiņi), pieļāva mazāk kļūdu (piecas pret deviņām) un izmantoja vairāk otrās iespējas (11 punkti pret deviņiem) un bija veiksmīgāki metienos no soda laukuma (40 pret 30). Taču atkal cīņa par atlēkušajām bumbām tika zaudēta (37 pret 41).
Jāizceļ precizitāte metienos no spēles – divpunktniekos 55% (22/40), bet tālmetienos 40% (12/30), kamēr pretiniekus trejači pievīla (20% jeb 4/20), jo divpunktnieki tika mesti ar solīdo 44% precizitāti. Latvijai šajā spēlē 21 (!) rezultatīva piespēle – īsts komandas darbs, no kurām lauvas tiesa Strēlniekam (deviņas).
Rīga, Latvija – Slovēnija 85:74 (14.09.2018.)
Ierindā bija Timma (18 punkti un septiņas bumbas zem groziem) un Strēlnieks (18 punkti un 10 rezultatīvas piespēles), kamēr slovēņiem 30 minūtes spēlēja EČ iepazītais naturalizētais amerikāņu uzbrucējs Entonijs Rendolfs. No 12 spēlētājiem seši pārstāvēja ārzemju klubus. Veiksmīgs mačs arī Artim Atem (12 punkti un četras atlēkušās) un Šķēlem (12 punkti un septiņas piespēles).
Lūzumu izdevās panākt trešās ceturtdaļas noslēgumā. Latvija bija pārāka gūtajos punktos pēc kļūdām (16 pret deviņiem), bet sliktāka otrās iespējas punktos (seši pret 12). Komanda pieļāva mazāk kļūdu (11 pret 16) un vienīgo (!) reizi cikla laikā izcīnīja vairāk bumbu pie pretinieka groza (12 pret 10). Tiesa, tāpat kopumā cīņā par bumbām tika zaudēts (40 pret 41). Jāizceļ arī labā metienu precizitāte divpunktniekos, kas bija 50% un 23 (!) rezultatīvās piespēles, kas bija par 10 vairāk nekā slovēņiem. Tāpat asā spēle ar daudz piezīmēm – 26 Latvijai, bet Slovēnijai 22, kas kopumā izpildīja 29 soda metienus, realizējot 21.
Madride, Spānija – Latvija 85:82 (17.09.2018.)
Atkal lielākie vilcēji bija Timma un Strēlnieks, jo katram gūti 20 punkti. Palīdzēja arī Mārtiņš Meiers, kuram 16 punkti un septiņas atlēkušās bumbas, taču viņš maču pabeidza priekšlaicīgi piecu piezīmju dēļ. Latvija Spānijas otrajai ar pusi izlasei (labākajā gadījumā) piekāpās visos statistikas rādītājos – gūtie punkti pēc kļūdām (13 pret 17), izcīnītās bumbas pie pretinieku groza (sešas pret 16) un kopumā (31 pret 44), kā arī tika pieļauts vairāk kļūdu (11 pret 13) un arī otrās iespējas punkti (11 pret deviņiem) mājiniekiem bija vairāk. Acīs krīt arī gūtie punkti no soliņa, kur spāņi mūs ievērojami pārtrumpoja (44 pret 19).
Latvija nespēja izmantot arī to, ka spāņiem pagalam negāja no tālās distances (23% jeb 7/30), kamēr mūsējiem grozā lidoja katrs trešais tālmetiens. Šajā spēlē vadībā atradāmies vienu reizu, bet spēles gaitā atspēlējām 18 punktu deficītu. Sāpīgākais ir tas, ka tas notika mazāk nekā 12 sekundes līdz pamatlaika beigām un vadība ilga vien četras sekundes… Latvijai gan bija iespēja izglābties, kad atlēkušo bumbu pie pretinieku groza izcīnīja Andrejs Gražulis, kurš to atspēlēja Strēlniekam, kura tālmetiens lidoja secen grozam.
Rīga, Latvija – Melnkalne 75:84 (29.11.2018.)
Savainojumu dēļ nevarēja palīdzēt Šķēle, kurš bez Eirolīgas vīru klātbūtnes bija viens no vadošajiem spēlētājiem. Bija arī citi sastāva iztrūkumi un sešas minūtes laukumā pavadīja arī Mārcis Vītols, kam tā bija debija izlasē. Lielāko daļu spēles laika vadībā viesi (30 minūtes pret Latvijas piecām). Lai arī Latvija labāk izmantoja pretinieku kļūdas (guva 17 pret viņu astoņiem punktiem) un guva vairāk punktu ātrajos uzbrukumos (seši pret nevienu), komanda katastrofāli cīnījās pie sava groza, ļaujot tur pretiniekiem izcīnīt 16 (!) bumbas, kamēr paši atbildējām ar piecām pretējā galā. Tas izpaudās arī otrās iespējas punktos, kur viesiem nospiedošs pārsvars (21 pret seši).
Mūsējie lieliski izpildīja divpunktniekus (60%) un pieļāva par divām kļūdām mazāk (12 pret 14), taču cīņa par atlēkušajām bumbām neļāva pacīnīties par uzvaru. Dīvains likās arī Vecvagara lēmums ceturtajā ceturdaļā izšķirošajos brīžos laukumā turēt Artūru Ausēju un Arti Ati (abi bija izteikti pasīvi uzbrukumā), kamēr uz soliņa atradās Ojārs Siliņš un Jānis Blūms. Jāatzīmē, ka Ausējs pēc šīs spēles laukumā vairs šajā ciklā nedevās.
Ļubļana, Slovēnija – Latvija 77:82 (02.12.2018.)
Rakstura uzvara – spēles gaitā Latvija atradās iedzinējos ar 17 punktu starpību, taču Blūma zvaigžņu stunda izglāba nāciju – gūts 31 punkts 20 minūtēs, realizējot septiņus tālmetienus. Ar iespaidīgu “double-double” viņam piebalsoja Meiers (16 punkti un 13 bumbas zem groziem), bet 18 punkti Daira Bertāna kontā.
Tikai viena no divām spēlēm, kurā Latvija uzvarēja cīņu pie groza (44 pret 39). Pārējie rādītāji bija ļoti līdzīgi un jāsaka, ka komandai paveicās, ka slovēņi nespēja ievērojamu pārsvaru pārķertajās bumbās (septiņas pret divām) rezultēt gūtajos punktos, jo gūtie punkti pēc kļūdām atšķīrās tikai par vienu (14 pret 15 par labu mājiniekiem). Blūma spēle, citas statistikas šeit nav, ja nu vienīgi kā potenciālo klupšanas akmeni var pieminēt otro ceturtdaļu, kurā zaudēts ar 15 punktiem, bet abās nākamajās uzvarēts ar +13 un +9.
Rīga, Latvija – Spānija 62:67 (22.02.2019.)
Mačs ar Spānijas trešo izlasi. Pirms spēles bukmeikeri par favorītiem uzskatīja Latviju. Iespējams, jo bija pārliecība, ka jau Rīgā varēs spēlēt Eirolīgas spēlētāji. Tā vietā pirmajā ceturtdaļā komanda pamanījās nokļūt iedzinējos ar 15 punktiem un aptuveni tāda starpība turējās līdz noslēdzošajai ceturtdaļai.
Vecā dziesma – nespēja paņemt savu grozu, jo spāņi izcīnīja divreiz vairāk (20 pret 10) atlēkošo bumbu uzbrukumā (kopā 48 pret 37) un arī otrās iespējas punktu starpība bija gana iespaidīga (22 pret sešiem par labu viesiem). Nav nepieciešamības ieskatīties citos statistikas rādītājos, lai saprastu, kas Latvijas izlasei patraucēja izcīnīt uzvaru.
Podgorica, Melnkalne – Latvija 74:80 (25.02.2019.)
melnkalnieši svin vēsturisko iekļūšanu PK; foto: fiba.com
Spēle, kas bija svarīgākā Latvijas basketbola vēsturē, taču statistika Latvijai turpināja būt nepielūdzama. Lai arī kā faniem Latvijā un klātienē liktos, ka tiesnešu svilpes ievērojamā daudzumā ir pret mūsējiem, statistika gan runā ko citu. Latvija izpildīja 28 (realizēja 20), bet Melnkalne 21 (trāpīja 17) soda metienus. Kopumā gan mūsējiem vairāk nosvilptu sodu (27 pret 22).
Un, protams, atlēkušās bumbas… 42 pret 27 par labu mājiniekiem. Piedevām 18 (!) pie mūsu groza! Otrās iespējas punkti kliedzoši pretinieku labā (17 pret pieciem), savukārt mēs šo deficītu centāmies dzēst, pārvēršot punktos pretinieku kļūdas (tā gūti 17 pret viņu 13). Ir tāds teiciens – “If You live by the three, you die from three” jeb “ja dzīvo no trīspunktnieka, no tā arī mirsti”. Procentuāli bijām līmenī – 10 no 29, kas deva 34%, savukārt melnkalnieši realizēja vien septiņus no 29, taču vienu no tiem kādā brīdī… Noteikti vajadzīgais +9 pazuda arī soda laukumā, kur Melnkalne guva 32 punktus, bet mēs 24.
Apskatoties atlēkušo bumbu attiecību, interesanti pie reizes ielūkoties spēles protokolā, kurā redzams, ka Latvijai laukumā nedevās trīs ārējās līnijas spēlētāji – Lomažs, Blūms un Šķēle. Tas pats Šķēle, kas trīs dienas iepriekš Rīgā bija rezulatīvākais un intervijā jau izteicās, ka bija gatavs dot atpūtu Strēlniekam vismaz uz trīs minūtēm… Nonākam arī pie Eirolīgas veču statistikas. Ja Strēlnieks bija monstrs (25 punkti, 10 no komandas 15 piespēlēm, un piecas bumbas zem groziem) un Timma, lai arī vizuāli nepārliecināja (11 punkti un dažas acīs krītamas kļūdas), bija noderīgs – viņam labākais +/- komandā. Proti, kamēr viņš atradās laukumā, Latvija guva par 19 punktiem vairāk nekā pretinieki!
Un nonākam pie Bertāna, Šmita un Peinera. Bertānam 22 minūtēs seši punkti (metienos no spēles 0/9), kas gūti ar soda metieniem (6/7), Šmits un Peiners spēlēja attiecīgi septiņas un 10 minūtes un guva vienu un četrus punktus. Vājš pienesums no Eirolīgas vīriem.
Secinājumos – anomālijas
Foto: LBS
Latvija bija rezultatīvākā vienība savā grupā, apsteidzot varenās Spānijas (pat ne tuvākās) rezerves, gūstot 78,6 punktus. No visām 32 izlasēm, kas piedalījās kvalifikācijā, esam septītajā vietā. Pieļauto kļūdu ailītē aina arī ir patīkama – esam sešiniekā starp tām komandām, kas tās pieļāva vismazāk. Pārējos statistikas rādītājos esam kaut kur pa vidu. Atliek vien minēt, kā būtu, ja daudz vairāk spēļu notiktu ar Strēlnieka līdzdalību. Patiesību sakot – pietiktu ar vienu…
Vecvagaram ļoti paveicies, jo šī statistikas aile, kas mūs visvairāk iegāza, ir tā, kuru nevar uzlabot, zīmējot ar flomasteru uz dēlīša. Latvija KATASTROFĀLI cīnījās par atlēkušajām bumbām! No 12 mačiem atlases ciklā, cīņa par bumbām uzvarēta tikai divreiz, vienā no reizēm pret zviedriem. Latvija tikai vienā spēlē atdeva mazāk nekā 10 bumbas pie sava groza, bet vidēji pretiniekiem bija 13,6 atkārtotas iespējas uzbrukt!
Izrietot no tā, rodas vairāki jautājumi – kāpēc netiek piesaistīti vairāk garie spēlētāji? Ik pa laikam pavīdēja Kaspara Bērziņa vārds, līdz bezizejas situācijā viņš tika pasaukts uz mājas spēli pret Melnkalni. Rezultāts – gūta trauma. Iepriekš “čakarēts” tika Rolands Freimanis – te uzlaiž, te neuzlaiž, reizēm pat nepasauc, bet viņš tāpat uz pēdējo sasaukumu atbrauca un… guva traumu. Kā pats teica, ziedoja ķermeni izlasei, neskatoties ne uz ko! Un pēdējais jautājums – zinot, ka komandai ir hroniskas problēmas ar sava groza nosargāšanu, izšķirošajā spēlē piedalās deviņi spēlētāji, bet malā palikušie ir “mazie”, savukārt pie sava groza atdotas 18 (!) bumbas!
Vecvagars ar Ates sūtīšanu laukumā parādīja, ka nedaudz kaut ko no basketbola saprot, liekot viņam segt pretinieku amerikāni. Vai tiešām uz pāris minūtēm nebūtu noderējis kāds garais? Kā beigās izrādījās, katra izcīnītā bumba būtu zelta vērtē…
Latvija Pasaules kausā nespēlēs un neba viens vai otrs statistikas faktors bija noteicošais tam, kāpēc nekvalificējāmies. Taču tas ir apstākļu kopums un kļūdas tika pieļautas spēli no spēles. Un bija arī tādas, kuras parastais līdzjutējs nepamana! Treneru korpusam, viņu priekšniekiem Šnepam un Voina kungam un LBS valdei ir jāizdara padziļināta spēļu izpēte. Nevar pietikt ar Vecvagara raudām, redz, “nebija līderu, bet spēlētājiem nav instinktu, lai savāktu atlēkušās bumbas.” Tās ir atrunas!
