Komuls par izdzīvošanu Slovākijā, “aģentu” Tralmaku, izcilo Jāgru un otro pavasari izlasē

Iepriekš desmit sezonas pavadījis Ziemeļamerikā, Latvijas hokejists Markuss Komuls pērn nolēma iepauzēt savu sapni par virsotņu iekarošanu otrpus okeānam un atgriezties Eiropā. Aizsargs priekšlaicīgi izbeidza sadarbību ar savu komandu ECHL, kas Ziemeļamerikā pēc spēka ir trešā līga aiz NHL un AHL, un jau no pirmās dienas pievienojās Latvijas izlases treniņnometnei. Lai gan Komuls pieaugušo valstsvienībā nekad nebija spēlējis, viņam izdevās izcīnīt vietu sastāvā un piedzīvot debiju pasaules čempionātos.

Pēc turnīra, kurā arī izdevās gūt savus pirmos vārtus izlasē, 27 gadus vecais aizsargs vasarā atrada darbavietu Vecajā kontinentā, pievienojoties Slovākijas ekstralīgas komandai “Nove Zamky”, taču janvāra beigās viņam izdevās spert soli augšup un pārcelties uz Čehijas klubu Kladno “Rytiri”, kur talsenieka komandas biedrs bija Eduards Tralmaks.

Sezona klubā Komulam gan jau ir noslēgusies, jo “Rytiri” neiekļuva Čehijas līgas “play-off”, un pirmdien viņš bija viens no 19 spēlētājiem, kurš kāpa uz ledus Latvijas izlases pirmajā brīvprātīgajā treniņā. Komuls sarunā ar portālu “Sportazinas.com” atskatījās uz pavadīto laiku Slovākijā, ko pats hokejists nosauca par izdzīvošanu, komentēja pāreju uz Čehiju un dalījās iespaidos par gaidāmo pavasari Latvijas izlasē.

“Šis ir otrais gads, bet nekas daudz jau nemainās – tāpat jācīnās par savu vietu, jo neviens savu vietu īsti negrib atdot. Jātrenējas, cik labi vien varu,” par otro pavasari Latvijas izlasē stāsta Komuls. “Pārliecība noteikti ir lielāka. Šogad atbraucot, ir drošāka sajūta, jo pērn šeit pirmo reizi biju. Tagad ir tā, ka vairāk džekus pazīstu, kā arī labāk zinu, kas jādara un ko treneri vēlas redzēt.”

Markuss Komuls izlases treniņā | Foto: Paula Čurkste / LETA

“Pagājušajā gadā varbūt vairāk kaut ko piedomāju. Nezinu, vai tas bija uztraukums, taču zināju, ka treneri nebija mani redzējuši un sajūtas tādēļ bija citādākas. Kaut kādi nervi pagājušajā gadā bija,” atzina Komuls, kurš norādīja – šogad izlasē viņš jūtas komfortablāk, bet tas nemaina vajadzību sevi pierādīt.

Lielā mērā pateicoties tam, ka pērn ar brīvprātīgo treniņu palīdzību izdevās izpelnīties treneru uzticību, vai arī tādēļ Komuls šogad jau no pirmās dienas ir klāt izlasē? “Ja sauc uz treniņiem, protams, ka jābrauc! Ledu arī ir grūti kaut kur dabūt, kā arī pēc sezonas beigām sanāca pauze,” skaidroja Komuls. “Tāpēc [arī uzreiz biju klāt un] ir prieks ar džekiem sākt strādāt.”

Dalībnieku skaits pirmajos Latvijas izlases neoficiālajos treniņos bijis krietni kuplāks nekā pērn. “Grūti teikt, kāpēc tā. Varbūt tāpēc, ka vairākiem džekiem sezonas jau bija beigušās. Šķiet, ka arī vairāki džeki no ASV koledžām sabraukuši. Bet visiem gribas – ja sauc, tad visi nāk uz treniņiem!” prātoja Komuls, kurš izlasē ir visai savdabīgā situācijā – par jauno 27 gados vairs īsti neuzskatīsi, taču arī pieredze izlasē viņam nav tik liela. “Ja kāds jaunais pajautā padomu, palīdzu, cik varu, bet es jau arī neesmu nekāds baigais veterāns!”

Šogad izlasei Komuls varēja pievienoties, nepiedzīvojot adaptācijas periodu – proti, pērn viņš izlasei pievienojās “tiešā reisā” no Ziemeļamerikas. Lai gan aizvadītā sezona, kas viņam bija pirmā Eiropā, Komulam izvērtās visai raiba, uz pieredzēto viņš skatās pozitīvi. “Domāju, ka sezona kopumā ir diezgan izdevusies. Protams, mērķis bija tikt kādā no TOP 5 līgām un beigās viss arī sakrita un kaut kādā ziņā arī paveicās, ka tur tiku. Varēju iet uz Kladno pie Tralmaka – tādu iespēju garām laist nevarēju,” kopējo vērtējumu sniedza Komuls.

Sezonas sākumā Komuls “Nove Zamky” komandā aizvadīja 35 spēles, kurās sakrāja septiņus (2+5) punktus. Komandas sniegums gan bija katastrofāls – piedzīvotas gan septiņu, gan sešu, gan astoņu zaudējumu sērijas. Turnīra tabulā “Nove Zamky” bija bezcerīgā pēdējā vietā. “Nu, jā… Tur bija diezgan grūti,” pauda Komuls.

“Sākumā šķita, ka viss ir diezgan normāli, bet tad sākām zaudēt… Sāka mainīt visu. Protams, sākumā pirmie vainīgie bija importi (leģionāri), no kuriem teju visus arī samainīja. Klāt nāca jauni importi, bet tad klubs izdomāja samainīt slovāku spēlētājus. Beigās sanāca tā, ka vairs nebija iespēju aizķerties aiz “play-off” un komanda izdomāja, ka mainīs prom pilnībā visus. Tā arī mēs visi kaut kur aizgājām.”

Markuss Komuls “Nove Zamky” komandā | Foto: “Nove Zamky”

Komuls gan atzina, ka palikšana Slovākijā līdz pat janvāra beigām uzskatāma par pārsteigumu. “Jā, džeki, kas atnāca, smējās, ka varēju dabūt izdzīvotāja balvu. Gluži kā tajā televīzijas šovā “Survivor”, kur dalībniekiem ir jāizdzīvo uz salas,” ar smaidu teica aizsargs.

“Nove Zamky” komandu iepriekšējās divas sezonas pārstāvēja cits Latvijas izlases aizsargs Roberts Mamčičs. “Pirms sezonas ar Mamčicu runāju un viņš teica, ka iepriekš viss bija normāli. Šis gads tajā klubā noteikti bija kas unikāls,” secināja Komuls, kurš gan šo skaudro pieredzi arī novērtē. “Tu ej uz treniņiem un nezini, ko ģenerālmenedžeris izdomās, vai būsi viņam vajadzīgs vai nē. Grūta pieredze, bet nākotnē tas nāks tikai par labu. Nav jau tā, ka gribas tādu pieredzi, taču ir mācība.”

Komulam no bedres Slovākijā gan izdevās “izrāpties” un liela nozīme tajā ir jau iepriekš minētajam Tralmakam, kurš pats iepriekš nebija slēpis, ka Markusam palīdzēja nonākt Čehijā.

“Tas, ka bija jāpievienojas jaunai komandai, bija tā savādi, jo Kladno sezonas laikā nebija klāt nākuši spēlētāji. Sākumā bija ar džekiem jāiepazīstas, bet viņi mani ļoti labi pieņēma, arī Tralmaks palīdzēja iejusties. Bet jā – tik, cik deva spēlēt, arī spēlēju. Domāju, ka treneri bija priecīgi [par manu sniegumu]. Čehijā hokejs ir mazliet ātrāks nekā Slovākijā, arī tehniskāks, jo Čehijā līga tomēr ir labāka. Pēc kādām pirmajām divām spēlēm jutos diezgan droši.”

Komuls piekrita apgalvojumam, ka Tralmaks tobrīd gandrīz darbojās kā viņa aģents. “Procentu [kā aģents] nenovilka, bet varēja!” smejoties teica Komuls. “Tajā dienā gandrīz jau biju piekritis doties uz citu komandu Slovākijā, bet tad Tralmaks zvanīja un teica, ka viņiem vajag aizsargu. Cik zinu, arī mans aģents iepriekš ar Kladno bija runājis, viņu treneri gāja pie Eduarda un jautāja par mani, un Eduards teica, ka varēs. Viss notika diezgan negaidīti.”

Pats Tralmaks nākamsezon vairs Čehijā nespēlēs, jo pēc fantastiskās sezonas viņš parakstījis divvirzienu līgumu ar Detroitas “Red Wings”. Tralmaks no Kladno atvadījās ar pamatīgu blīkšķi – viņš pamatturnīra pēdējās spēles pēdējā periodā sakrāja piecus punktus un kļuva par regulārās sezonas rezultatīvāko spēlētāju.

“Tas bija nenormāli forši. Pirms tam runājām un viņš teica, ka tas būtu nereāli, jo viņš nebija pārliecināts, vai kādreiz to vispār ir iespējis. Bet beigās viņam tas sanāca pēdējās spēles pēdējā periodā… Tas bija kaut kas unikāls. Nezinu, vai vēl kādreiz būšu daļa no kā tāda. Visa komanda bija priecīga par Eduardu, man pašam arī liels prieks. Beigās vēl viņam sanāca parakstīt NHL līgumu – viņš to noteikti ir pelnījis,” emocijas neslēpa Komuls, kurš pats šajā spēlē guva vārtus pēc Tralmaka piespēles, kā arī asistēja vienā no uzbrucēja goliem, tādējādi ļaujot viņam tikt pie diviem punktiem.”Kaut kādā ziņā varbūt Eduardam atmaksāju par to, ka aizlika par mani labu vārdu!”

Markuss Komuls Kladno komandā | Foto: Kladno “Rytiri”

Pats Komuls ar “Rytiri” bija parakstījis līgumu līdz šīs sezonas beigām. Kas viņu sagaida tālāk? “Tagad aģents ar Kladno runā, bet šobrīd ar viņiem nekas nav parakstīts. Viņiem ir jauns īpašnieks, kurš, cik saprotu, vēlas vairāk čehu spēlētājus. Bet ar viņiem neko vēl neesmu parakstījis,” atklāja talsenieks.

“Rytiri” īpašnieks nomainījās tieši brīdī, kad komandai pievienojās Komuls. Kurš bija Kladno galvenais boss pirms tam? Protams, neviens cits kā leģendārais Jaromīrs Jāgrs, kurš paralēli arī aizvadīja savu 37. sezonu profesionālajā hokejā. “Jāgrs… Unikāla persona. Protams, liela autoritāte, leģenda hokejā. Viņš man šķita ļoti sakarīgs. Joprojām daudz trenējas, bieži nāk uz halli. Visu cieņu viņam.”

“Jā, viņš bija kluba boss un pats varēja izlemt, vai viņš gribēja vai negribēja iet uz kādu treniņu, bet tāpat vairāk likās, ka viņš ir kā komandas biedrs, kuru varbūt vairāk respektē, nevis komandas īpašnieks,” uz spēlēšanu kopā ar Jāgru atskatījās Komuls. Jāgrs iepriekš Tralmakam bija apsolījis, ka dabūs viņam NHL līgumu. “Man viņš neko neapsolīja!” smējās Komuls. “Es ar viņu gan baigi daudz nerunāju.”

Komuls tāpat pauda vēlmi arī nākamsezon spēlēt Čehijā. “Noteikti, ka gribētu palikt. Čehija man ļoti patīk. Salīdzinājumā ar Slovākiju, viss šķiet profesionālāk. Protams, Slovākijā arī ir labs līmenis, bet Čehijā tas noteikti ir augstāks”, uzsvēra Komuls. “Cik zinu, Čehijā klubu īpašnieki daudz ko ietekmē, kas varbūt rada drošības sajūtu, bet Slovākijā par visu atbild ģenerālmenedžeri un treneri, kas bieži vien maina spēlētājus no viena kluba uz otru.”

“Rytiri” sastāvā Komuls paspēja aizvadīt 11 spēles, kurās viņš nopelnīja trīs (1+2) punktus, divas soda minūtes un negatīvu lietderību -1. Vai, viņaprāt, izdevās sevi pierādīt tā, lai izpelnītos arī citu Čehijas komandu, nevis tikai Kladno uzmanību? “Domāju, ka diezgan stabili nospēlēju – ko no manis prasīja, to izdarīju. Šķiet, ka arī treneriem patika, tādēļ, manuprāt, atstāju labu iespaidu, bet grūti teikt, vai citi klubi to ievēroja vai neievēroja. To drīzumā gan jau arī uzzināsim.”

Šobrīd domas par nākotni klubā Komuls gan ir nolicis malā, jo tagad jākoncentrējas ir darbam izlasē. Aizsargs norādīja, ka pārslēgšanās no kluba uz valstsvienību viņam problēmas nesagādā. “Daudz maz jau viss ir līdzīgi. Kā var teikt – hokejs ir hokejs. Tāpat, kā jau iepriekš minēju, šogad arī zinu, ko treneri no manis gaida. Šeit izlasē gan ir lielāka intensitāte, jo tagad ir tikai gatavošanās cikla sākums, bet klubā sezonas beigās galvenais bija tikai uzvarēt spēles [un treniņiem tik liela nozīme nebija].”

Komuls atklāja, ka sezonas laikā ar Latvijas izlases treneriem nav pārāk bieži pārmīt vārdus. “Kad bija turnīrs decembrī, tad [ar Hariju Vītoliņu] satikāmies un parunājāmies, bet tā individuāli sezonas laikā nekādas sarunas nav bijušas. Es gan neesmu tāds, kurš vērsīsies pie treneriem – ja viņi vēlas parunāt, tad varu, bet galvenokārt koncentrējos tam, lai paveiktu visu nepieciešamo uz ledus,” savu mentalitāti ieskicēja Komuls.

“Protams, no pagājušā gada varu paņemt pieredzi un varu aptuveni paredzēt, kas mani sagaidīs pārbaudes spēlēs un gatavošanās ciklā. Kas šogad ir galvenais? Tikt sastāvā! Galvenais ir sevi pierādīt un iet uz priekšu,” optimistiski uz savu otro pavasari Latvijas izlasē raudzījās Komuls.

Pērn PČ debitējušais aizsargs arī šogad cīnīsies par vietu izlasē