Krastenbergs: Pie Skudras bija bail iet uz treniņiem, jo likās, ka neko pareizi nevaru izdarīt

Latvijas hokejists Renārs Krastenbergs podkāstā “Devītnieks” atskatījās uz aizvadīto sezonu, kā arī atcerējās pieredzēto Rīgas “Dinamo” komandā.

25 gadus vecais uzbrucējs sezonas ievadā parakstīja viena mēneša līgumu ar Šveices pēc spēka otrās līgas (SL) klubu “La-Chaux-de-Fonds”, lai tobrīd aizvietotu traumēto norvēģi Sondri Uldenu. Neskatoties uz to, ka Krastenbergs 11 spēlēs iekrāja 12 (6+6) punktus un bija rezultatīvākais “La-Chaux-de-Fonds” rindās, klubs nolēma ar latvieti neturpināt sadarbību. Jāpiemin, ka Lašodefonas vienība ar Tomu Andersonu un Sandi Smonu sastāvā kļuva par SL čempioniem.

“Zemapziņā likās, ka palikšu. Viņiem bija viens ārzemnieks, kuram bija trauma, bet ar vēl vienu spēlētāju mēs kopā braucām cīnīties par otru [leģionāra] vietu sastāvā. Pa lielam uzreiz sapratu, ka esmu labāks par viņu, un beigās viņu atlaida divas nedēļas pirms manis – viss izskatījās diezgan pozitīvi. Ar Andersonu jau smējāmies, ka es vienā spēlē zaudēju pilnībā visos septiņos iemetienos, un tāpēc mani nepaturēja. Bet jā – viņiem vienkārši vajadzēja centra uzbrucēju. Menedžerim es patiku, bet trenerim vajadzēja “īstu” centru, lai arī ko tas nozīmētu… Tā arī viss beidzās,” atklāja Krastenbergs.

Gandrīz mēnesi esot brīvā aģenta statusā, Krastenbergs novembrī panāca vienošanos ar Austrijas atklātā čempionāta (IceHL) pastarīti Grācas “99ers”. “Sezonas beigas jau bija kā parodija,” par situāciju Grācā stāstīja uzbrucējs. “Kad atnāca tas piedāvājums, es jau zināju [uz ko parakstos], jo Austrijā labi orientējos. kad tur jau iepriekš spēlēju, viņiem jau tad negāja labi. Bet tagad es paskatījos uz sastāvu – sastāvs bija labs, un arī mači tika zaudēti ar tikai vienu, divu vārtu starpību. Tas bija risks, taču sākumā bija labi, zināju, ka tur spēlēšu daudz. Cīnījāmies ar visām komandām, bet bija grūti, jo komanda pirms tam [turnīra tabulā] bija tādā bedrē, jo bezmaz vai bija jāuzvar 80% spēļu.”

Austrijas klubs paziņo par šķiršanos no Latvijas izlases uzbrucēja

“Bijām tuvu “play-in”, bet tad atnāca viens, otrs zaudējums un tad bija tā, ka būtībā 12 spēles līdz sezonas beigām vairs nekur nevarējām tikt. Tad arī sākās tā parodija, klubs vienkārši padevās un būtībā pateica, ka varam braukt prom, sākot plānot visu uz nākamo gadu – tika parakstīts jauns treneris, prezidents, menedžeris. Tie, kas mēs tur bijām, vairs nebija svarīgi. Tikām nolikti situācijā, ka mums nebija vārtsargu, uzbrucēji spēlēja aizsardzībā. Pēdējās spēlēs mūs tur “vazāja”, zaudējām 1:7, 1:9 – organizācija nolika mūs tādā situācijā, bet mēs spēlētāji izskatījāmies stulbi,” pauda Krastenbergs, norādot, ka viņš nebēdājas par sadarbības neturpināšanu ar Grācas klubu.

Ja aizvadītā sezona Krastenbergam bija viļņveidīga, tad pavisam bēdīga izvērtās viņa profesionālā debija Eiropā. Junioru gadus pavadījis Ziemeļamerikā, uzbrucējs 2020./2021. gada sezonā pievienojās Rīgas “Dinamo”. Galvaspilsētas klubā uzbrucējs aizvadīja tikai sešas spēles, pirms viņš tika atlaists. Krastenbergs atzina, ka viņam bija grūtības sastrādāties ar komandas tā brīža galveno treneri Pēteri Skudru.

“Tajā brīdī nedaudz pārdzīvoju, ka sanāca šķirties, jo tikko biju atgriezies no Amerikas. Vēl klāt nāca kovids, un viss bija tā iestrēdzis, ka nezināju, kā viss atrisināsies un vai atradīšu, kur spēlēt. Bet tas, ka aizgāju no “Dinamo” bija labākais, kas varēja notikt,” atzina Krastenbergs. “Man šķiet, ka Pēterim manī nekas nepatika. Vienā no pirmajām pārbaudes spēlēm biju ceturtajā maiņā, uzspēlēju pāris minūtes, bet nākamajā video sapulcē par mani bija četri klipi. Man bļauj virsū, lai gan es tur vienkārši eksistēju laukumā…”

“Viņam [Skudram] jau ātri “vērās ciet”. Tur tiešām daudz nevajadzēja, man arī ausī iekliedza pāris reizes. Iepriekš jau esmu teicis, ka es tur īsti uz treniņiem negribēju iet. Bija bail, jo likās, ka neko pareizi nevari izdarīt, viss, ko es darīju, bija slikti. Man bija 20 gadi, bet likās, ka gāju uz treniņiem nevis tāpēc, lai paliktu labāks un to procesu izbaudītu, bet lai viņš mani nepamanītu. Tobrīd tas likās normāli, bet tikai pēc tam sapratu – paldies Dievam, ka tiku no turienes prom. Ja tur būtu to sezonu pabeidzis, nezinu, kā būtu.”