foto: FIBA
Latvijas vÄĢrieÅĄu basketbola izlase 2019.gada Pasaules kausa izcÄĢÅas kvalifikÄcijas otrajÄ maÄÄ svÄtdien savÄ laukumÄ ar rezultÄtu 82:73 (24:25, 18:16, 22:22, 18:10) pÄrspÄja Zviedriju, kuras pretestÄĢbu salauza vien ceturtajÄ ceturtdaÄŧÄ.
Latvijas basketbolisti tika pie pirmÄs uzvaras Pasaules kausa kvalifikÄcijÄ, jo piektdien viesos ar rezultÄtu 73:85 zaudÄja Turcijai.
Latvijas izlasÄ rezultatÄĢvÄkais ar 18 punktiem bija ÅŊanis Peiners, kuram arÄĢ astoÅas rezultatÄĢvas piespÄles, bet AnÅžejs PaseÄÅiks guva 15 punktus un izcÄĢnÄĢja astoÅas atlÄkuÅĄÄs bumbas. ZÄĢmÄĢgi, ka otrajÄ puslaikÄ viÅi katrs guva tikai pa diviem punktiem.
VÄl Aigars ŠĎÄle iemeta 12 punktus, bet valstsvienÄĢbas kapteinis JÄnis BlÅĢms atzÄĢmÄjÄs ar 11 punktiem, izÅĄÄˇiroÅĄajÄ nogrieznÄĢ realizÄjot vairÄkus svarÄĢgus tÄlmetienus.
Zviedriem pa 14 punktiem sameta Kristofers ÄerapoviÄs un TÅĢbiass Borgs.
MaÄa pirmÄ ceturtdaÄŧa aizritÄja rezultatÄĢvÄ cÄĢÅÄ, nevienai no komandÄm neiegÅĢstot ievÄrojamu pÄrsvaru. Latvijas izlasei lielÄko artavu pirmajÄ ceturksnÄĢ deva iepriekÅĄÄjÄ maÄa rezultatÄĢvÄkais spÄlÄtÄjs Peiners, kurÅĄ realizÄja divus tÄlmetienus, kÄ arÄĢ divarpus minÅĢtes ceturtdaÄŧas beigÄm panÄca mÄjiniekiem piecu punktu vadÄĢbu (24:19).
Tiesa, pÄc tam sekoja zviedru izrÄviens 13:2, kÄ rezultÄtÄ latvieÅĄi otrÄs ceturtdaÄŧas sÄkumÄ nonÄca iedzinÄjos ar 26:32. PÄc PaseÄÅika bumbas trieciena grozÄ no augÅĄas un JÄÅa BlÅĢma tÄlmetiena komandas ÅĄÄˇÄĢra vairs tikai viens punkts (31:32). PÄc tam uz nÄkamajiem diviem pretinieku realizÄtajiem metieniem PaseÄÅiks atbildÄja ar trÄĢspunktu gÄjienu un vienu no diviem “sodiÅiem”, kas mÄjiniekiem saglabÄja viena punkta deficÄĢtu (35:36).
TurpinÄjumÄ Zviedrijas basketbolisti divas reizes panÄca Äetru punktu handikapu, taÄu Peiners ar precÄĢziem soda metieniem neÄŧÄva viesiem iegÅĢt lielÄku pÄrsvaru. SÄkoties puslaika pÄdÄjai minÅĢtei, rÄzeknietis izlÄĢdzinÄja maÄa rezultÄtu (41:41), bet nedaudz vÄlÄk OjÄrs SiliÅÅĄ ar “sodiÅu” izvirzÄĢja Latviju vadÄĢbÄ.
OtrÄ puslaika sÄkumÄ Å ÄˇÄle panÄca 44:41, bet pÄc tam sekoja divi precÄĢzi tÄlmetieni pretinieku izpildÄĢjumÄ. Tiesa, arÄĢ Mareks Mejeris bija precÄĢzs no perimetra, laukuma saimniekiem panÄkot izlÄĢdzinÄjumu (47:47). NÄkamo divu minÅĢÅĄu laikÄ zviedri panÄca piecu punktu pÄrsvaru (54:49), bet latvieÅĄi sÄka pakaÄŧdzÄĢÅĄanos, Å kÄlem treÅĄÄs ceturtdaÄŧas vidÅĢ ar tÄlmetienu panÄkot 58:56.
Pateicoties Ingum JakoviÄam, ceturtdaÄŧas otrajÄ pusÄ Latvija saglabÄja vadÄĢbu un maÄa nogriezni noslÄdza ar rezultÄtu 64:63 savÄ labÄ. CeturtÄs ceturtdaÄŧas sÄkumÄ vÄl divus punktus pievienoja PaseÄÅiks, bet nedaudz vÄlÄk SiliÅÅĄ atzÄĢmÄjÄs ar efektÄĢgu bloku. Divi BlÅĢma tÄlmetieni pÄc nospÄlÄtam trim minÅĢtÄm ÄŧÄva latvieÅĄiem atrasties vadÄĢbÄ ar 72:65, bet SiliÅÅĄ ceturtdaÄŧas vidÅĢ ar precÄĢzu “trejaci” panÄca 75:67. CeturtdaÄŧas otrajÄ pusÄ latvieÅĄi noturÄja savu pÄrsvaru un svinÄja uzvaru.
AÄŖentÅĢra LETA jau ziÅoja, ka kvalifikÄcijas cikla pirmajÄ maÄÄ Latvija piektdien viesos ar rezultÄtu 73:85 piekÄpÄs Turcijai, sarÅĢpÄdama galvenajam trenerim Arnim Vecvagaram zaudÄjumu viÅa debijÄ pie valstsvienÄĢbas stÅĢres.
TikmÄr zviedri pirms doÅĄanÄs uz RÄĢgu piektdien ar 76:84 savÄ laukumÄ piekÄpÄs Ukrainai, kas ÅĄovakar savÄ laukumÄ tiekas ar Latvijas pÄridarÄĢtÄju Turciju.
PirmajÄ maÄÄ TurcijÄ Latvijai nevarÄja palÄĢdzÄt Rolands Å mits, kurÅĄ tagad ir atlabis no slimÄĢbas un svÄtdien devÄs talkÄ valstsvienÄĢbai.
Latvijas valstsvienÄĢba no spÄles StambulÄ mÄjÄs atgriezÄs caur ViÄŧÅu, tÄ rezultÄtÄ komanda dzimtenÄ ieradÄs vien nepilnu diennakti pirms spÄles un “ArÄnÄ RÄĢga” nepaguva aizvadÄĢt pilnvÄrtÄĢgu treniÅu, kamÄr Zviedrijas izlase RÄĢgÄ ieradÄs pat ÄtrÄk par Latviju un arÄĢ patrenÄjÄs spÄles norises vietÄ.
KopÅĄ neatkarÄĢbas atgÅĢÅĄanas Latvijas valstsvienÄĢba ar Zviedriju spÄlÄja 22.reizes, un labÄk veicies Latvijai – 16 uzvaras un seÅĄi zaudÄjumi, kamÄr oficiÄlajos turnÄĢros bilance tagad ir 3-2. IepriekÅĄÄjo reizi komandas tikÄs 2015.gada Eiropas ÄempionÄta kvalifikÄcijÄ, kad latvieÅĄi izbraukumÄ uzvarÄja ar 62:50, bet savÄ laukumÄ panÄkums tika gÅĢts tikai pagarinÄjumÄ, pÄc veiksmÄĢgas atspÄlÄÅĄanÄs no mÄĢnus 3 pamatlaika pÄdÄjÄs sekundÄs (79:76).
Zviedrijas izlase desmit reizes piedalÄĢjusies Eiropas ÄempionÄtu finÄlturnÄĢros (iepriekÅĄÄjo reizi 2013.gadÄ), ne reizi neiekÄŧÅĢstot pirmajÄ desmitniekÄ. CÄĢÅÄ par ceÄŧazÄĢmi uz 2015.gada Eiropas ÄempionÄtu zviedri grupÄ palika aiz Latvijas un RumÄnijas komandÄm, bet 2017.gada Eiropas ÄempionÄta atlasÄ bija aiz krieviem un bosnieÅĄiem.
TikmÄr 2019.gada Pasaules kausa atlasi Zviedrija sÄka vÄl no priekÅĄkvalifikÄcijas, kurÄ augustÄ apsteidza Bosnijas un Hercegovinas (81:73 un 88:72), SlovÄkijas (59:68 un 86:82), kÄ arÄĢ ArmÄnijas (69:82 un 93:70) komandas.
LÄĢdzÄĢgi kÄ daudzÄm citÄm izlasÄm arÄĢ Latvijai vismaz ÅĄajÄ sasaukumÄ bija jÄiztiek bez vairÄkiem lÄĢderiem. StarptautiskÄs Basketbola federÄcijas (FIBA) un Eiropas Basketbola lÄĢgu savienÄĢbu (ULEB) ġÄĢviÅa dÄÄŧ komandÄ nebija EirolÄĢgÄ spÄlÄjoÅĄie JÄnis Timma, Dairis BertÄns un JÄnis StrÄlnieks, tÄpat jau iepriekÅĄ bija skaidrs, ka valstsvienÄĢbai nevarÄs palÄĢdzÄt NacionÄlajÄ basketbola asociÄcijÄ (NBA) esoÅĄie latvieÅĄi Kristaps PorziÅÄŖis un DÄvis BertÄns.
TikmÄr sastÄvÄ bija iekÄŧauti pieci ÅĄÄĢ gada Eiropas ÄempionÄta dalÄĢbnieki, pieci spÄlÄtÄji, kuri iepriekÅĄ pÄrstÄvÄjuÅĄi Latviju Eiropas ÄempionÄta finÄlturnÄĢrÄ un/vai olimpiskajÄ kvalifikÄcijÄ, kÄ arÄĢ ArtÅĢrs AusÄjs un Rodions Kurucs, kuri piektdien piedzÄĢvoja debiju valstsvienÄĢbas oficiÄlajÄs spÄlÄs.
KÄ rezervisti valstsvienÄĢbÄ tika iekÄŧauti IÄŧja Gromovs un Haralds KÄrlis.
TÄpat arÄĢ zviedriem bija jÄiztiek bez vienÄĢgÄ EirolÄĢgas spÄlÄtÄja DÅžefrija Teilora, kurÅĄ pÄrstÄv SpÄnijas grandu Madrides “Real”. Tiesa, Teilors piektdien nebija laukumÄ EirolÄĢgas spÄlÄ.
No Zviedrijas izlases basketbolistiem Latvijas publikai atmiÅÄ palicis saspÄles Ludvigs HÄkansons, kurÅĄ 2015./2016.gada sezonas ievadÄ spÄlÄja “VEF RÄĢga” rindÄs, bet 2016.gada janvÄrÄĢ patvaÄŧÄĢgi devÄs uz SpÄniju, kur ÅĄobrÄĢd pÄrstÄv Madrides “Movistar Estudiantes”.
TurpinÄjumÄ Latvijas valstsvienÄĢba RÄĢgÄ 23.februÄrÄĢ tiksies ar Ukrainas izlasi, bet 26.februÄrÄĢ – ar Turcijau. PÄdÄjÄs kÄrtÄs bÅĢs divas spÄles izbraukumÄ – 28.jÅĢnijÄ ZviedrijÄs un 1.jÅĢlijÄ UkrainÄ.
Grupas trÄĢs labÄkÄs vienÄĢbas otrajÄ posmÄ tiksies ar citas apakÅĄgrupas, kurÄ ir SpÄnija, SlovÄnija, Melnkalne un Baltkrievija, labÄko trijotni, turpinÄjumÄ trim no ÅĄÄĢm seÅĄÄm izlasÄm izcÄĢnot ceÄŧazÄĢmÄm uz Pasaules kausa finÄlturnÄĢru, kas 2019.gada rudenÄĢ notiks ÄļÄĢnÄ.
2019.gada Pasaules kausa izcÄĢÅas turnÄĢrÄ 32 komandas cÄĢnÄĢsies ne tikai par uzvarÄtÄju kausu un medaÄŧÄm, bet arÄĢ ceÄŧazÄĢmÄm uz 2020.gada olimpiskajÄm spÄlÄm TokijÄ, kÄ arÄĢ olimpiskajiem kvalifikÄcijas turnÄĢriem.