LFV nosoda futbola federāciju un apsūdz valdes locekli Rozīti reglamenta apiešanā

Latvijas Futbola virslīga (LFV) pauž neizpratni un nosodījumu par Latvijas Futbola federācijas (LFF) 4. februāra Valdes sēdes lēmumu palielināt “leģionāru maksu” sākot ar 2022.gadu, kā arī par veidu kādā tas pieņemts. LFV vērš uzmanību uz klaji neprofesionālo un labas pārvaldības standartiem neatbilstošo veidu, kādā LFF Valdes loceklis Andis Rozītis ir rīkojies, iespējams savtīgās intresēs virzot un LFF Valde apstiprinot šo priekšlikumu, ziņo LFV.

“21. janvārī LFF Valdes loceklis A.Rozītis, apzināti apejot ierasto reglamentu izskatīšanas un saskaņošanas kārtību, neiepazīstoties ar jautājuma vēsturisko izcelsmi, ignorējot iesaistīto pušu viedokli un graujot “leģionāra sistēmas” izveides būtību un tās ementus, aicināja palielināt “leģionāru maksu” par aptuveni 400000 eur 2021.gadā Virslīgas klubiem un pārdalīt fonda resursus iespējams savtīgos nolūkos par labu 1.līgas klubiem, ko 4.februāra LFF Valdes sēdē labotā redakcijā apstiprināja, tajā skaitā tieši vai netieši četri ar pirmās līgas klubiem saistīti LFF Valdes locekļi, ignorējot iesaistīto pušu viedokli un graujot LFV izstrādāto “leģionāru sistēmu” pēc būtības.

Šāda LFF Valdes lēmumu pieņemšana viennozīmīgi ir pretrunā pašu Valdes locekļu pirms kongresa solījumiem tās biedriem augsti vērtēt godīgas spēles principus, savstarpējas komunikācijas nozīmi un realizēt atbildīgu lēmumu pieņemšanu. Šāda LFF Valdes lēmumu pieņemšana demonstrē klaju necieņu, nerēķināšanos un parāda LFF Valdes attieksmi pret Virslīgas klubiem un to ieguldījumu Latvijas futbolā.

LFV 2019.gada augustā sagatavoja savā ziņā unikālu priekšlikumu – atkāpjoties no ES noteikumiem, uz 2020.-2022.gadu lūgt mainīt leģionāru kvotu uz sistēmu 8+3 un paralēli par galveno mērķi izvirzot mērķtiecīgāku jauno spēlētāju iespēlēšanu virslīgas klubos, Virslīgas klubi vienojās lūgt LFF atjaunot leģionāru maksu, to novirzīt “leģionāru fondā”, kurš sezonas beigās dotācijas veidā tiktu izmaksāts proporcionāli tiem Virslīgas klubiem, kuri mērķtiecīgi iespēlēs Latvijas junioru izlases spēlētājus. Tādējādi klubiem, atbilstoši to stratēģijai un specializācijai, dodot iespēju pašrealizēties un pilnveidoties tajā segmentos, kuros tiem ir stiprākās puses – rezultātu sasniegšana Eiropas kausos, spēlētāju attīstīšana transfēru darījumiem, Latvijas jauno spēlētāju attīstīšana. Pēc virknes saskaņojumu 2019.gada rudenī LFV priekšlikums 8+3 2020.-2022.gadam tika pieņemts atbildīgajā LFF komitējā, LFF Valdē un apstiprināts LFF Biedru kopsapulcē.

Latvijas Futbola virslīgas klubi nesavtīgi iegulda savus un atbalstītāju līdzekļus un ceļ Latvijas futbola reitingu un kvalitāti. LFF ar šāda veida lēmumiem to grauj, aizbildinoties ar populistiskiem lozungiem un attaisnojumiem. Latvijas Futbola virslīgas klubiem un LFV nav iespējas normāli plānot ilgtermiņa mērķus un budžetus, ja gadu no gada jārēķinas ar ne stratēģisku un neprofesionālu rīcību no LFF puses, kas liedz normāli un mērķtiecīgi strādāt laikā, kad abām organizācijām vajadzētu kopīgi darboties pie ilgtermiņa Latvijas futbola attīstības un prestiža celšanas gan lokāli, gan starptautiskā līmenī,” teikts LFV paziņojumā.