LVS prezidents Miļkevičs: Darbu saraksts ir ļoti liels

Jaunievēlētajam Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) prezidentam Dmitrijam Miļkevičam pēc astoņiem gadiem federācijas ģenerālsekretāra amatā ir skaidra vieglatlētikas nākotnes vīzija Latvijā, sarunā ar aģentūru LETA apstiprināja Miļkevičs.

Jau ziņots, ka marta beigās Miļkevičs LVS kongresā tika ievēlēts par LVS prezidentu. “Tas laikam bija loģisks solis karjeras izaugsmē, jo astoņus gadus biju bijis LVS ģenerālsekretārs. Šajos gados ir sakrāta liela pieredze un sakrāti labi kontakti starptautiskajā un Latvijas līmenī. Esmu sapratis, kā viss darbojas,” saka Miļkevičs, norādot, ka tā ir pieņemta prakse, ka ģenerālsekretāri kļūst par prezidentiem. “Prieks, ka LVS biedri kongresā novērtēja to darbu, kas ir padarīts. Pēdējos trīs – četros gados ir jūtams progress.”

Viņš atgādina, ka LVS goda prezidents un bijušais LVS prezidents Arnis Lagzdiņš jau iepriekš bija paziņojis, ka pats uz amatu nekandidēs, taču viņš iedrošināja prezidenta vēlēšanās piedalīties Miļkevičam. “Arī valdes locekļu atbalsts ļāva izšķirties par labu lēmumam kandidēt uz amatu, un pēc balsošanas varēja saprast, ka atbalsts man ir diezgan liels,” saka jaunais LVS prezidents.

Viņš pauž gandarījumu, ka nebija vienīgais amata kandidāts, jo uz prezidenta amatu pretendēja arī Kaspars Briška, kura piedāvātajā komandā bija vieglatlētikā iesaistīti Miļkevičam līdz šim personiski nezināmi cilvēki. “Mēģinām visās federācijas nozarēs piesaistīt cilvēkus, kas ir bijuši vieglatlēti un var vieglatlētikai kaut ko dot atpakaļ,” uzsver Miļkevičs.

LVS prezidents atgādina, ka LVS galvenās funkcijas ir Latvijas čempionātu organizēšana un dalības nodrošināšana starptautiskajās sacensībās, kam tiek izlietotas “divas trešdaļas budžeta līdzekļu”. “Man sava vīzija ir. Darbu saraksts ir ļoti liels. Jāsāk strādāt pie stratēģijas, un ir jāprecizē statūti. Jāiesaista cilvēki komisijās, jāstrādā pie mārketinga programmas, jāuzrunā atbalstītāji, lai mums būtu lielākas iespējas atbalstīt mūsu sportistus pēc iespējas vairāk,” darāmo uzskaita Miļkevičs.

Viņš skaidro, ka statūtiem iepriekšējais formāts ir jau ilgāku laiku, ir bijuši statūtu grozījumi, un statūtus ir nepieciešams pārstrukturizēt, “lai nav pretrunā ar dažu LVS komisiju nolikumiem”. Tāpēc ir plāns izveidot darba grupu, kas strādās pie statūtiem. LVS prezidents atgādina, ka tikko ir uzsākts jauns projekts “Topa atbalsta programma”, kurā tiek atbalstīti tie Latvijas augstas klases vieglatlēti, kuri dažādu iemeslu dēļ nav iekļauti Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) sastāvā.

“Tas, kas federācijai nebija izdevies 20 gadus, ir sportistu, kuri kaut kādu iemeslu dēļ nav LOV sastāvā, bet kuriem ir labi sasniegumi, treniņprocesa finansiāls atbalsts,” saka Miļkevičs. Šiem sportistiem ir lielas iespējas kvalificēties pieaugušo Eiropas un pasaules čempionātiem.”

Viņš stāsta, ka programmai ir izstrādāti kritēriji, ir apstiprināts finansējums, un mērķis ir atbalstīt piecus – sešus sportistus. “Mēs tagad varam viņiem palīdzēt, lai viņi sagatavošanās posmā var aizbraukt uz kādu treniņnometni, nopirkt uztura bagātinātājus, iziet rehabilitāciju vai saņemt medicīnisko palīdzību,” stāsta LVS prezidents.

Kandidātu sarakstu izskatīja Treneru komisija un iesniedzs savus priekšlikumus, bet 17.aprīlī LVS valdes sēdē tika apstiprināts, ka programmas finansējumu saņems Gatis Čakšs, Raivo Saulgriezis, Rolands Štrobinders, Artūrs Niklāvs Medveds, Kitija Paula Gailuma, Sandis Dzenītis, Roberts Jānis Zālītis, Uģis Jocis un Artūrs Pastors.

Tāpat sadarbībā ar atbalstītāju “Nordic Sport” ir uzsākta arī atbalsta programma inventāra iegādei sportistiem. Atbalstu šogad saņems 24 sportisti. Miļkevičs uzsver, ka šobrīd LVS ir darbotiesspējīga valde “ar cilvēkiem, kuri saprot vieglatlētiku un vienmēr ir gatavi iesaistīties”. Viņš norāda, ka iepriekšējos sasaukumos valdē ir bijuši cilvēki, kuri lielu ieguldījumu nav spējuši dot. Turklāt bieži bija grūtības savākt visus kopā aizņemtības dēļ.

“Šajā valdē ir kreatīvi cilvēki, un tiek domāts, ka katrs varētu būt atbildīgs par kādu novirzienu – viens vairāk par mārketingu, otrs – par ultragaro, kalnu un taku skriešanu un biedrību “Ultrataka”, šajā jomā piesaistot Tomu Komasu, kurš pats ir Latvijas vadošais ultragaro distanču skrējējs, trešais – par sporta skolām, par ko atbildēs Ludmila Beļikova, ceturtais – par atlētiem…” skaidro LVS prezidents.

Viņš piemin arī plānu statūtos iekļaut normu, ka Atlētu komisijas priekšsēdētājs automātiski tiek iekļauts valdē ar balstiesībām, jo šobrīd tas ir Starptautiskās Vieglatlētikas asociācijas (WA) ieteikums, bet pēc 8-9 gadiem būs saistošs visām federācijām.

Miļkevičs uzsver, ka tas viss tiks darīts bez kampaņām, mierīgi un bez steigas, kā arī konsultējoties ar biedriem. Viņš pauž apmierinājumu ar federācijas pašreizējo finansiālo stāvokli, gan pieminot, ka kaimiņvalstīs joprojām ir labāki apstākļi. “Ļoti ilgi esam cīnījušies par to, lai finansējuma kārtība tiktu mainīta, lai tiktu noteikti prioritārie sporta veidi un finansējums pa tiešo bez starpniekiem nonāktu federācijās,” atgādina Miļkevičs.

“Šobrīd mēs saņemam trīsreiz lielāku finansējumu nekā pirms trim gadiem. Tāpēc spējam ne tikai izdzīvot, bet varam domāt arī par attīstību. No valsts šobrīd saņemam 440 000 eiro. Kad bija starpnieki, mums bija vidēji 100 000 eiro gadā, kas mums neļāva pildīt savu primāro funkciju – čempionātu organizēšanu un sportistu sūtīšanu uz starptautiskām sacensībām,” stāsta LVS prezidents.

Viņš atgādina, ka iepriekš LVS līdzekļu trūkuma dēļ bija spiesta rakstīt vēstules pašvaldībām ar lūgumu atbalstīt to pārstāvošo sportistu dalību starptautiskajās sacensībās. “Lietuvas vieglatlētikas federācija no valsts saņem 1,8 miljonus eiro un pusi šīs summas tērē tikai treniņnometnēm,” dienvidu kaimiņu piemēru min Miļkevičs. “Protams, nauda mūsu vieglatlētiem tiek piešķirta caur LOV, un vieglatlētiem tiek 250-300 tūkstoši eiro. Lietuvā šī summa ir trīsreiz lielāka.”

Viņš norāda, ka vieglatlētiem, lai viņi pēc vidējās mācību iestādes beigšanas varētu turpināt sportot, vajadzētu arī ikmēneša nodrošinājumu sadzīvei, lai viņi, mainot dzīvesvietu, varētu noīrēt dzīvokli un turpināt sportot. Svarīga joma ir arī sportistu sadarbība ar Latvijas armiju un policiju, kas šobrīd dažādu iemeslu dēļ nav perfekta. “Tā būtu iespēja veidot duālo karjeru un pēc sportista karjeras beigām jaunajā ampluā darboties armijā vai policijā. Mani savulaik atbalstīja policija, un tas palīdzēja noturēties sportā,” atgādina Miļkevičs.

Viņš izsaka straujākas attīstības vēlmi, kas nākotnē varētu izpausties labāko treneru atbalstā, ārvalstu treneru piesaistē un viņu pieredzes apgūšanā, kā arī treniņnometņu rīkošanu viena profila vieglatlētiem. “Šobrīd mēs reizi gadā rīkojam četru dienu kopēju nometni kārtslēcējiem un daudzcīņniekiem,” piemēru min LVS prezidents, stāstot, ka pēdējos gados tāda decembrī notiek Valmierā. Vīriešiem kārtslēkšana ir viena no daudzcīņas disciplīnām, un Miļkevičs atgādina, ka šīs tehniskās disciplīnas speciālistu Latvijā nav daudz. Viņš uzteic bijušo kārtslēcēju Mareku Ārentu, kurš Latvijā uzrauga gan kārtslēcējus, gan strādā ar daudzcīņiekiem. Šajā treniņnometnē Valmierā 40 sportisti un sportistes kopā dzīvo, trenējas, un treneri viņiem vada kopīgus treniņus.

“Noderīgi būtu, savākt kopā, piemēram, sprinterus, lai noslīpētu stafešu maiņas, šķēpmetējus,” bilst Miļkevičs.

Iepriekšējais LVS prezidents Arnis Lagzdiņš organizācijas vadītajā amatā atgriezās 2019.gada marta beigās un 2021.gadā tika pārvēlēts uz vēl vienu termiņu, bet uz nākamo termiņu amatā nepretendēja. Lagzdiņš LVS jau vadīja laikā no 1993. līdz 2001.gadam. Pēc viņa prezidenta pienākumus pārņēma Ģirts Valdis Kristovskis, no 2005. līdz 2017.gadam organizāciju vadīja Guntis Zālītis, pēc tam stafeti pārņemot bijušajai tāllēcējai Inetai Radevičai.