Latvijas hokeja izlases uzbrucējs Rihards Marenis podkāstā “Devītnieks” salīdzināja bijušo valstsvienības galveno treneri Bobu Hārtliju ar pašreizējo komandas stūrmani Hariju Vītoliņu.
Marenis 2019. gadā piedalījās savā pirmajā pasaules čempionātā. “Man nebija variantu. Ja es tikšu, zināju, kāda man būs loma – jānāk ar enerģiju, jāspēlē mazākumā, ceturtajā maiņā un “jāšķaida” pretinieki. Man viss bija svaigs un es kā “švamme” visu “uzsūcu”, lai dotu sev labāko iespēju. Protams, dzirdēju tekstus no džekiem, kuriem tas jau bija trešais gads [Hārtlija vadībā] – nu cik var vienu un to pašu. Arī nākamajos gados man tā informācija palika nedaudz veca, gribējās kaut ko jaunu, bet tas, ko Bobs darīja, lielā mērā arī strādāja. Ļoti daudz labas spēles nospēlējām, to pašu Kanādu uzvarējām viņa detaļu dēļ,” stāstīja Marenis.
Reklāma
Saturs turpinās
“Man patika, tas bija kaut kas pavisam jauns,” laiku valstsvienībā pie Hārtlija atcerējās 31 gadu vecais uzbrucējs. “Man pret Bobu bija respekts, jo es zināju viņa rezumē, un ne velti viņš ir izcīnījis tos kausus un ticis pie tādiem sasniegumiem. Pie viņa man vienmēr bija skaidrība, kas man jādara, lai es tiktu pie spēlēšanas, bet, ja es sāktu kaut ko vairāk izpildīt, kaut kur nenostrādātu, tad viņš ļoti ātri apgrieztu spēles laiku.”
“Precīza spēle ar nūju, jāiet uz vārtiem, neko nesarežģīt, labāk iet presingot, bet aizsardzībā labāk pa bortu ripu izmest no zonas – to viņš ļoti [savā spēles plānā] uzsvēra. Tajā pašā laikā viņš mūsos redzēja mazāk spēju nekā Harijs ieraudzīja. Kāpēc pērn tikām pie bronzas? Jo viņš redz, ka mēs varam vairāk nekā izmest ripu ārā no zonas pa bortu. Tā varbūt arī bija problēma no Boba puses, viņš ielika diezgan lielos rāmjos. Viņam bija negatīvās puses, bet viņš varēja pilnībā visiem – pat tiem, kuri varbūt nebija motivēti – palīst “zem ādas” un “sulu izspiest ārā”, lai spēlētāji gribētu sevi pierādīt. Bobam bija “old school” mentalitāte – viņam bija vienalga, ja viņš spēlētājiem riebās, bet, ja tas saliedē komandu, tad darbs ir izdarīts,” teica Marenis.
Tikmēr Hārtlija pēctecis Vītoliņš amatā stājās 2021. gada vasarā pirms olimpiskā kvalifikācijas turnīra. “Viss [pie Vītoliņa] bija citādāk, sistēma bija cita. Bet, kā jau es teicu, viņš redzēja, ka mēs varam nedaudz vairāk spēlēt. Bija sajūta, ka mēs Bobam, pēc viņa pieredzes NHL, pa lielam bijām nekas, ka mēs varam tikai mest ripu ārā un skriet tai pakaļ. Vītoliņš gribēja, lai mēs spēlējam hokeju,” uzsvēra Marenis.