Māris Gulbis par trīs spēlēm izlasē, Valtera prasīgumu un Gailīša komunikācijas problēmām

“VEF Rīga” basketbolists Māris Gulbis “VEF podkāstā” dalījās pārdomās par nelielu pieredzi Latvijas izlasē, darbu ar Valdi Valteru, aiziešanu no “Ventspils” un dažām citām tēmām.

Karjeras laikā Gulbis Latvijas valstsvienībā aizvadīja vien trīs oficiālos mačus 2021. gadā, komandu pārstāvot 2021. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijā. “Pats esmu vainīgs, kāpēc tā ir sanācis. Kad man bija iespējas, es tās laidu gar degunu. Esmu uzspēlējis tur, atzīmējies esmu, bet tā ir tikai mana vaina, ka nespēju tur būt ilgāk. Es to spēju atzīt un man nav ar to problēmu. Nevainoju trenerus. Vienkārši dzīvoju ar to, kā ir, man patīk kur esmu tagad.”

Pirmo reizi Gulbis “VEF Rīga” komandai pievienojās 2007. gadā, kad to trenēja Valdis Valters. “Viņam ir ļoti daudzas labas idejas, bet viņš tās nespēj novadīt līdz galam, viņam ātri apnīk, viņš padodas. Viņš pats ir spēlējis augstā līmenī un viņam ir arī lielas ekspektācijas no pārējiem. Viņš nesaprot, ka tādu piespēli, kādu viņš prasa, var izpildīt varbūt pieci cilvēki pasaulē. Gandrīz nevienam nav tāds talants, kāds bija Valdim. Un viņš nemācēja to pieņemt, ka dažas lietas nevar iemācīt – vai nu ir, vai nav.”

Basketbolists arī pauda viedokli par ilggadējo “Ventspils” ģenerālmenedžeri Ralfu Pleinicu. “Cilvēks savā vietā, pārzina virtuvi. Zinu, ka nav viegla tā dzīve ģenerālmenedžeriem. Mums bija labas attiecības, varbūt beigās sanāca, ka aizgāju ar tādu kā pārpratumu. Sakrita tas laiks, ka Ventspilī viņi “VEF Rīga” uzskatīja ka lielāko naidnieku, kas visu grib atņemt “Ventspilij”. Man bija tāda sajūta. Kaut kad zināju, ka VEFam tā nebija, viņiem ir vienalga, pret ko izcīnīt titulu. Un sanāca tā, ka es jau gribēju aiziet, astoņi gadi ir par daudz, pats esmu rīdzinieks, uzbūvējām māju Rīgā un gribēju atgriezties.

Pateicu, ka gribu iet prom. Teica, ka viss labi, var taču redzēt, ka nav. Es arī skaidroju – nav tā, ka gribu aiziet uz “VEF Rīga”, vienkārši daru tā, kā būs labāk manai ģimenei. Kur es vēl varēju aiziet Rīgā, uz LU? Man nemaz nebija plāns iet uz “VEF Rīga” tajā brīdī, gribēju aizbraukt uz Beļģiju uz vienu gadu. Vienkārši piezvanīja no VEF, piedāvāja divu gadu līgumu un tā bija grūta vasara. Beigās viss sanāca tā, kā sanāca.”

Starpsezonā par “VEF Rīga” galveno treneri kļuva Gulbja jaunākais brālis Mārtiņš, kurš pirms tam vairākus gadus nostrādāja sieviešu basketbolā. “Neteiktu, ka pārsteigums. Tur tā salikās – viņš ilgi rāvās atpakaļ pie džekiem. Pēkšņi Jānis [Gailītis] aizgāja un domāju, ka Mārtiņš bija nākamais reālais variants. Tas, ka tas notika ātri, gan bija pārsteigums.“

Tāpat Gulbis arī salīdzināja divus trenerus, pie kuriem viņš ir spēlējis – Robertu Štelmaheru un Jāni Gailīti. “Štelmaheram ir laba sistēma, kura strādā, bet, ja kāds pārtrumpo to sistēmu, viņam ir grūti to izmainīt, pielāgoties. Gailītim ir modernais basītis, taktiski viņš ir nenormāli gudrs, bet dažreiz viņš par daudz sapsihojas, nevar nodot to vēstījumu spēlētājiem. Es zinu, tas nav viegli, bet komunikācija ar spēlētājiem ir tāda, ka dažreiz traucē sasniegt vēl vairāk.”