Ģirts Mihelsons
Foto: FS Metta
Latvijas lielākās futbola akadēmijas “Metta” līdzdibinātājs Ģirts Mihelsons sarunā ar Latvijas Avīzi atzinis, ka leģionāru limita dēļ Virslīgā spēlējošajiem vietējiem spēlētājiem trūkst motivācijas kļūt labākiem.
Iepriekš vēstīts, ka “SynotTip” Virslīgas biedru sapulcē pagājušajā nedēļā tika atbalstīts priekšlikumu rosināt Latvijas Futbola federācijai (LFF) sākot ar 2019. gada sezonu ievērot likumus attiecībā uz līdztiesīgu nodarbinātību Eiropas savienības (ES) pilsoņiem, neattiecinot leģionāru statusu ES valstu futbolistiem, taču saglabājot leģionāru skaita limitu citu valstu futbolistiem.
“Mēs dzīvojam absolūtos siltumnīcas apstākļos. Akadēmijai nevaram atrast kvalificētus trenerus un, ja tā turpināsim, tad nebūs arī futbolistu. Vietējie spēlētāji pieraduši pie garantētām 48 vietām un absolūti nav ieinteresēti strādāt, lai attaisnotu investīcijas. Tas ir balsojums par Latvijas jauno futbolistu attīstību. Jāmaina psiholoģija un sapratne par to, ka ārzemēs viņus neviens negaida, nekāda garantēta vieta nav. Tur vajadzēs ielauzties un pirmais mēģinājums ielauzties jāveic šeit uz vietas,” sarunā ar Latvijas Avīzi kritisks ir Mihelsons.
“Metta” akadēmijas līdzdibinātājam arī tika vaicāts par “metiešu” situāciju leģionāru jautājumā, jo klubu šajā “SynotTip” Virslīgas sezonā pārstāv veseli seši ārzemnieki.
“Ja es būtu pret Latvijas futbolistiem, tad neņemtu nevienu leģionāru. Vārāmies savā sulā, mākslīgi veidojam, ka viss kārtībā. Šis būs signāls arī akadēmiju darbam, jaunatnes treneru darbam – viņi arī domā, ka viss kārtībā, bet kārtībā nav nekas. Paskaitām, cik izlasē spēlētāju ir no Latvijas čempionāta un cik no ārzemēm. Mēs nespējam sagatavot spēlētājus, kas var ielauzties ārzemju līgās, jo ļoti labi jūtamies.”
Minētajā biedru sapulcē klubi arī apstiprināja, ka ir argumentēti izskatīt leģionāru licences maksas palielināšanu, šo finansējumu savukārt novirzot to klubu rīcībā, kuru sastāvos spēlē vietējie U21 vecuma un jaunāki nacionālo izlašu spēlētāji.
“Mēs “Mettā” veicam savus iekšējos aprēķinus. Piemēram, par sesto leģionāru jāmaksā desmit tūkstoši, katrs nākamais solis varētu būt 7500 eiro. Jo viena latviešu spēlētāja izmaksas – ja aprūpi un audzināšanu gribam pielīdzināt Eiropas standartiem, no 14 gadu vecuma izmaksā desmit tūkstošus gadā. Tad viņam ir 2500 masāžām un fizioterapijām, ap 2000 vitamīniem, līdzmaksājums dzīvošanas kompensācijai, ēdināšanai, labi treniņu apstākļi, nosegtas nometnes un ikdienas darbs.”
“Anglijā šīs izmaksas ir 25 tūkstoši mārciņu. Tāds kopējais virslīgas piedāvājums šobrīd nav, tas ir mans ieteikums. Varētu arī par sesto maksāt desmit tūkstošus, septīto – 20. Tātad divi leģionāri virs kvotas nodrošina iespējas trenēties trim talantīgiem jaunatnes izlašu spēlētājiem. Ar Māri Verpakovski Elites komitejā ierosinājām, ka jāveido prioritāro jauno spēlētāju saraksts un no šīm naudām arī jāatbalsta, jo viņi nav tie, kas neielauzīsies. Ielauzīsies un spēs izkonkurēt ārzemniekus, jo ir spējas un prasmes. Šobrīd klubi var ieguldīt no 3500 līdz 4000 eiro un otra puse pietrūkst.”
Izmantotie resursi: LA.lv