No trases “noceltais” skrējējs

PIRMS 38 GADIEM, 1980. gada 24. februārī, mūžībā aizgāja viens no izcilākajiem latviešu vieglatlētiem – VOLDEMĀRS VĪTOLS. Viņš 20. gs. 30.-40. gados bija vairākkārtējs Latvijas čempions un Latvijas rekordists dažādās skriešanas distancēs. Skrējienu Voldemāram Vītolam nācās pārtraukt 1945. gada rudenī, kad sacīkšu laikā (!) viņu apcietinājuši čekisti…

Voldemārs Vītols dzimis 1911. g. 27. janvārī. Jau no bērnības sportojis, taču intensīvi pievērsās sportam no 20. gs. 30. gadu sākuma, kad bija iestājies karadienestā Latvijas armijā un kļuva par vienu no ievērojamākajiem “Armijas Sporta Kluba” (“ASK”) sportistiem. Daudzkārt kļuva par Latvijas valsts meistaru (čempionu) dažādās skriešanas disciplīnās – 1500 m skrējienā, 5000 m skrējienā, 3000 m šķēršļu skrējienā, 10 000 m skrējienā, 8 km krosa skrējienā. Bija vairākkārtējs Latvijas rekordists dažādās distancēs. 1936. gadā vasaras olimpiādē Berlīnē izcīnīja 7. vietu  3000 m šķēršļu skrējienā.

Turpināja sportot arī kara laikā, izcīnīja vairākus nacistu okupētās Latvijas meistara titulus 1942. un 1943. gadā. Apkopojot visus rezultātus par laika posmu līdz 1944. gadam, Voldemārs Vītols ir šī laika posma Latvijas labākais skrējējs gan 1500 m, gan 5000 m, gan 10 000 m distancē. Aina nebūtu pilnīga, ja nepieminētu Voldemāra Vītola izcīnītos Latvijas čempiona titulus distanču slēpošanas garajās distancēs.

1944. gadā Voldemārs Vītols tika mobilizēts Latviešu leģionā, kara beigas sagaidīja Kurzemē un pēc kara atsāka sportot. Taču 1945. gada rudenī sacīkšu laikā Šmerlī, Rīgā, viņš tika apcietināts. Vēlāk viņu notiesāja un izsūtīja uz Tālajiem Austrumiem. No izsūtījuma Voldemārs Vītols atgriezās 1957. gadā. Sportam uzticīgs bija arī izsūtījumā un pēc atgriešanās Latvijā, dzīvojot Strenčos.

P.S. Detalizētāka informācija par Voldemāra Vītola rekordiem un čempiona tituliem vieglatlētikā lasāma Andra Staģa grāmatā “Latvijas vieglatlētikas vēsture 1897-1944” (Rīga, 2016).