Karstens Varholms | Foto: REUTERS
BrÄĢvÄ stila cÄĢÅa
AmerikÄÅu brÄĢvÄ stila cÄĢkstone TamÄĢra Marjama Mensaha-Stoka uzvarÄjusi Tokijas olimpisko spÄÄŧu sacensÄĢbÄs svara kategorijÄ lÄĢdz 68 kilogramiem. AmerikÄniete finÄla cÄĢÅÄ ar 4:1 pÄc punktiem bija pÄrÄka par Blesingu Oborududu no NigÄrijas.
Bronzas medaÄŧu ÅĄajÄ disciplÄĢnÄ ieguva ukrainiete Alla Äerkasova, kura ar 2:0 izcÄĢnÄĢja uzvaru, piespieÅžot paklÄjam plecus, pÄr Saru DoÅĄo no JapÄnas. Otru bronzas medaÄŧu ieguva MÄrima ÅŊumanazarova no KirgizstÄnas. CÄĢÅÄ pret Mongolijas cÄĢkstoni Batsecegu Soronzonboldu viÅa uzvarÄja ar 10:1, piespieÅžot paklÄjam plecus.
ReklÄma
Saturs turpinÄs
Grieġu-romieÅĄu cÄĢÅa
Grieġu-romieÅĄu stila cÄĢkstonis TamÄÅĄs LÄrincs no UngÄrijas otrdien izcÄĢnÄĢja zelta medaÄŧu Tokijas olimpisko spÄÄŧu svara kategorijÄ lÄĢdz 77 kilogramiem. 34 gadus vecis ungÄrs finÄla cÄĢÅÄ ar 2:1 pÄc punktiem uzvarÄja AkÅžolu Mahmudovu no KirgizstÄnas.
SavukÄrt bronzas medaÄŧu izcÄĢnÄĢja Å ohei Jabiku, kurÅĄ ar 13:1 pÄc tehniskÄ pÄrÄkuma ar pretinieka punktiem pÄrspÄja Mohammadali Geraeju no IrÄnas. Otra bronzas medaÄŧa nonÄca pie azerbaidÅžÄÅa Rafiga Husejnova, kurÅĄ ar 4:1 pÄc punktiem uzvarÄja Karapetu Äaljanu no ArmÄnijas.
SavukÄrt grieġu-romieÅĄu cÄĢÅÄ svara kategorijÄ lÄĢdz 97 kilogramiem uzvarÄja Musa Jevlojevs no Krievijas OlimpiskÄs komitejas (OKR) komandas. FinÄlÄ krievs ar 5:1 pÄc punktiem pÄrspÄja armÄni Arturu Aleksanjanu.
Bronzas cÄĢÅÄs uzvarÄja TadeuÅĄs Mihaliks no Polijas un MohammadhÄdi Saravi no IrÄnas. Mihaliks ar 10:0 ar tehnisko pÄrÄkumu bez pretinieka punktiem uzvarÄja Aleksu GergÄ SÄki no UngÄrijas, bet Saravi ar 9:1 pÄc punktiem pÄrspÄja Somijas cÄĢkstoni Arvi Martinu Savolainenu. Tokijas olimpisko spÄÄŧu sacensÄĢbas cÄĢÅas sporta veidos norisinÄs no 1. lÄĢdz 7.augustam.
Futbols
IepriekÅĄÄjo olimpisko spÄÄŧu Äempione futbolÄ BrazÄĢlijas izlase spÄrusi soli tuvÄk titula aizstÄvÄÅĄanai, pusfinÄlÄ uzvarot Meksiku, un Tokijas olimpisko spÄÄŧu finÄlÄ spÄkiem mÄrosies ar SpÄniju. BrazÄĢlijas vÄĢrieÅĄu futbola izlase pÄcspÄles soda sitienu sÄrijÄ ar 4:1 (0:0, 0:0, 0:0, 4:1) pÄrspÄja Londonas olimpisko spÄÄŧu Äempioni Meksiku.
2016.gada olimpisko spÄÄŧu finÄla atkÄrtojumÄ BrazÄĢlijas rindÄs savu iespÄju izmantoja Dani AlveÅĄs, GabriÄls Martinelli, Brunu GimaraiÅĄs, Reinjers ÅŊesuÅĄs KarvÄÄŧu, bet meksikÄÅu rindÄs precÄĢzs bija tikai Karloss Rodrigess. BrazÄĢlijas vÄĢrieÅĄu futbola izlasei ÅĄis bÅĢs piektais olimpisko spÄÄŧu finÄls. Pirmo zelta medaÄŧu BrazÄĢlijas futbolisti izcÄĢnÄĢja pirms pieciem gadiem, kad kÄ mÄjinieki finÄla spÄlÄ soda sitienu sÄrijÄ pÄrspÄja VÄcijas izlasi.
Tokijas olimpisko spÄÄŧu finÄlÄ BrazÄĢlijas izlasei pretÄĢ stÄsies SpÄnija, kas otrdien papildlaikÄ ar 1:0 (0:0, 0:0, 1:0) uzvarÄja mÄjinieci JapÄnu. 115.minÅĢtÄ pÄc Mikela Ojarsavala piespÄles precÄĢzi JapÄnas vÄrtos bumbu raidÄĢja Marko Asensio. KopÅĄ 1992.gada SpÄnija ir kvalificÄjusies piecÄm olimpiskajÄm spÄlÄm, tostarp 1992.gadÄ BarselonÄ izcÄĢnÄĢja zelta medaÄŧu, bet 2000.gadÄ SidnejÄ – sudraba medaÄŧu.
JapÄna un Meksika par Tokijas olimpisko spÄÄŧu bronzas medaÄŧu cÄĢnÄĢsies piektdien, bet sestdien tiks noskaidrots olimpiskÄ Äempiona titula futbolÄ ieguvÄjs.
800 metru sprints
AmerikÄniete Atinga Mu otrdien olimpiskajÄs spÄlÄs TokijÄ vieglatlÄtikas sacensÄĢbÄs no sÄkuma lÄĢdz beigÄm bija vadÄĢbÄ, izcÄĢnot uzvaru 800 metru skrÄjienÄ. 19 gadus vecÄ Mu pÄdÄjÄ lÄĢkumÄ aizbÄga no sÄncensÄm un uzvaru sasniedza ar jaunu valsts rekordu – minÅĢte un 55,21 sekunde. TÄ bija ASV sportistu pirmÄ uzvara ÅĄajÄ distancÄ 53 gadu laikÄ.
Otro vietu ar jaunu LielbritÄnijas rekordu izcÄĢnÄĢja arÄĢ 19 gadus vecÄ KÄĢlija Hodkinsone, distanci veicot minÅĢtÄ un 55,88 sekundÄs. ASV ieguva arÄĢ bronzu, Reivinai RodÅžersai distanci veicot minÅĢtÄ un 56,81 sekundÄ. Mu, kura visu sezonu bija izcÄlusies ar savu drosmÄĢgo skrieÅĄanas stilu, ir kÄŧuvusi par otro amerikÄnieti, kura ieguvusi zeltu 800 metros. 1968.gadÄ Mehiko tas izdevÄs Medelinai Meningai
200 metru sprints
Jamaikas pÄrstÄve Eleina Tompsone-Hera pÄrrakstÄĢja vÄsturi, pÄc uzvaras 200 metros fiksÄjot vÄl nebijuÅĄu “double-double” sievieÅĄu sprintÄ. Tompsone-Hera uzvarÄja arÄĢ 2016.gada olimpisko spÄÄŧu RiodeÅžaneiro 100 un 200 metru distancÄs. Jau ziÅots, ka sestdien viÅa nosargÄja savu Äempiones titulu 100 metros, bet otrdien – 21,53 sekundÄs, kas ir jauns valsts rekords, veica 200 metrus, iegÅĢstot ceturto zelta medaÄŧu. ViÅas kontÄ ir arÄĢ RiodeÅžaneiro sudrabs par dalÄĢbu 4×100 metru stafetÄ Jamaikas komandas rindÄs.
NamÄĢbijas pÄrstÄve KristÄĢne Mboma sudrabu ieguva, distanci veicot 21,81 sekundÄ, kas ir jauns pasaules U-20 rekords, bet ASV sportiste Gabriela Tomasa izcÄĢnÄĢja bronzu ar rezultÄtu 21,87 sekundes. VÄl par septiÅÄm sekundes simtdaÄŧÄm lÄnÄk skrÄja uzvarÄtÄjas tautiete divkÄrtÄjÄ olimpiskÄ Äempione 100 metros Å ellija-Anna Freizere-Praisa, piektÄ ar rezultÄtu 22,27 sekundes bija KotdivuÄras pÄrstÄve MarÄĢ ÅŊozÄ TalÅĢ, bet astoto vietu ar finiÅĄu tieÅĄi 24 sekundÄs sasniedza igauÅu daudzcÄĢÅnieka Maicela Uibo sieva Bahamu salu pÄrstÄve Å ona Millere-Uibo.
29 gadus vecÄs Tompsones-HÄras uzrÄdÄĢtais laiks bija otrais ÄtrÄkais disciplÄĢnas vÄsturÄ pÄc Florensas Grifitas DÅžoineres pasaules rekorda (21,34), kas sasniegts dopinga laikmetÄ 1988.gada Seulas olimpiskajÄs spÄlÄs. Tompsone-HÄra ne tikai kÄŧuvusi par pirmo sievieti, kura izcÄĢnÄĢjusi “double-double” 100 un 200 metru sacensÄĢbÄs, bet arÄĢ kÄŧuvusi par vienÄĢgo vieglatlÄti pasaulÄ, kura izcÄĢnÄĢjusi Äetras olimpiskÄs zelta medaÄŧas individuÄlajÄs disciplÄĢnÄs. Mboma sudrabu izcÄĢnÄĢja distances beigu daÄŧÄ, apsteidzot Tomasu un Freizeri-Praisu pÄdÄjos 20 metros.
Vesera meÅĄana
Poliete Anita VlodarÄika otrdien Tokijas olimpiskajÄs spÄlÄs kÄŧuva par pirmo sievieti, kura vieglatlÄtikÄ trÄĢs reizes pÄc kÄrtas uzvarÄjusi vienÄ olimpisko spÄÄŧu disciplÄĢnÄ. 35 gadus vecÄ poliete, kura zeltu vesera meÅĄanÄ izcÄĢnÄĢja arÄĢ 2012. un 2016.gada spÄlÄs LondonÄ un Rio, otrdien dominÄja sektorÄ, uzvarot ar metienu 78,48 metru tÄlumÄ.
ViÅa par 1,45 metriem apsteidza sudraba medaÄŧnieci DÅženu Vanu no ÄļÄĢnas (77,03 m), bronzu izcÄĢnot uzvarÄtÄjas tautietei Malvinai Kopronai (75,49 m). “Es jÅĢtos labi,” sacÄĢja VlodarÄika. “Es sapÅoju kÄŧÅĢt par vesera meÅĄanas karalieni. Man bija savainojums, un pÄc tÄ atgriezos sektorÄ tieÅĄi laikÄ, izcÄĢnot olimpisko medaÄŧu.”
PÄc pirmÄ mÄÄŖinÄjuma, kad veseris trÄpÄĢja sektoru norobeÅžojoÅĄajÄ tÄĢklÄ, VlodarÄika pÄrÅÄma vadÄĢbu ar otrajÄ mÄÄŖinÄjumÄ sasniegto 76,01 metru, treÅĄajÄ aizmetot veseri 77,44 metrus un piektajÄ – 78,48 metrus. TÄ bija ceturtÄ reize TokijÄ, kad kÄda no vieglatlÄtÄm mÄÄŖinÄja kÄŧÅĢt par trÄĢskÄrÅĄo olimpisko Äempioni. IepriekÅĄ tas neizdevÄs jamaikietei Å ellijai Annai Freizerei-Praisai 100 metros (viÅa uzvarÄja 2008. un 2012.gadÄ), jaunzÄlandietei ValÄrijai Adamsai lodes grÅĢÅĄanÄ (2008. un 2012.gadÄ) un horvÄtietei Sandrai PerkoviÄai diska meÅĄanÄ (2012. un 2016.).
Vana atÅÄma sudrabu Kopronai ar pÄdÄjo metienu. Pirms tam viÅa no polietes atpalika par 19 centimetriem.
KÄrtslÄkÅĄana
Zviedrijas pÄrstÄvis Armands Duplantis otrdien Tokijas olimpiskajÄs spÄlÄs vieglatlÄtikÄ izcÄĢnÄĢja zeltu kÄrtslÄkÅĄanas sacensÄĢbÄs. ASV dzimuÅĄajam zviedram uzvarai pietika ar 6,02 metriem, ko viÅÅĄ pÄrvarÄja pirmajÄ mÄÄŖinÄjumÄ. Ar pirmo lÄcienu tika pÄrvarÄta latiÅa arÄĢ 5,55, 5,80, 5,92 un 5.97 metru augstumÄ.
PÄc uzvaras sportists trÄĢsreiz mÄÄŖinÄja iekarot arÄĢ 6,19 metru augstumu, kas bÅĢtu jauns pasaules rekords, taÄu nesekmÄĢgi. PirmajÄ lÄcienÄ viÅÅĄ jau bija latiÅu pÄrvarÄjis, aizskarot to ar krÅĢtÄĢm, otrajÄ viÅÅĄ netika lÄĢdz latiÅai, bet treÅĄajÄ aizskÄra latiÅu ar kÄjÄm.
AmerikÄnis Kristofers Nilsens izcÄĢnÄĢja sudrabu ar personisko rekordu 5,97 metri, bet 2016.gada spÄÄŧu Äempions RiodeÅžaneiro BrazÄĢlijas sportists Tjagu Brazs da Silva mÄjÄs vedÄĢs bronzu (5,87 m). 2012.gada olimpiskais Äempions francÅĢzis Reno LavilenÄĢ veica vien 5,70 metrus un palika astotajÄ vietÄ.
400 metru barjersprints
NorvÄÄŖijas vieglatlÄts Karstens Varholms otrdien Tokijas olimpisko spÄÄŧu finÄlÄ laboja pasaules rekordu 400 metru barjersprintÄ, izcÄĢnot zelta medaÄŧu. SuperÄtrajÄ finÄla skrÄjienÄ Varholms finiÅĄÄja 45,94 sekundÄs, paÅĄa pirms mÄneÅĄa sasniegto rekordu labojot par 0,76 sekundÄm.
Sudraba medaÄŧu ar jaunu ZiemeÄŧamerikas rekordu – 46,17 sekundÄm – izcÄĢnÄĢja ASV barjersprinteris Rejs BendÅžamins. Bronzas godalga un jauns Dienvidamerikas rekords bija brazÄĢlietim Alisonam dos Santusam, kurÅĄ finiÅĄÄja 46,72 sekundÄs. FiniÅĄa taisnes sÄkumÄ BendÅžamins pietuvojÄs Varholmam un teju nonÄca lÄĢdzÄs norvÄÄŖim, taÄu pÄc pÄdÄjÄs barjeras olimpiskais Äempions sÄncensim neatstÄja nekÄdas cerÄĢbas. CeturtÄs vietas ieguvÄjs Kirons MakmÄsters finiÅĄÄja 47,08 sekundÄs un laboja Britu VirdÅžÄĢnu rekordu. Ar savu sezonas labÄko rezultÄtu piektais bija Kataras skrÄjÄjs Abderrahmans Samba, kurÅĄ finiÅĄa lÄĢniju ÅĄÄˇÄrsoja 47,12 sekundÄs.
SestÄs vietas ieguvÄjs Jasmani Kopello no Turcijas ar 47,81 sekundi atkÄrtoja nacionÄlo rekordu, bet Rasmusa Megi finiÅĄs 48,11 sekundÄs ÄŧÄva viÅam labot Igaunijas rekordu. Astotais finiÅĄÄja itÄlis Alesandro Sibilio (48,77 sekundes). PÄdÄjo divu pasaules ÄempionÄtu uzvarÄtÄjs, 25 gadus vecais Varholms 1.jÅĢlijÄ ÅĄo distanci skrÄja 46,70 sekundÄs, amerikÄÅa Kevina Janga 29 gadus veco rekordu labojot par astoÅÄm sekundes simtdaÄŧÄm. Otrdien TokijÄ vieglatlÄtikas sacensÄĢbÄs tiks dalÄĢti seÅĄi medaÄŧu komplekti.
TÄllÄkÅĄana
VÄcijas vieglatlÄte Malaika Mihambo otrdien kÄŧuva par Tokijas olimpisko spÄÄŧu Äempioni tÄllÄkÅĄanÄ. Mihambo pirms pÄdÄjÄs sÄrijas ar 6,95 metru tÄlu lÄcienu bija otrÄ vien divus centimetrus aiz 2012.gada olimpisko spÄÄŧu Äempiones un 2016.gada viceÄempiones Britnijas RÄĢsas no ASV.
PÄdÄjÄ mÄÄŖinÄjumÄ vÄciete lÄca tieÅĄi 7,00 metru tÄlumÄ, bet RÄĢsa par 16 centimetriem tuvÄk, tÄdÄjÄdi otrajÄs olimpiskajÄs spÄlÄs pÄc kÄrtas samierinoties ar sudrabu. TÄpat kÄ RÄĢsa, 6,97 metru tÄlumÄ lÄca NigÄrijas sportiste Ese Brume. SalÄĢdzinot otru labÄko rezultÄtu, sudrabs tika amerikÄnietei – 6,95 pret 6,90 metriem. SeptiÅas finÄlistes iepriekÅĄ karjerÄ bija sasnieguÅĄas septiÅu metru atzÄĢmi, bet otrdien tik tÄlu lÄca vien Äempione. 27 gadus vecÄ Mihambo ir patreizÄjÄ pasaules Äempione.
SmaiÄŧoÅĄana
TitulÄtÄ JaunzÄlandes smaiÄŧotÄja LÄĢza Keringtona otrdien izcÄĢnÄĢja divas zelta medaÄŧas Tokijas olimpisko spÄÄŧu kanoe sprinta sacensÄĢbÄs. Dienas pirmajÄ finÄlÄ – 200 metros smaiÄŧoÅĄanÄ – 32 gadus vecÄ Keringtona finiÅĄÄja 38,120 sekundÄs, kas ir olimpisko spÄÄŧu labÄkais rezultÄts. Keringtona ÅĄajÄ distancÄ uzvarÄjusi trÄĢs olimpiskajÄs spÄlÄs pÄc kÄrtas. SpÄniete Teresa Portela atpalika 0,763 sekundes, bet dÄniete Emma Ostranda Jergensena bija 0,781 sekundi lÄnÄka par uzvarÄtÄju.
ApmÄram 70 minÅĢtes pÄc tam finÄlÄ divniekiem 500 metros Keringtona uzvarÄja kopÄ ar Keitlinu Regalu, JaunzÄlandes duetam finiÅĄÄjot vienÄ minÅĢtÄ un 35,785 sekundÄs, kas arÄĢ ir jauns olimpisko spÄÄŧu labÄkais rezultÄts. Polietes Karolina Naja un Anna Pulavska bija 0,968 sekundes lÄnÄkas, bet cÄĢÅa par bronzu noritÄja starp diviem UngÄrijas duetiem, pie godalgÄm tiekot Danutai Kozakai un Dorai BodoÅi, kuras zaudÄja 1,082 sekundes. Keringtona ÅĄajÄs olimpiskajÄs spÄlÄs startÄs arÄĢ 500 metru vieninieku un 500 metru Äetrinieku sacensÄĢbÄs.
TikmÄr 1000 metros vÄĢrieÅĄiem pirmÄs divas vietas izcÄĢnÄĢja UngÄrijas smaiÄŧotÄji. Uzvara ar jaunu olimpisko spÄÄŧu labÄko rezultÄtu – trÄĢs minÅĢtÄm un 20,643 sekundÄm – bija BÄlintam KopaÅĄam, 1,788 sekundes atpalika Ädams Varga, bet 1,835 sekundes zaudÄja portugÄlis Fernandu Pimenta. ZÄĢmÄĢgi, ka UngÄrijas smaiÄŧotÄji otrdien nodroÅĄinÄja savai valstij vÄsturÄ 500.olimpisko medaÄŧu. Å Ädu robeÅžu sasnieguÅĄas tikai deviÅas valstis.
TikmÄr kanoe airÄÅĄanÄ 1000 metru divnieku sacensÄĢbÄs uzvarÄja kubieÅĄi Sergejs Torress-Madrigals un Fernando Dajans Horhe-Enrikess ar jaunu olimpisko spÄÄŧu labÄko laiku (3:24.995). ÄļÄĢnieÅĄi Hao Liu un Penfei DÅžens finiÅĄÄja 0,203 sekundes vÄlÄk, bet vÄcieÅĄi Sebastians Brendels un Tims Hekers zaudÄja 0,620 sekundes. Ceturtdien un sestdien kanoe sprintÄ tiks sadalÄĢti vÄl astoÅi medaÄŧu komplekti.
BurÄÅĄana