OS 11. diena: Varholms labo pasaules rekordu 400 metru barjersprintā

03/08/2021 22:04
Nokopēts
Karstens Varholms

BrÄĢvā stila cÄĢņa

Amerikāņu brÄĢvā stila cÄĢkstone TamÄĢra Marjama Mensaha-Stoka uzvarējusi Tokijas olimpisko spēÄŧu sacensÄĢbās svara kategorijā lÄĢdz 68 kilogramiem.  Amerikāniete fināla cÄĢņā ar 4:1 pēc punktiem bija pārāka par Blesingu Oborududu no Nigērijas.

Bronzas medaÄŧu ÅĄajā disciplÄĢnā ieguva ukrainiete Alla Čerkasova, kura ar 2:0 izcÄĢnÄĢja uzvaru, piespieÅžot paklājam plecus, pār Saru DoÅĄo no Japānas.  Otru bronzas medaÄŧu ieguva Mērima ÅŊumanazarova no Kirgizstānas. CÄĢņā pret Mongolijas cÄĢkstoni Batsecegu Soronzonboldu viņa uzvarēja ar 10:1, piespieÅžot paklājam plecus.

Reklāma
Saturs turpinās

Grieġu-romieÅĄu cÄĢņa

Grieġu-romieÅĄu stila cÄĢkstonis TamÄÅĄs Lērincs no Ungārijas otrdien izcÄĢnÄĢja zelta medaÄŧu Tokijas olimpisko spēÄŧu svara kategorijā lÄĢdz 77 kilogramiem. 34 gadus vecis ungārs fināla cÄĢņā ar 2:1 pēc punktiem uzvarēja AkÅžolu Mahmudovu no Kirgizstānas.

Savukārt bronzas medaÄŧu izcÄĢnÄĢja Å ohei Jabiku, kurÅĄ ar 13:1 pēc tehniskā pārākuma ar pretinieka punktiem pārspēja Mohammadali Geraeju no Irānas. Otra bronzas medaÄŧa nonāca pie azerbaidŞāņa Rafiga Husejnova, kurÅĄ ar 4:1 pēc punktiem uzvarēja Karapetu Čaljanu no Armēnijas.

Savukārt grieġu-romieÅĄu cÄĢņā svara kategorijā lÄĢdz 97 kilogramiem uzvarēja Musa Jevlojevs no Krievijas Olimpiskās komitejas (OKR) komandas. Finālā krievs ar 5:1 pēc punktiem pārspēja armēni Arturu Aleksanjanu.

Bronzas cÄĢņās uzvarēja TadeuÅĄs Mihaliks no Polijas un Mohammadhādi Saravi no Irānas. Mihaliks ar 10:0 ar tehnisko pārākumu bez pretinieka punktiem uzvarēja Aleksu Gergē Sēki no Ungārijas, bet Saravi ar 9:1 pēc punktiem pārspēja Somijas cÄĢkstoni Arvi Martinu Savolainenu. Tokijas olimpisko spēÄŧu sacensÄĢbas cÄĢņas sporta veidos norisinās no 1. lÄĢdz 7.augustam.

Futbols

IepriekÅĄÄ“jo olimpisko spēÄŧu čempione futbolā BrazÄĢlijas izlase spērusi soli tuvāk titula aizstāvÄ“ÅĄanai, pusfinālā uzvarot Meksiku, un Tokijas olimpisko spēÄŧu finālā spēkiem mērosies ar Spāniju. BrazÄĢlijas vÄĢrieÅĄu futbola izlase pēcspēles soda sitienu sērijā ar 4:1 (0:0, 0:0, 0:0, 4:1) pārspēja Londonas olimpisko spēÄŧu čempioni Meksiku.

2016.gada olimpisko spēÄŧu fināla atkārtojumā BrazÄĢlijas rindās savu iespēju izmantoja Dani AlveÅĄs, Gabriēls Martinelli, Brunu GimaraiÅĄs, Reinjers ÅŊesuÅĄs KarvāÄŧu, bet meksikāņu rindās precÄĢzs bija tikai Karloss Rodrigess. BrazÄĢlijas vÄĢrieÅĄu futbola izlasei ÅĄis bÅĢs piektais olimpisko spēÄŧu fināls. Pirmo zelta medaÄŧu BrazÄĢlijas futbolisti izcÄĢnÄĢja pirms pieciem gadiem, kad kā mājinieki fināla spēlē soda sitienu sērijā pārspēja Vācijas izlasi.

Tokijas olimpisko spēÄŧu finālā BrazÄĢlijas izlasei pretÄĢ stāsies Spānija, kas otrdien papildlaikā ar 1:0 (0:0, 0:0, 1:0) uzvarēja mājinieci Japānu.  115.minÅĢtē pēc Mikela Ojarsavala piespēles precÄĢzi Japānas vārtos bumbu raidÄĢja Marko Asensio.  KopÅĄ 1992.gada Spānija ir kvalificējusies piecām olimpiskajām spēlēm, tostarp 1992.gadā Barselonā izcÄĢnÄĢja zelta medaÄŧu, bet 2000.gadā Sidnejā – sudraba medaÄŧu.

Japāna un Meksika par Tokijas olimpisko spēÄŧu bronzas medaÄŧu cÄĢnÄĢsies piektdien, bet sestdien tiks noskaidrots olimpiskā čempiona titula futbolā ieguvējs.

800 metru sprints

Amerikāniete Atinga Mu otrdien olimpiskajās spēlēs Tokijā vieglatlētikas sacensÄĢbās no sākuma lÄĢdz beigām bija vadÄĢbā, izcÄĢnot uzvaru 800 metru skrējienā. 19 gadus vecā Mu pēdējā lÄĢkumā aizbēga no sāncensēm un uzvaru sasniedza ar jaunu valsts rekordu – minÅĢte un 55,21 sekunde. Tā bija ASV sportistu pirmā uzvara ÅĄajā distancē 53 gadu laikā.

Otro vietu ar jaunu Lielbritānijas rekordu izcÄĢnÄĢja arÄĢ 19 gadus vecā KÄĢlija Hodkinsone, distanci veicot minÅĢtē un 55,88 sekundēs. ASV ieguva arÄĢ bronzu, Reivinai RodÅžersai distanci veicot minÅĢtē un 56,81 sekundē. Mu, kura visu sezonu bija izcēlusies ar savu drosmÄĢgo skrieÅĄanas stilu, ir kÄŧuvusi par otro amerikānieti, kura ieguvusi zeltu 800 metros. 1968.gadā Mehiko tas izdevās Medelinai Meningai

200 metru sprints

Jamaikas pārstāve Eleina Tompsone-Hera pārrakstÄĢja vēsturi, pēc uzvaras 200 metros fiksējot vēl nebijuÅĄu “double-double” sievieÅĄu sprintā. Tompsone-Hera uzvarēja arÄĢ 2016.gada olimpisko spēÄŧu RiodeÅžaneiro 100 un 200 metru distancēs. Jau ziņots, ka sestdien viņa nosargāja savu čempiones titulu 100 metros, bet otrdien – 21,53 sekundēs, kas ir jauns valsts rekords, veica 200 metrus, iegÅĢstot ceturto zelta medaÄŧu. Viņas kontā ir arÄĢ RiodeÅžaneiro sudrabs par dalÄĢbu 4×100 metru stafetē Jamaikas komandas rindās.

NamÄĢbijas pārstāve KristÄĢne Mboma sudrabu ieguva, distanci veicot 21,81 sekundē, kas ir jauns pasaules U-20 rekords, bet ASV sportiste Gabriela Tomasa izcÄĢnÄĢja bronzu ar rezultātu 21,87 sekundes. Vēl par septiņām sekundes simtdaÄŧām lēnāk skrēja uzvarētājas tautiete divkārtējā olimpiskā čempione 100 metros Å ellija-Anna Freizere-Praisa, piektā ar rezultātu 22,27 sekundes bija Kotdivuāras pārstāve MarÄĢ ÅŊozē TalÅĢ, bet astoto vietu ar finiÅĄu tieÅĄi 24 sekundēs sasniedza igauņu daudzcÄĢņnieka Maicela Uibo sieva Bahamu salu pārstāve Å ona Millere-Uibo.

29 gadus vecās Tompsones-Hēras uzrādÄĢtais laiks bija otrais ātrākais disciplÄĢnas vēsturē pēc Florensas Grifitas DÅžoineres pasaules rekorda (21,34), kas sasniegts dopinga laikmetā 1988.gada Seulas olimpiskajās spēlēs. Tompsone-Hēra ne tikai kÄŧuvusi par pirmo sievieti, kura izcÄĢnÄĢjusi “double-double” 100 un 200 metru sacensÄĢbās, bet arÄĢ kÄŧuvusi par vienÄĢgo vieglatlēti pasaulē, kura izcÄĢnÄĢjusi četras olimpiskās zelta medaÄŧas individuālajās disciplÄĢnās. Mboma sudrabu izcÄĢnÄĢja distances beigu daÄŧā, apsteidzot Tomasu un Freizeri-Praisu pēdējos 20 metros.

Vesera meÅĄana

Poliete Anita Vlodarčika otrdien Tokijas olimpiskajās spēlēs kÄŧuva par pirmo sievieti, kura vieglatlētikā trÄĢs reizes pēc kārtas uzvarējusi vienā olimpisko spēÄŧu disciplÄĢnā. 35 gadus vecā poliete, kura zeltu vesera meÅĄanā izcÄĢnÄĢja arÄĢ 2012. un 2016.gada spēlēs Londonā un Rio, otrdien dominēja sektorā, uzvarot ar metienu 78,48 metru tālumā.

Viņa par 1,45 metriem apsteidza sudraba medaÄŧnieci DÅženu Vanu no ÄļÄĢnas (77,03 m), bronzu izcÄĢnot uzvarētājas tautietei Malvinai Kopronai (75,49 m). “Es jÅĢtos labi,” sacÄĢja Vlodarčika. “Es sapņoju kÄŧÅĢt par vesera meÅĄanas karalieni. Man bija savainojums, un pēc tā atgriezos sektorā tieÅĄi laikā, izcÄĢnot olimpisko medaÄŧu.”

Pēc pirmā mēĪinājuma, kad veseris trāpÄĢja sektoru norobeÅžojoÅĄajā tÄĢklā, Vlodarčika pārņēma vadÄĢbu ar otrajā mēĪinājumā sasniegto 76,01 metru, treÅĄajā aizmetot veseri 77,44 metrus un piektajā – 78,48 metrus. Tā bija ceturtā reize Tokijā, kad kāda no vieglatlētēm mēĪināja kÄŧÅĢt par trÄĢskārÅĄo olimpisko čempioni. IepriekÅĄ tas neizdevās jamaikietei Å ellijai Annai Freizerei-Praisai 100 metros (viņa uzvarēja 2008. un 2012.gadā), jaunzēlandietei Valērijai Adamsai lodes grÅĢÅĄanā (2008. un 2012.gadā) un horvātietei Sandrai Perkovičai diska meÅĄanā (2012. un 2016.).

Vana atņēma sudrabu Kopronai ar pēdējo metienu. Pirms tam viņa no polietes atpalika par 19 centimetriem.

KārtslēkÅĄana

Zviedrijas pārstāvis Armands Duplantis otrdien Tokijas olimpiskajās spēlēs vieglatlētikā izcÄĢnÄĢja zeltu kārtslēkÅĄanas sacensÄĢbās. ASV dzimuÅĄajam zviedram uzvarai pietika ar 6,02 metriem, ko viÅ†ÅĄ pārvarēja pirmajā mēĪinājumā. Ar pirmo lēcienu tika pārvarēta latiņa arÄĢ 5,55, 5,80, 5,92 un 5.97 metru augstumā.

Pēc uzvaras sportists trÄĢsreiz mēĪināja iekarot arÄĢ 6,19 metru augstumu, kas bÅĢtu jauns pasaules rekords, taču nesekmÄĢgi. Pirmajā lēcienā viÅ†ÅĄ jau bija latiņu pārvarējis, aizskarot to ar krÅĢtÄĢm, otrajā viÅ†ÅĄ netika lÄĢdz latiņai, bet treÅĄajā aizskāra latiņu ar kājām.

Amerikānis Kristofers Nilsens izcÄĢnÄĢja sudrabu ar personisko rekordu 5,97 metri, bet 2016.gada spēÄŧu čempions RiodeÅžaneiro BrazÄĢlijas sportists Tjagu Brazs da Silva mājās vedÄĢs bronzu (5,87 m). 2012.gada olimpiskais čempions francÅĢzis Reno LavilenÄĢ veica vien 5,70 metrus un palika astotajā vietā.

400 metru barjersprints

NorvēĪijas vieglatlēts Karstens Varholms otrdien Tokijas olimpisko spēÄŧu finālā laboja pasaules rekordu 400 metru barjersprintā, izcÄĢnot zelta medaÄŧu. Superātrajā fināla skrējienā Varholms finiÅĄÄ“ja 45,94 sekundēs, paÅĄa pirms mēneÅĄa sasniegto rekordu labojot par 0,76 sekundēm.

Sudraba medaÄŧu ar jaunu ZiemeÄŧamerikas rekordu – 46,17 sekundēm – izcÄĢnÄĢja ASV barjersprinteris Rejs BendÅžamins. Bronzas godalga un jauns Dienvidamerikas rekords bija brazÄĢlietim Alisonam dos Santusam, kurÅĄ finiÅĄÄ“ja 46,72 sekundēs. FiniÅĄa taisnes sākumā BendÅžamins pietuvojās Varholmam un teju nonāca lÄĢdzās norvēĪim, taču pēc pēdējās barjeras olimpiskais čempions sāncensim neatstāja nekādas cerÄĢbas. Ceturtās vietas ieguvējs Kirons Makmāsters finiÅĄÄ“ja 47,08 sekundēs un laboja Britu VirdÅžÄĢnu rekordu. Ar savu sezonas labāko rezultātu piektais bija Kataras skrējējs Abderrahmans Samba, kurÅĄ finiÅĄa lÄĢniju ÅĄÄˇÄ“rsoja 47,12 sekundēs.

Sestās vietas ieguvējs Jasmani Kopello no Turcijas ar 47,81 sekundi atkārtoja nacionālo rekordu, bet Rasmusa Megi finiÅĄs 48,11 sekundēs Äŧāva viņam labot Igaunijas rekordu. Astotais finiÅĄÄ“ja itālis Alesandro Sibilio (48,77 sekundes). Pēdējo divu pasaules čempionātu uzvarētājs, 25 gadus vecais Varholms 1.jÅĢlijā ÅĄo distanci skrēja 46,70 sekundēs, amerikāņa Kevina Janga 29 gadus veco rekordu labojot par astoņām sekundes simtdaÄŧām. Otrdien Tokijā vieglatlētikas sacensÄĢbās tiks dalÄĢti seÅĄi medaÄŧu komplekti.

TāllēkÅĄana

Vācijas vieglatlēte Malaika Mihambo otrdien kÄŧuva par Tokijas olimpisko spēÄŧu čempioni tāllēkÅĄanā. Mihambo pirms pēdējās sērijas ar 6,95 metru tālu lēcienu bija otrā vien divus centimetrus aiz 2012.gada olimpisko spēÄŧu čempiones un 2016.gada vicečempiones Britnijas RÄĢsas no ASV.

Pēdējā mēĪinājumā vāciete lēca tieÅĄi 7,00 metru tālumā, bet RÄĢsa par 16 centimetriem tuvāk, tādējādi otrajās olimpiskajās spēlēs pēc kārtas samierinoties ar sudrabu. Tāpat kā RÄĢsa, 6,97 metru tālumā lēca Nigērijas sportiste Ese Brume. SalÄĢdzinot otru labāko rezultātu, sudrabs tika amerikānietei – 6,95 pret 6,90 metriem. Septiņas finālistes iepriekÅĄ karjerā bija sasnieguÅĄas septiņu metru atzÄĢmi, bet otrdien tik tālu lēca vien čempione. 27 gadus vecā Mihambo ir patreizējā pasaules čempione.

SmaiÄŧoÅĄana

Titulētā Jaunzēlandes smaiÄŧotāja LÄĢza Keringtona otrdien izcÄĢnÄĢja divas zelta medaÄŧas Tokijas olimpisko spēÄŧu kanoe sprinta sacensÄĢbās. Dienas pirmajā finālā – 200 metros smaiÄŧoÅĄanā – 32 gadus vecā Keringtona finiÅĄÄ“ja 38,120 sekundēs, kas ir olimpisko spēÄŧu labākais rezultāts. Keringtona ÅĄajā distancē uzvarējusi trÄĢs olimpiskajās spēlēs pēc kārtas. Spāniete Teresa Portela atpalika 0,763 sekundes, bet dāniete Emma Ostranda Jergensena bija 0,781 sekundi lēnāka par uzvarētāju.

Apmēram 70 minÅĢtes pēc tam finālā divniekiem 500 metros Keringtona uzvarēja kopā ar Keitlinu Regalu, Jaunzēlandes duetam finiÅĄÄ“jot vienā minÅĢtē un 35,785 sekundēs, kas arÄĢ ir jauns olimpisko spēÄŧu labākais rezultāts.  Polietes Karolina Naja un Anna Pulavska bija 0,968 sekundes lēnākas, bet cÄĢņa par bronzu noritēja starp diviem Ungārijas duetiem, pie godalgām tiekot Danutai Kozakai un Dorai Bodoņi, kuras zaudēja 1,082 sekundes. Keringtona ÅĄajās olimpiskajās spēlēs startēs arÄĢ 500 metru vieninieku un 500 metru četrinieku sacensÄĢbās.

Tikmēr 1000 metros vÄĢrieÅĄiem pirmās divas vietas izcÄĢnÄĢja Ungārijas smaiÄŧotāji. Uzvara ar jaunu olimpisko spēÄŧu labāko rezultātu – trÄĢs minÅĢtēm un 20,643 sekundēm – bija Bālintam KopaÅĄam, 1,788 sekundes atpalika Ādams Varga, bet 1,835 sekundes zaudēja portugālis Fernandu Pimenta. ZÄĢmÄĢgi, ka Ungārijas smaiÄŧotāji otrdien nodroÅĄināja savai valstij vēsturē 500.olimpisko medaÄŧu. Šādu robeÅžu sasnieguÅĄas tikai deviņas valstis.

Tikmēr kanoe airÄ“ÅĄanā 1000 metru divnieku sacensÄĢbās uzvarēja kubieÅĄi Sergejs Torress-Madrigals un Fernando Dajans Horhe-Enrikess ar jaunu olimpisko spēÄŧu labāko laiku (3:24.995). ÄļÄĢnieÅĄi Hao Liu un Penfei DÅžens finiÅĄÄ“ja 0,203 sekundes vēlāk, bet vācieÅĄi Sebastians Brendels un Tims Hekers zaudēja 0,620 sekundes. Ceturtdien un sestdien kanoe sprintā tiks sadalÄĢti vēl astoņi medaÄŧu komplekti.

BurÄÅĄana

Lielbritānijas burātāji Dilans Flečers un Stjuarts Bithels otrdien izrāva negaidÄĢtu uzvaru Tokijas olimpisko spēÄŧu sacensÄĢbās “49er” klasē. SacensÄĢbās burātāji aizvadÄĢja 12 braucienus, pēc kuriem labākie desmit aizvadÄĢja vēl četrus braucienus, iegÅĢto pozÄĢciju reizinot ar divi. Summējot rezultātus, netika ņemts vērā sliktākais no 12 braucieniem pirmajā sacensÄĢbu fāzē.

Pirms medaÄŧu flotes vadÄĢbā bija jaunzēlandieÅĄi PÄĢters Bērlings un Blērs Taks, kuri britu duetu apsteidza par četriem punktiem. Otrajā fāzē uzvarēja Lielbritānijas burātāji un tika pie diviem punktiem, bet jaunzēlandieÅĄi bija treÅĄie, tādējādi pievienoja seÅĄus punktus. Pēdējā braucienā briti tikai par nieka divām sekundēm apsteidza vācieÅĄus Ēriku Hailu un Tomasu PleÅĄelu. Summā gan Lielbritānijas, gan Jaunzēlandes burātājiem bija 58 punkti, bet medaÄŧu sacÄĢkstēs uzrādÄĢtais labākais rezultāts pie zelta Äŧāva tikt Flečeram un Bithelam. VācieÅĄiem 70 punkti un treÅĄÄ vieta.

Bērlings un Taks pirms pieciem gadiem kÄŧuva par čempioniem ÅĄajā klasē, bet 2012.gadā izcÄĢnÄĢja sudrabu. Hails un PleÅĄels otrajās olimpiskajās spēlēs pēc kārtas guva bronzas godalgas. Tikmēr sievietēm “49er FX” klasē olimpisko čempioņu titulu nosargāja brazÄĢlietes Martine Graela un Kaena Kunze. Viņām jau pirms medaÄŧu braucieniem bija komfortabls pārsvars, tāpēc noslēdzoÅĄajā fāzē brazÄĢlietes varēja atÄŧauties finiÅĄÄ“t treÅĄÄs. Viņām summā bija 76 punkti, ar 83 sekoja vācietes TÄĢna Luca un Suzanna Boike, bet treÅĄÄs ar 88 punktiem bija nÄĢderlandietes AnnemÄĢka Bekeringa un Annete DÄĢca. Å ajās klasēs finālcÄĢņām bija jānotiek pirmdien, bet vājā vēja dēÄŧ tās tika pārceltas uz otrdienu. Lai sacÄĢkstes bÅĢtu godÄĢgas, vēja ātrumam jābÅĢt vismaz seÅĄi mezgli, bet otrdienas vidÅĢ tika solÄĢti apmēram 10-12 mezgli.

Tikmēr “Finn” klasē olimpiskā čempiona titulu nosargāja Lielbritānijas burātājs DÅžailss Skots. Britu burātāji ÅĄajā klasē uzvarējuÅĄi visās seÅĄÄs olimpiskajās spēlēs kopÅĄ 2000.gada. Skots iekrāja 36 punktus, 39 punkti un sudrabs bija ungāram ÅŊomboram Berecam, bet 51 punktu guva bronzu ieguvuÅĄais spānis Hoans Kardona-Mendess. Bagātās sacensÄĢbu dienas noslēgumā “Nacra 17” klasē pārliecinoÅĄu uzvaru svinēja itāÄŧi RudÅžero Tita un KaterÄĢna Banti, kuri finālraundā bija sestie, bet pamatsacensÄĢbās iekrātais handikaps Äŧāva tikt pie zelta. ItāÄŧi uzvarēja ar 35 punktiem, par desmit punktiem vairāk bija britiem DÅžonam Gimsonam un Annai Bērnetei, bet 63 punktus guva vācieÅĄi Pauls Kolhofs un Alisa Å tulemmere. TreÅĄdien bÅĢs mači sievietēm un vÄĢrieÅĄiem “470” klasē.

DaiÄŧlēkÅĄana

ÄļÄĢnas daiÄŧlēcējs Siji Sje otrdien uzvarēja Tokijas olimpisko spēÄŧu sacensÄĢbās no trÄĢs metru tramplÄĢna, finālā pārspējot savu tautieti Dzjuaņu Vanu, ar kuru kopā iepriekÅĄ izcÄĢnÄĢja zeltu sinhronajā daiÄŧlēkÅĄanā. Vans pēdējā lēcienā par četrarpus priekÅĄÄ“jo salto saliecoties saņēma 102,60 punktus un izdarÄĢja pieteikumu uz uzvaru. Tomēr Sje ar tādu paÅĄu lēcienu dabÅĢja tikpat punktu un nosargāja uzvaru.

Sje summā bija 558,75 punkti, Vans sacensÄĢbas noslēdza ar 534,90 punktiem, bet stabila treÅĄÄ vieta ar 518,00 punktiem bija DÅžekam Loferam no Lielbritānijas. Pirms pieciem gadiem ÄļÄĢna dominēja daiÄŧlēkÅĄanas sacensÄĢbās, kur izcÄĢnÄĢja septiņas no astoņām zelta medaÄŧām. Par “sapņu komandu” dēvētā ÄļÄĢnas izlase arÄĢ Japānā jau samierinājusies ar vienu zaudējumu, jo pirmdien sinhronajā daiÄŧlēkÅĄanā no desmit metru torņa izcÄĢnÄĢja briti. Tokijas olimpisko spēÄŧu sacensÄĢbas daiÄŧlēkÅĄanā turpināsies lÄĢdz 7.augustam.

RiteņbraukÅĄana

Vācijas riteņbraucējas otrdien Japānas pilsētā Å izuokā Tokijas olimpisko spēÄŧu sacensÄĢbās riteņbraukÅĄanā trekā ar jaunu pasaules rekordu uzvarēja četru kilometru komandu iedzÄĢÅĄanas sacensÄĢbās. Sasniedzot treÅĄo pasaules rekordu tikpat startos Tokijas spēlēs, vācietes Franciska Brause, Liza Brennauere, Liza Kleina un MÄĢke Krēgere finālā sagrāva Lielbritānijas sportistes, finiÅĄÄ“jot pēc četrām minÅĢtēm un 4,242 sekundēm.

Vācu kvartets uzlaboja pasaules rekordu kvalifikācijā, priekÅĄbraucienā un finālā, divu dienu laikā uzlabojot iepriekÅĄÄ“jo rekordu par gandrÄĢz seÅĄÄm sekundēm. Lielbritānija finiÅĄÄ“ja 6,365 sekundes vēlāk. Bronzas medaÄŧas izcÄĢnÄĢja ASV, kas mazajā finālā uzvarēja Kanādu, finiÅĄÄ“jot pēc četrām minÅĢtēm un 8,040 sekundēm. Kanāda trekā pavadÄĢja 2,512 sekundes ilgāk. Tas olimpiskajās spēlēs bija pirmais zelts Vācijai ÅĄajā disciplÄĢnā. Lielbritānija bija ierindojusies pirmajā vietā pirmajās divās spēlēs, kad ÅĄÄĢ disciplÄĢna bija spēÄŧu programmā, – Londonā un RiodeÅžaneiro.

NÄĢderlandes trekisti otrdien Å izuokā olimpisko spēÄŧu treka riteņbraukÅĄanas sacensÄĢbu finālā vÄĢrieÅĄu komandu sacensÄĢbās sprintā pārtrauca Lielbritānijas 17 gadu uzvaru sēriju olimpiskajās spēlēs. NÄĢderlande komanda – Rojs van den Bergs, Harijs Lavreisens un DÅžefrijs Hohlands finālā sasniedza jaunu olimpisko rekordu – 41,369 sekundes, kas bija par vairāk nekā trim sekundēm ātrāk nekā Lielbritānijai (44,589). Zelta medaÄŧu ieguva arÄĢ NÄĢderlandes komandas ceturtais dalÄĢbnieks Matejs Bihli. Pirms pieciem gadiem RiodeÅžaneiro uzvaru svinēja Lielbritānija, bet NÄĢderlandes vienÄĢba bija vien sestā. Bronzas medaÄŧas ieguva Francija, kas distanci veica 42,331 sekundē. Ceturtā ar laiku 44,013 sekundes palika Austrālija.

VingroÅĄana

ÄļÄĢnas vingrotājs Dzjinjuaņs Dzou otrdien Tokijas olimpiskajās spēlēs izcÄĢnÄĢja zelta medaÄŧu vingrojumā lÄĢdztekās, bet ASV vingroÅĄanas zvaigzne Simona Bailsa atgriezās arēnā ar izcÄĢnÄĢtu treÅĄo vietu sacensÄĢbās uz baÄŧġa. 23 gadus vecais divkārtējais pasaules čempions, kurÅĄ pagājuÅĄajā nedēÄŧā izcÄĢnÄĢja bronzas medaÄŧu komandu sacensÄĢbās, finālā saņēma 16,233 punktus. Vācietis Lukass Dauzers ar 15,700 punktiem izcÄĢnÄĢja sudraba medaÄŧu, bet bronzu ar 15,633 punktiem ieguva Ferhats AridÅžans no Turcijas.

Otrdien Bailsa, kura atsauca dalÄĢbu lielākajā daÄŧā sacensÄĢbu Tokijas olimpiskajās spēlēs, kā iemeslu minot psihiskās veselÄĢbas problēmas, atgriezās arēnā un sievieÅĄu individuālajās sacensÄĢbās uz baÄŧġa izcÄĢnÄĢja bronzas medaÄŧu, atpaliekot no divām ÄļÄĢnas sportistēm. Å ajā disciplÄĢnā uzvarēja ġÄĢniete Čeņčeņa Guaņa, kura finālā ieguva 14,633 punktus, bet sudraba medaÄŧu izcÄĢnÄĢja viņas tautiete Sjidzjina Tana, kura finālā saņēma 14,233 punktus. Bailsas vērtējums bija 14,000 punkti.

24 gadus vecā Bailsa, kura 23 reizes triumfējusi pasaules čempionātos un olimpiskajās spēlēs, Tokijā ASV komandai palÄĢdzēja izcÄĢnÄĢt sudraba medaÄŧu, lai gan no sacensÄĢbām izstājās, bet pēc tam nebija piedalÄĢjusies nevienās individuālajās sacensÄĢbās. VÄĢrieÅĄu sacensÄĢbās vingrojumā uz stieņa otrdien tiks sadalÄĢts pēdējais medaÄŧu komplekts Tokijas olimpiskajās spēlēs vingroÅĄanas disciplÄĢnās.

Pēdējo zelta medaÄŧu Tokijas olimpisko spēÄŧu vingroÅĄanas sacensÄĢbās izcÄĢnÄĢja japānis Daiki HaÅĄimoto, kurÅĄ otrdien uzvarēja vingrojumā uz stieņa. HaÅĄimoto finālā ieguva 15,066 punktus, apsteidzot horvātu Tinu Srbiču, kurÅĄ saņēma 14,900 punktus. Bronzas medaÄŧu izcÄĢnÄĢja Ņikita Nagornijs no Krievijas Olimpiskās komitejas (OKR) komandas, sakrājot 14,533 punktus. LÄĢdz ar to Tokijas olimpisko spēÄŧu vingroÅĄanas sacensÄĢbas ir beiguÅĄÄs. Visvairāk medaÄŧu vingroÅĄanā Tokijas olimpiskajās spēlēs izcÄĢnÄĢja ÄļÄĢna, kuras sportisti ieguva astoņas godalgas – trÄĢs zelta, trÄĢs sudraba un divas bronzas. Astoņas medaÄŧas – divas zelta, divas sudraba un četras bronzas tika arÄĢ OKR komandai, bet ASV sportisti izcÄĢnÄĢja seÅĄas medaÄŧas – pa divām no katra kaluma. Mājinieces Japānas kontā piecas medaÄŧas vingroÅĄanā – divas zelta, viena sudraba un divas bronzas. Kopumā Tokijas olimpiskajās spēlēs vingroÅĄanas sacensÄĢbās vismaz vienu medaÄŧu ieguva 17 delegācijas.

Bokss

Kubietis Roniels Iglesiass otrdien Tokijas olimpiskajās spēlēs uzvarēja fināla cÄĢņā svara kategorijā lÄĢdz 69 kilogramiem, izcÄĢnÄĢnot savu otro olimpisko zelta medaÄŧu boksā. 32 gadus vecais bokseris Japānas galvaspilsētā finālā pēc punktiem ar 5:0 pārspēja britu cerÄĢbu Petu Makkormaku, Londonas zeltam 2012.gadā un bronzai 2008.gada Pekinā svara kategoriju zemāk pievienojot vēl vienu zelta medaÄŧu.

26 gadus vecajam Makkormakam nācās samierināties ar sudrabu. Viņa dvÄĢņubrālis LÅĢks Tokijā svara kategorijā lÄĢdz 63 kilogramiem zaudēja astotdaÄŧfinālā. Bronzas medaÄŧas ÅĄajā svara kategorijā izcÄĢnÄĢja ÄĒrijas bokseris Eidens VolÅĄs un Krievijas Olimpiskās komitejas (OKR) komandas pārstāvis Andrejs Zamkovojs. SievieÅĄu sacensÄĢbās svara kategorijā lÄĢdz 57 kilogramiem uzvarēja mājniece Sena Irie, kura finālā pēc tiesneÅĄu lēmuma ar 5:0 pieveica filipÄĢnieti Nestiju Petesio. Bronzas medaÄŧas ÅĄajā kategorijā ieguva britu sportiste Kerisa Artingstola un itāliete Irma Testa.

TOP notikumi
1
X
2
1.37
4.76
8.77
1.35
5.01
8.77
4.6
3.7
1.77
5.02
3.52
1.76
3.03
3.13
2.48
3.32
3.12
2.32
1.95
3.4
3.5
1.23
3.72
-
logo

Vai vēlaties saņemt paziņojumus par svarÄĢgākajām ziņām