Ozoliņš: Cilvēkus, kuri samaksājuši par biļetēm, neinteresē, vai esi noguris

Latvijas hokeja leģenda Sandis Ozoliņš portāla DELFI raidījumā “Aizmugure” novērtējis Latvijas izlases sniegumu pasaules čempionātā.

“Pasaules čempionātā piedalās dažāda līmeņa komandas. Nekas nav noticis savādāk kā citos gados – mēs spēlējām ar tām komandām, kurām mēs esam līdzīgi, par kurām esam spēcīgāki, un par kurām vājāki. Vai tas ir pārsteigums, ka mēs zaudējām favorītiem un nospēlējam labi pret austsaideriem, kā arī līdzīgā cīņā zaudējām vai uzvarējām līdzīgas komandas? Vēsturiski tā ir noticis, ka apspēlējam kādu favorīti, tad zaudējām sava līmeņa pretiniekam un pēdējā spēlē viss izšķiras. To visu vēroju pragmatiski, atkal esam nonākuši pie izšķirošās spēles – vai tā bijusi Vācijas izlase, vai Šveices, vai Slovākijas. Tas ir mūsu ceļš, kuru mēs ejam katru gadu. Vai 0:6, 0:3 vai 0:10 – nav nekādas starpības, ja netiek skaitīta vārtu starpība,” uzskata kādreizējais valstsvienības aizsargs.

“Psiholoģiskā noturība ir ļoti svarīga. Šis ir īss turnīrs, nav kaut kāds čempionāts – vienas spēles turnīrs. Un nevienam neinteresē, vai mēs uzvarējām 6:0, vai zaudējām pagarinājumā. Visu noteikts viena spēle. Vai mūsu spēlētāji būs ieguvuši vai zaudējuši meistarību tik īsā laika periodā. Šaubos. Vienīgais, kas noteikts, ir emocionālā un psiholoģiskā noturība vienā spēlē. Tur nav nekāda ne meistarība, ne izturība, ne slidošanas ātrums vai metiena stiprums. Pārliecība rodas no tā, ka tu zini, ko vari izdarīt – gan pats, gan komanda. Zināt, ka es no desmit reizēm deviņas izdarīšu pareizi – tā ir pārliecība,” uzsver Ozoliņš.

“Divas brīvdienas? Vienalga, pēc tam neviens neko neprasīs. Tas nav attaisnojums uzvarai vai zaudējumam. Vienkārši tā ir, viss. Mēs zinājām, uz ko parakstāmies, mums bija mēnesis, lai tam sagatavotos. Ja mēs ņemam globāli – tika sastādīts plāns, spēļu grafiks ir zināms un mums tam jāgatavojas. Tur ir tā burvība – ja esi piekusis, jāatrod veids, lai tu nebūtu piekusis. Ja esi sliktā garastāvoklī, tad atrod motivāciju. Jo tas nevienu neinteresē. Cilvēkus, kuri samaksājuši par biļetēm, interesē rezultāts, un tavs pienākums ir to dot,” pārliecināts 1996. gada Stenlija kausa ieguvējs.

“Hokejs izlīdzinās, ar iespējām, ar informācijas pieejamību, ar treniņu procesu. Pateicoties interneta resursiem un citām lietām, visiem ir līdzīgas iespējas. Informāciju nevar atrast tikai slinkais. Meistarības koeficients ir daudz mazāks kā varbūt bija 90. gados, kad tas izšķīra spēli. Tagad visu bieži vien izšķir komandas kopējais sniegums. Kādā veidā spēlētāji pozicionēti, kur mēs noliekam hokejistus. Kurš varēja padomāt, ka mēs [2022. gada PČ] neapspēlēsim angļus ar divciparu skaitli? Bet viņi izvēlējās tādu taktisku risinājumu, kādu parasti izvēlas zemāka līmeņa komanda,” spēku izlīdzināšanos pasaules čempionātos komentē Ozoliņš.

“Es ļoti maz ticu veiksmei, visam pamatā ir darbs, meistarība, kas ir ilgtermiņā atstrādāts darbību kopums. Runājot par Kazahstānu, viņi vienkārši nav fiziski spēcīgi – pret Latviju noturējās varbūt pusperiodu. Ja skatāmies, kādā intensitātē viņi spēlē ikdienā, tur nekad nav spēles divas dienas pēc kārtas. Un no kā tad viņi zina, kā tas ir? NHL to zina. Gaidīt, ka viņi tagad rukās, tā būtu viena procenta iespējamība.”

“Noteikti puiši un arī pārējie pirms spēles pret Šveici centīsies motivēt gan sevi, gan apkārtējos, lai sasniegtu mērķi, un pirmais mērķis ir ceturtdaļfināls, iekļūšana astoņniekā,” uzsver Ozoliņš.