Pasaules hokeja čempionāts norisinās jau divas nedēļas un strauji tuvojas noslēgumam – palikusi vien četri mači, kuros tiks izspēlēti trīs medaļu komplekti. Gluži kā pirmajā nedēļā, arī otrajā netrūka interesantu momentu, kurus arī atcerēsimies šajā rakstā.
Pamatturnīrā bija daži pārsteidzoši rezultāti, kopā gan viss iztika bez sensācijām, jo no katras grupas izslēgšanas turnīrā iekļuva tās komandas, kurām to arī paredzēja. Ceturtdaļfināli gan krietni samazināja A grupas dalībnieku skaitu cīņā par medaļām, jo no četrām komandām palikusi tikai Kanāda – grupās līdere Šveice, vicelīdere Vācija un ceturtās vietas ieguvēja Slovākija no turnīra jau izstājušies.
Spēlē starp Zviedriju un Norvēģiju notika diezgan kurioza epizode. Kad rezultāts jau bija 6:1 par labu zviedriem, norvēģis Andreass Martinsens iemeta ripu pretinieku zonā un vārtsargs Magnuss Helbergs devās aiz vārtiem, lai to apturētu. Taču notika kaut kas neparedzēts – ripa trāpīja pa slidu līnijtiesnesim, kurš mēģināja no tās izvairīties, un ielidoja vārtos, šokējot gan zviedru līdzjutējus, gan pašu arī pašu Helbergu.
“Nekad savā karjerā neesmu redzējis neko tādu,” pārsteigts bija zviedru vārtsargs. No kauna viņu izglāba IIHF noteikums, ka gols netiek ieskaitīts, ja ripa ielido vārtos pa taisno no tiesneša. Pēc šīs epizodes arbitri vēl devās noskatīties video, lai pārliecinātos, ka tā tiešām ielidoja no līnijtiesneša. Līdz ar to norvēģu otrie vārti tika atcelti, zviedriem vēlāk palielinājot savu pārsvaru līdz 7:1.
Ilgu laiku Dānijas izlase ieņēma ceturto vietu A grupā un bija reāla pretendente uz vietu ceturtdaļfinālā. Kalendārs paredzēja šai komandai divus mačus divās pamatturnīra noslēdzošajās dienās – pret Kanādu un pret tiešo konkurenti Slovākiju. Tieši spēle pret slovākiem būtu izšķirošā un tās uzvarētāja iekļūtu tālāk.
Dānija gan nolēma iet sarežģītāku ceļu, un visiem negaidīti pirmo reizi savā vēsturē apspēlēja Kanādu ar 3:2. Tagad uzdevums palika vienkāršs – izcīnīt vienu punktu pret Slovākiju. Bija gan viens bet – ja Dānijai tā bija otrā spēle divās dienās, tad slovāki pirms tam bija divas brīvdienas, kas vainagojās ar pretinieku sagraušanu – 7:1. “IIHF darbs ir briesmīgs – mums bija 17 stundas atpūtai, pretiniekiem – 66,” pēc spēles teica Dānijas izlases stūrmanis Haincs Elerss. Tikmēr asaras nespēja savaldīt 15 sezonas NHL pavadījušais Franss Nilsens, kuram tā bija pēdējā spēle karjerā.
2004. gadā debiju Šveices izlasē piedzīvoja jaunietis vārdā Andreass Ambīls. It kā nekas neparasts, bet šis gan bija visai īpašs gadījums. Kopš tā brīža šveicietis izlaida tikai vienu turnīru 2018. gadā, savukārt šogad spēlē pret Kanādu viņš uzstādīja visu laiku rekordu pēc kāda hokejista aizvadītajām spēlēm pasaules čempionātos. Noslēdzot cīņu ceturtdaļfinālā, Ambīla kontā tagad ir 123 mači – grūti iedomāties, ka tuvākajos gados kāds varētu pārspēt šo rekordu.
Šveicieši savu varoni godināja kā pienākas – ar dziesmām. Vispār Šveices izlases līdzjutēji ar lielu atrāvienu bija skaļākie A grupā. Viņi dziedāja, viņi lēkāja un veidoja hokeja gaisotni Helsinku arēnā, kur ar to bija lielākas problēmas nekā Tamperē. Turpmāk dziesmas gan nāksies dziedāt mājās, jo ceturtdaļfinālā pārāki izrādījušies amerikāņi.
Neiztika arī bez savainojumiem, un šis ir iemesls, kādēļ NHL vienmēr pieprasa no IIHF un nacionālajām federācijām spēlētāju apdrošināšanu. Vienā no mačiem traumējās Vācijas izlases hokejists, Otavas “Senators” zvaigzne Tims Šticle. “Lēmums pieņemts pēc konsultācijas ar Vācijas valstsvienības un “Senators” medicīnas darbinieku apspriedes,” tika teikts oficiālajā relīzē. Iespējams, tieši šis uzbrucējs pietrūka vāciešiem, lai pret Čehiju neizskatītos tik bezzobaini.
Savainojumu piedzīvoja arī Zviedrijas izlases kapteinis Olivers Ekmans-Lārsons. Viņš traumējās jau turnīra otrajā mačā, taču turpināja spēlēt, līdz sāpes kļuva neciešamas pirms spēles pret Latviju. Ceturtdaļfinālā pret Kanādu viņš atkal devās laukumā, taču, pirmkārt, tas nepalīdzēja, otrkārt, nav zināms, kādā stāvoklī viņš spēlēja. Diez vai NHL klubi ir apmierināti ar to, ka hokejisti gūst traumas kaut kur ārpus NHL laukumiem.
Debiju elites divīzijā Lielbritānija piedzīvoja 2019. gadā un komandai tas bija jau trešais pēc kārtas Pasaules čempionāts kopā ar spēcīgākajām izlasēm. Rīgā briti uzstādīja savu rekordu, izcīnot četrus punktus. Tamperē to punktu varēja būt arī vairāk, ņemot vērā komandas sniegumu. Šī izlase vienmēr centās spēlēt savu spēli, taču bija viena nopietna problēma – fiziskā sagatavotība, kuras dēļ briti vienmēr nogura mača otrajā pusē.
Piedzīvojot trīs sausos zaudējumus pēc kārtas, Lielbritānija spēlē pret Latviju izvirzījās vadībā ar 2:0, savukārt pēc diviem periodiem rezultāts bija 3:2. Arī izšķirošajā mačā pret Austriju britiem 14 minūtes pirms pamatlaika beigu sirēnas bija divu vārtu pārsvars – 3:1. Arī šoreiz noturēt to nesanāca un beigās tika piedzīvots zaudējums, taču nav šaubu, ka drīz šo sīksto komandu redzēsim atkal, jo hokejs Lielbritānijā attīstās un arī skatītāju interese par to ir.
Vai vēlaties saņemt paziņojumus par svarīgākajām ziņām
Mīļākais sporta veids
Aktuālās tēmas
Interesanti un saprotami par sportu