Kristaps Porziņģis 2015. un 2024. gadā | Foto: NBA
Kristapa Porziņģa ceļš Nacionālajā basketbola asociācijā (NBA) sākās pirms deviņiem gadiem. Kaut gan patiesībā agrāk, jo par viņu kā potenciālu NBA spēlētāju sāka runāt jau 2013. gadā. Togad Eiropas U18 čempionātā Porziņģis bija viens no Latvijas izlases līderiem turnīrā, kurā mūsējie izcīnīja ceturto vietu. Šajā čempionātā Kristaps nebija starp rezultatīvākajiem basketbolistiem, taču viņš tika iekļauts turnīra simboliskajā pieciniekā un viņa auguma un prasmju apvienojums lika noprast, ka viņš var būt NBA materiāls.
Eiropas čempionātā Porziņģis bija 18. rezultatīvākais spēlētājs, taču pēc deviņiem gadiem vienīgais, kurš no šī turnīra dalībniekiem kopā ar Kristapu kļuva par NBA zvaigzni, ir Domants Sabonis. Liepājnieks 18 gadu vecumā bija pieteicies arī 2014. gada draftam, turklāt ļoti nopietni viņa draftēšanu jau tad apsvēra Orlando “Magic” un Oklahomasitijas “Thunder”, taču ne ar tik augstu numuru, proti, ar 12. vai 21.
Reklāma
Saturs turpinās
Porziņģis pēc tam atsauca savu dalību jauno talantu ceremonijā un gaidīja 2015. gadu, kur viņam jau prognozēja TOP 5 pozīciju. Nevienam nebija šaubu, ka ar pirmo numuru tiks paņemts Karls Entonijs-Taunss, tāpat arī D’Andželo Raselam prognozēja otro pozīciju, bet trešais numurs svārstījās starp Porziņģi un Džahlilu Okaforu. Galu galā Kristapu ar 4. piku paņēma Ņujorkas “Knicks”, kaut arī arī interese bija no Filadelfijas “76ers”, kuri organizācijas iekšienē svārstījās, bet beigās izdarīja nepareizo izvēli, virs Porziņģa paņemot Okaforu.
Karmelo un “Knicks” ēra
Par spīti tam, ka Porziņģi drafta laikā izsvilpa “Knicks” fani, viņš jau pirmajā spēlē guva 16 punktus un sakrāja piecas atlēkušās bumbas. Ņujorkas līdzjutēji ātri vien apklusa, Kristapam pirmo 12 spēļu laikā iekrājot piecus “double-double”, turklāt savā 12. mačā viņš iemeta 29 punktus. Porziņģis jau savā debijas sezonā kļuva par “Knicks” otru labāko spēlētāju aiz Karmelo Entonija. Lai arī medijos parādījās informācija, ka Karmelo sākotnēji nebija iepriecināts par to, ka “Knicks” nodraftēja latvieti, vēlāk viņš Porziņģi nosauca par drafta “ķērienu” un kopumā bija priecīgs par latvieša pievienošanos komandai.
“Knicks” prezidenta Fila Džeksona vēlamais trijstūra uzbrukums ar Entoniju priekšgalā bija izgāšanās. Kristaps ar “Knicks” spēlēja par pēdējām vietām Austrumu konferencē. Džeksons pēc tam tika atlaists un treneri tika mainīti viens pēc otra. Dereks Fišers, Kurts Rembiss, Džefs Hornaseks un Deivids Fizdeils bija speciālisti, ar kuriem Porziņģis strādāja četru (trīs) sezonu laikā Ņujrokā.
Savā trešajā sezonā Kristaps kļuva par “Knicks” galveno zvaigzni, jo Entonijs tika aizmainīts. Viņš bija rezultatīvākais spēlētājs (22,7), labākais bloķētājs (2,4) un otrs labākais atlēkušo bumbu vācējs (6,6). Porziņģis pirmo reizi karjerā tika iebalsots Zvaigžņu spēlē, taču tad pēc 48 nospēlētiem mačiem notika ļaunākais – mačā pret Milvoki “Bucks” sadursmē ar Janni Adetokunbo viņš pārrāva ceļgala krusteniskās saites un “All-Star” mačā diemžēl nevarēja piedalīties.
Maiņas pieprasījums
Savainojums pret “Bucks” pārvilka strīpu gan esošajai, gan nākamajai sezonai. Kristaps vēroja esošo situāciju un saprata, ka “Knicks” organizācijā nekas neiet uz labo pusi. 13., 12. un 11. vieta konferencē pirmajās trīs sezonās un arī ceturtajā sniegums nebija spožs. Saprotot, ka šādi var tikt izniekoti svarīgi karjeras gadi, Porziņģis šokēja visu Latvijas un Ņujorkas sporta scēnu, pieprasot maiņu.
Taču to varēja saprast. “Knicks” tobrīd bija ļoti zemā punktā un neizskatījās, ka drīzumā varētu būt gaidāma augšupeja. Par “godu” Ņurjokas konstanti neizteiksmīgajam sniegumam, tapa pat dziesma ar aicinājumu pārdot komandu.
Kopš izskanēja pirmās indikācijas, ka Kristaps varētu tikt aizmainīts, aptuveni stundas laikā “Mavericks” un “Knicks” sakārtoja darījumu, kura ietvaros Porziņģis pievienojās Lukam Dončičam un lika viņa atbalstītājiem būt patīkami satrauktiem, jo visi lika lielas cerības uz Porziņģa un Dončiča duetu.
“Tobrīd sapratu – ja gribu uzvarēt, man ir jāspēlē kopā ar kādu [spēcīgu aizsargu],” Porziņģis pagājušajā gadā atskatījās uz šo darījumu. “Protams, kad esi jauns, esi mazliet lecīgs. Tā notiek, bet tad tu pieaudz un visu sāc izprast labāk.”
New York has agreed with Dallas on trade that includes Kristaps Porzingis, Courtney Lee, Tim Hardaway Jr., for Wesley Matthews, Dennis Smith Jr. and DeAndre Jordan, league sources tell ESPN. Players and agents are being notified of particulars. Deal may include more draft assets.
Divus mēnešus pēc darījuma izskanēja šokējoša ziņa – Porziņģis tiek apsūdzēts izvarošanā. Tas bija pamatīgs trieciens Kristapa tēlam. Viņa advokāts tobrīd noliedza apsūdzības, bet pats Porziņģis klusēja. Beigās tā arī viņš netika atzīts par vainīgu.
Šī situācija bija klasisks mēģinājums iegūt naudu no slavena cilvēka, jo skaidrs ir viens – ja Porziņģis patiešām būtu vainīgs vardarbībā, viņš tiktu diskvalificēts, taču nesekoja pilnīgi nekādas sankcijas un galu galā viss beidzās mierīgi.
Pēc tam pagāja pusotrs mēnesis un Kristaps bija nonācis vēl vienā ārprātā. “Whatsapp” platformā izplatījās video, kur redzams, ka viņš ar asiņainu seju pie kāda Liepājas naktskluba konfliktē ar citiem iesaistītajiem. Video varēja dzirdēt visai rupju leksiku, piemēram, Porziņģa aicinājumus “pi**ies atpakaļ uz savu Krieviju” personas, kas viņam uzbruka.
2018. un 2019. gada pirmā puse Porziņģa karjerā bija pilnīgs murgs. Smaga trauma, nepatiesas apsūdzības un tēla bojāšana, kā arī publisks kautiņš. Tomēr jūlijā nāca pozitīvas ziņas, jo Porziņģis parakstīja savu karjeras pirmo maksimālo līgumu ar “Mavs” par kopējo summu 158 miljoniem dolāru uz pieciem gadiem, tādējādi kļūstot par pārliecinoši visu laiku pelnošāko Latvijas atlētu.
Dončičs un Porziņģis – “dinamiskais duets”
Sākās jaunā 2019./20. gada sezona. Porziņģis ar “Mavericks” līderi Dončiču uzsāka kopīgi strādāt, lai izveidotu “Mavericks” par konkurētspējīgu komandu, kas var cīnīties par NBA titulu. Pagāja dienas, nedēļas, mēneši. Bija gan labas, gan ne tik labas spēles, taču nepameta sajūta, ka kaut kas līdz galam nav. Pirmajā sezonā Porziņģa un Dončiča ērā Dalasa iekļuva “play-off” kā septītās vietas īpašniece, taču pirmajā kārtā zaudēja “Clippers”.
Otrajā sezonā “Mavs” jau finišēja piektie, bet Rika Kārlaila vadībā Porziņģis nonāca situācijā, kādā vēl nekad nebija bijis. Arī šajā “play-off” turnīrā viss sākās ar mačiem pret “Clippers”, kas galu galā tika zaudēti ar 3-4. Porziņģa statistiska bija graujoši pasliktinājusies, jo izslēgšanas mačos viņam vidēji 13,1 punkts, 5,4 atlēkušās bumbas un 0,7 bloki. Kārlails, lai par cik izcilu treneri viņu neuzskatītu, nemācēja atrast pielietojumu Kristapam, burtiski ieliekot viņu stūrī un liekot gaidīt trīspunktnieku iespējas. Dalasas eksperiments beidzās ar to, ka viņa spēle postā un aizsardzībā bija nokritusies līdz bezdibenim, pārliecība bija zemākajā punktā kā jebkad un situācija neizskatījās cerīga.
Dončičs ir unikāls spēlētājs un būvēt komandu ap viņu, visticamāk, ir grūtākais uzdevums visā NBA. Tomēr viņam ar Kristapu kopīgu valodu neizdevās atrast. Nākamo sezonu latvietis vēl iesāka Dalasā, taču tās laikā tika aizmainīts uz Vašingtonas “Wizards” – vienu no NBA vājākajām komandām, turklāt par sviestmaizi, jo pretējā virzienā tika nosūtīti Dāvis Bertāns un Spensers Dinvidijs. Kristapa vērtība bija visu laiku zemākajā punktā.
Atdzimšana Vašingtonā
Šajā komandā Porziņģim nebija nekādas spriedzes. Bija skaidrs, ka tā tik un tā nebūs nopietna pretendente uz izslēgšanas turnīru, tādēļ viņš varēja mierīgi atgūt pārliecību, jo spēle tika veidota ap viņu. Kristaps Vašingtonā bija fantastisks, vidēji metot virs 22 punktiem, vācot virs astoņām atlēkušajām bumbām un liekot 1,5 blokus. Taču vissvarīgākais bija tas, ka viņš burtiski atguva savas spējas divos aspektos – aizsardzībā un spēlē postā. Abos viņš bija viens no efektīvākajiem basketbolistiem visā līgā un vairs nebija ne miņas no samocītā un nepārliecinātā Dalasas Porziņģa.
Lai arī Vašingtonā sportiskās ambīcijas viņš nevarēja piepildīt, šī komanda bija perfekts tramplīns, lai Kristaps atkal tiktu izskatīts kā elites līmeņa spēlētājs NBA. Līdz pat pēdējiem mačiem “Wizards” rindās, neskaitot divarpus sezonas Dalasā, viņš spēlēja turnīra lejasgala komandās, kuras ne par ko necīnījās.
Akceptē mazāku līgumu, lai piepildītu sapni
Pēkšņi kā no zila gaisa Latvijas basketbola fani lasīja baumas, ka par Porziņģi interesējas viena no NBA spēcīgākajām komandām Bostonas “Celtics”. Porziņģis vēl nekad nebija spēlējis komandā, kas ir uzskatāma par galveno NBA titula pretendenti, līdz ar to cilvēki bija patīkami satraukti. Sarežģītā trīs komandu darījumā viņš no “Wizards” pārcēlās uz Bostonu, kas savukārt zaudēja Markusu Smārtu, Malkolmu Brogdonu, Grantu Viljamsu un Robertu Viljamsu – četrus svarīgus spēlētājus.
“Celtics” ģenerālmenedžeris un kādreizējais galvenais treneris Breds Stīvenss sashēmoja perfektus darījumus, kas ļāva iegūt ne tikai Kristapu, bet pirms tam arī Deriku Vaitu un vēlāk aizsardzības speciālistu un vienkārši uzvarošu basketbolistu Drū Holideju. “Tas ir Bostonas DNS – pieņemt nepopulārus lēmumus, nebaidīties, ko par to teiks fani, taču rezultātā komandu padarīt daudz spēcīgāku,” skaidroja ilggadējs šīs komandas fans un sporta mediju ikona Bils Simonss. “Viņi savulaik nebaidījās uz “Nets” aizmainīt Kevinu Gārnetu, Polu Pīrsu un Reju Alenu, kas ļāva iegūt drafta izvēles, kuras vēlāk pārvērtās par Džeilenu Braunu un Džeisonu Teitumu…”
Daudziem šķita, ka “Celtics” nav iedomājama bez Smārta, kurš bija ieguvis ģērbtuves līdera statusu, lai gan nebija starp labākajiem komandas basketbolistiem. Tomēr Bostona Stīvensa vadībā atkal spēlēja šahu, kamēr pārējie dambreti. Porziņģis, Holidejs un Vaits tika uzskatīti kā atlikušie puzles gabaliņi, lai “Celtics” beidzot varētu kļūt par čempioni.
Porziņģis piekrita divu gadu līgumam 60 miljonu dolāru vērtībā un pēc tam neslēpa, ka bijuši arī daudz grandiozāki piedāvājumi. “Saņēmu finansiāli labākus piedāvājumus, taču es gribēju būt Bostonā,” teica Porziņģis, liekot noprast vienu – viņš vēlas izcīnīt titulu un ir gatavs nolikt malā individuālās ambīcijas.
“Es mīlu Bostonu”
“Nezinu, vai “Celtics” vēsturē vēl ir bijis kāds spēlētājs kurš ir tik cieši sasaistīts ar faniem,” komentēja Simonss, runājot par to, cik Porziņģis allaž izskatījies laimīgs ejot laukumā un ar žestiem komunicējot ar faniem. “Tas ir gluži kā piektajā klasē, kad tu doties spēlēt un pamāj saviem vecākiem. Mani nepamet sajūta, ka Kristaps nekad nav bijis novērtēts kā spēcīgas komandas basketbolists. Viņš pirms piektās spēles uznāca laukumā pēdējais, kamēr citi jau iesildījās, un līdzjutēji tajā brīdī “zaudēja prātu” viņu ieraugot. Viņš vienkārši paskatījās un viņiem visiem un pamāja kā zēns konfekšu veikalā.”
Pēc finālsērijas atklājās, ka Porziņģis esot ignorējis ārsta ieteikumu nespēlēt un doties laukumā par spīti savainojumam. Noslēdzošajā mačā viņš izskatījās mazliet “ierūsējis”, taču pat šāds viņš ļoti noderēja.
“Tas man nozīmē visu. Es mīlu Bostonu!” pēc titula izcīnīšanas rakstīja Porziņģis, kuru šobrīd diezgan droši var saukt par vienu no visu laiku izcilākajiem Latvijas sportistiem jebkādā sporta veidā. Taču jautājums – kas tālāk? Labā ziņa ir tā, ka “Celtics” vēl uz nākamo sezonu garantēti saglabās savu sastāva kodolu un pagaidām nekas neliecina, ka kāds varētu viņiem patraucēt izcīnīt otru trofeju pēc kārtas.