Kaspars Daugaviņš | Foto: Paula Čurkste/LETA
Pēc 46 dienām, 10. maijā, Latvijas hokeja izlase aizvadīs pirmo spēli pasaules čempionātā. Hokeja pavasaris Latvijā gan tiek ieskandināts jau krietni ātrāk un vakar valstsvienība galvenā trenera Harija Vītoliņa vadībā aizvadīja pirmo neoficiālo treniņu. Lai arī oficiālā treniņnometne sāksies nākampirmdien, šāda “neoficiālā” prakse ir piekopta arī iepriekšējos gados.
Ierasts, ka šajos treniņos sevi apliecināt centušies ir spēlētāji, kuri varbūt no dalības PČ ir nedaudz tālāk, taču iespēju kāpt uz ledus garām nelaiž arī daži pieredzējuši hokejisti.Viens no viņiem ir Kaspars Daugaviņš, kurš novembrī paziņoja par atvadīšanos no hokeja, taču marta sākumā atkal priecēja visus ar patīkamām ziņām – proti, viņš tomēr turpinās karjeru un cīnīsies par vietu izlases sastāvā. Daugaviņš sarunā ar portālu “Sportazinas.com” dalījās iespaidos par pirmo treniņu izlasē pēc atgriešanās, kā arī pastāstīja, ko viņam atkal nozīmē vilkt sarkanbaltsarkano kreklu.
Stāsts nav pabeigts – Daugaviņš tomēr turpinās karjeru un cīnīsies par vietu izlasē
Ja aizdomājas, tad it kā nekas neparasts nav noticis – klubu sezona tuvojas beigām un Daugaviņš, līdzīgi kā pērn, atkal ir pievienojies Latvijas izlasei. Tiesa, viņš atzīst, ka pēdējo mēnešu notikumi pirmo treniņu valstsvienībā ir padarījuši īpašāku. “Sajūtas ir pat labākas! Hokejs nav spēlēts labu laiciņu. Prieks būt laukumā, prieks būt izlasē – šeit emocijas vienmēr ir foršas. Ir gan ko pasvīst!” sacīja ilggadējais Latvijas izlases kapteinis.
“Domāju, ka izlase pēdējos gados visiem ir sagādājusi patīkamas emocijas. Ir grūti no tā atteikties. Ja tu mājās sēdi viens pats, tad šeit tu vari būt pie džekiem, ar kuriem tu esi ikdienā pieradis būt kopā ģērbtuvē,” iespēju atkal apvienot spēkus ar cīņubiedriem novērtēja Daugaviņš. “Ar lielu prieku gaidīju šo dienu. Tagad kopā ar džekiem varu koncentrēties konkrētam mērķim, bet ir arī pašam sev daudz ko pierādīt.”

Kaspars Daugaviņš pirmajā treniņā pēc atgriešanās | Foto: LHF
Bet ko tieši pierādīt? “Ka bija tāds lēmums, kurš nāca tādā grūtā laikā, un tagad uzdevums ir sevi atgriezt pārliecībā, ka varu spēlēt un būt noderīgs. Gribas šeit būt nevis tikai būšanas pēc, bet arī saprast to, ka laukumā tiešām varu kaut ko izmainīt,” skaidroja Daugaviņš. “Atgriešanās nozīmē daudz. Bija daudzas nianses, ar ko dzīvē nebiju saskāries, bet ir labi, ka apkārt ir spēcīgi cilvēki, kuri tevī redz vairāk nekā tu pats. Tas iedvesmo un motivē un, ieguldot lielu darbu ar treneriem, ļauj atgriezties. Protams, daudzi runās, ka neturu solījumus, bet trenējoties saprotu, ka tomēr vēl esmu noderīgs. Tagad tas tikai ir jāpierāda laukumā, jo arī tur varētu būt kaut kādas grūtības. Bet, kā jau teicu, dzīvē nekas nenāk viegli un mani tas vienmēr ir motivējis izdarīt drusciņ vairāk nekā iespējams.”
Lai gan pēc sava lēmuma novembrī Daugaviņš bija pievērsies trenera arodam un uzsācis studijas augstskolā, viņš pilnībā no spēlētāja statusa nebija “atbrīvojies” un bija darbojies uz ledus. Daugaviņš gan pauda, ka tas neatvieglo uzdevumu “pārslēgties” uz izlases treniņiem. “Izaicinājums tas tāpat ir. Vienalga, cik tu daudz individuāli trenēsies, bet, kad tu izej kopā ar džekiem, kas spēlē augstā līmenī, ir atkal jāpierod pie ātrumiem. Taču bija ļoti labi, fiziskā forma ir laba, tikai jādabū tās īstās hokeja sajūtas atpakaļ,” secināja kapteinis.
Vēl pirms izziņotā lēmuma par atgriešanos Daugaviņš treniņus aizvadīja kopā ar “Optibet” hokeja līgas komandu “Mogo/RSU”. “Paldies “Mogo” un Ģirtam Ankipānam, ka ļāva trenēties. Tur treniņprocess ir augstā līmenī, daudz cīņas un slidošanas. Fiziski man tas bija ļoti noderīgi. Protams, kad tu esi pienācis no malas, tad tādu pilnu treniņprocesu dabūt ir grūti, bet cīņa, slidošana un fiziskais tur bija perfekti. Paldies viņiem, ka gatavoja mani. Ne par velti viņi cīnīsies par Latvijas čempiontitulu.”
Vakardienas Latvijas izlases treniņā piedalījās 19 hokejisti – 17 laukuma spēlētāji un divi vārtsargi. Daži no viņiem pasaules čempionātos ir spēlējuši, bet dažiem tā ir pirmā pieredze izlasē. “Varbūt ir pāris džeki, kas nebija satikti karjeras laikā, bet lielāko daļu pazīstu, jo vasarās mēs kopā trenējamies, gatavojoties sezonām,” atklāja Daugaviņš. “Ir forši, ka izlasē ienāc un ir jaunas sejas – tā ir tāda pozitīva un noderīga konkurence. Katrs treniņš ir kā eksāmens.”
Daugaviņš gan uzsvēra, ka vārdu salikums “neoficiālie treniņi”, iespējams, rada maldīgu iespaidu. “Es uzskatu, ka nav tādu neoficiālu treniņu. Jebkurš treniņš ir svarīgs. Jāsaprot, ka no šīs dienas mēs visi cīnāmies par vietu sastāvā. Jā, 31. martā sāksies nometne, kas ir oficiāli izziņota, bet treniņi šajā nedēļā pat brīžiem varētu būt svarīgāki, jo tu vari ielekt vilcienā uz nākamo nedēļu. Kāds, slikti trenējoties, līdz tam nemaz netiks,” atgādināja Daugaviņš.

Latvijas hokeja izlases pirmais neoficiālais treniņš | Foto: LHF
Vakardienas treniņā piedalījās 19 hokejisti – 17 laukuma spēlētāji un divi vārtsargi. “Priecē tas, ka izlasē ir liela konkurence uz vietu sastāvā. Tas ir tikai pozitīvi kopējam darbam un rezultātam. Visi cīnās, jaunie džeki nāk un vietas vēlas atņemt. Tas arī liek visiem pārējiem iespringt un savu labāko spēli rādīt katrā treniņā, nevis tikai gaidīt pārbaudes spēles vai čempionāta sākumu,” teica pieredzējušais uzbrucējs.
Kas Daugaviņam varbūt sagādājis problēmas? “Fizisko vienmēr var pievilkt, bet, ja tu nespēlē tajos ātrumos katru dienu, vajag drusciņ vairāk laika [lai atgūtu sajūtas]. Tāpēc man draudzības spēles būs svarīgas. Lai ne tikai ieietu ritmā, bet arī uzreiz dabūtu pārliecību, ka joprojām varu,” sacīja izlases kapteinis. “Protams, šajos četros mēnešos esmu bijis treniņprocesā, bet ceru, ka tas, ka esmu noilgojies pēc hokeja, nāks par labu.”
Daugaviņš gan norādīja, ka jau no pirmajiem treniņiem viņš ir gatavs citiem izlases hokejistiem rādīt piemēru. “Nezinu, vai jāpavelk pārējie, bet es pats sev vienmēr esmu uzstādījis noteikumu – ja es nāku, es visu gribu darīt pareizi un kvalitatīvi. Gribu parādīt, kā tas ir – iziet cauri šim procesam, pavilkt aiz sevis spēlētājus. Kāds varbūt mani kaut kur pavilks, bet tā, viens otru atbalstot un viens ar otru konkurējot, mēs arī paliksim labāki.”
Ankipāns: Man šķiet, ka Daugaviņš varētu būt vēl labākā stāvoklī nekā bija iepriekš
Vītoliņš par Daugaviņu: Cilvēks var mainīt savus lēmumus un spriest no malas vienmēr ir viegli
Daugaviņš: Gala mērķis ir skaidrs – olimpiskās spēles