Rob. Bukarts: Pirms gada pirmo reizi sapratu, ka mēs varam izcīnīt medaļu

Latvijas izlases un Čehijas ekstralīgas komandas “Vitkovice Ridera” uzbrucējs Roberts Bukarts sarunā ar kluba preses dienestu atskatījās uz triumfālo pasaules čempionātu, kurā valstsvienība pirmo reizi tās vēsturē izcīnīja bronzas medaļas.

“Parasti saka – ja tu esi uzvarējis sezonas pēdējo spēli, tad sezona bija laba. Man tā arī sanāca, tāpēc jā, tā noteikti bija laba sezona. “Pirms gada pirmo reizi sapratu, ka mēs varam izcīnīt medaļu, tieši pirms olimpiādes. Tajā momentā bija skaidrs, ka NHL spēlētāju uz OS nebrauks un visas komandas bija sabalansētas. Kaut kas līdzīgs notika arī šogad pasaules čempionātā. Protams, katrā izlasē bija spēlētāju ar NHL pieredzi, bet nevienam nebija krietni augstāka līmeņa hokejista ar regulāru pieredzi NHL izšķirošajos mačos. Tā arī bija mūsu priekšrocība. Mēs cīnījāmies kā komanda, neviens neticēja, bet mums bija iespēja un mēs to izmantojām. Kad mums izdevās iekļūt [PČ] pusfinālā, es zināju, ka mēs izcīnīsim medaļu,” atceras hokejists.

Uz komentāru par to, ka par izcīnīto bronzu Bukarts stāsta bez emocijām, pieredzējušais spēlētājs atbild, ka laika to izbaudīt viņam īpaši nebija. “Viss notika ātri. Latvija nekad nekā tāda nebija, visi kārtīgi svinēja, bet, kā es teicu vienā no intervijām – mēs izcīnījām bronzu, bet aiz mums nāks tie, kuri izcīnīs sudrabu vai pat uzvarēs PČ, un šis mūsu panākums kļūs par pagātni. Katrs rekords agri vai vēlu tiks sists, man medaļa nav tik svarīga,” uzsver uzbrucējs.

“Kad es biju bērns, mēs ar brāļiem un draugiem spēlējām hokeju tieši blakus mājai. Iedomājāmies, ka kādreiz cīnīsimies par Stenlija kausu, kas tobrīd šķita reālāka ideja nekā doma par to, ka kādreiz mēs gūsim panākumus pasaules čempionātā Latvijas izlases formā. Ceru, ka mūsdienu bērni ieraudzīs, ka Latvijas izlases kreklā var gūt panākumus, un ne tikai hokejā. Man svarīgāka ir nākamās paaudzes motivācija. Jo man pašam ir mazs dēls un es gribu, lai viņš zinātu, ka viss ir iespējams,” saka Bukarts.