Saņemot trīs institūciju atļaujas, Daugavas treniņu halli varēs nodot ekspluatācijā jau rītdien

Daugavas stadiona ledus treniņu halli piektdien, 7.maijā, varēs nodot ekspluatācijā, ja tiks saņemti nepieciešamie atzinumi no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) un Veselības inspekcijas, aģentūrai LETA pastāstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietnieka, Sporta departamenta direktors Edgars Severs. Viņš norādīja, ka šie ir beidzamie nepieciešamie atzinumi no institūcijām pirms nodod ēku ekspluatācijā. Ja kāda no institūcijām tomēr vēl prasīs uzlabojumus, tad nodošana ekspluatācijā pārcelsies uz sestdienu vai nākamās nedēļas sākumu.

Severs uzskata, ka nodošanas ekspluatācijā datums neesot izšķirošs, jo galvenais fokuss ir jāvelta ledus uzklāšanai un saldēšanas kvalitātei. Patlaban ir pabeigta ledus plātnes saldēšana un sāksies ledus liešana. Severs atgādināja, ka tas ir pakāpenisks process, kas norisināsies diennakti līdz septiņām dienām. Nedēļas laikā, paralēli vizuāli noformatējot ledu ar nepieciešamajiem apzīmējumiem, ledu uzsaldēs līdz piecu centimetru biezumā. Ledus tapšanas procesu uzrauga eksperti un Starptautiskā hokeja federācija (IIHF).

Rīcības komitejā nebija vienbalsīga atbalsta līdzjutēju atļaušanai ne iekštelpās, ne svaigā gaisā. Rīkotāji joprojām cer uz stingri uzraudzītu fanu zonu izveidi ārtelpās, kurās būtu jāievēro epidemioloģiskie nosacījumi. “Taču arī šim pagaidām izskatās vairāk nē, nekā jā,” pauda Severs. Viņš pastāstīja, ka 11.maijā valdībā izglītības ministre Ilga Šuplinska (JKP) diskusijas veidā aktualizēs jautājumu par līdzjutējiem fanu zonās. IZM pārstāvis atgādināja, ka rīcības komiteja šādu soli nav rosinājusi, jo esošā epidemioloģiskā situācija un regulējums to nepieļauj. Gala lēmums būs jāpieņem Ministru kabinetam.

Vienlaikus otrdien IZM rosinās hokejistiem un to apkalpojošajam personālam piemērot ražošanas uzņēmumu ēdināšanas noteikumus, proti, viena hokeja izlase un tās apkalpojošais personāls drīkstēs ēdienreizēs doties kopā. Ēdienreizēs viena hokeja izlase atradīsies vienā telpā un nekrustosies ar citu valstu komandu pārstāvjiem. Nākamā kopā tikšanās reize komandai būs treniņu un spēļu laikā.

Severs iepriekš aģentūrai LETA uzsvēra, ka attiecībā uz Covid-19 protokoliem “sportiskajā pusē” ir noteikti skaidri un stingri nosacījumi, tostarp “burbuļu” principa ievērošana, testēšanās un pašizolācija, kas čempionāta laikā būs jāievēro. Covid-19 protokols ir pārspriests ar Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) un Veselības ministrijas (VM) ekspertiem. Kā paredz drošības protokols, hokejisti viesnīcas numuriņos dzīvos pa vienam, nevis divatā no vienas komandas, kā tas bija paredzēts iepriekš. Viesnīcu izmaksas 2 miljonu eiro apmērā segs IIHF.

Nākamā rīcības komiteja norisināsies 17.maijā plkst.13.

LETA jau ziņoja, ka marta sākumā valdība atbalstīja piešķirt līdz 3,7 miljonus eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai segtu pasaules čempionāta hokejā vīriešiem organizēšanas izdevumus.No valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” līdz 3 609 736 eiro piešķirts IZM un pārskaitīšanai Latvijas Hokeja federācijai (LHF), savukārt līdz 90 264 eiro piešķir Iekšlietu ministrijai. Kopējās visa čempionāta organizēšanas izmaksas būs 12 miljoni eiro, kā arī papildu divus miljonus eiro IIHF ir rezervējusi Covid-19 drošības protokola prasību nodrošināšanai čempionātā.

Tāpat ziņots, ka IIHF padome nobalsoja par Rīgas apstiprināšanu par vienīgo 2021.gada pasaules hokeja čempionāta rīkotāju. Šī gada pasaules čempionāts bija jāuzņem Minskai un Rīgai, taču 18.janvārī IIHF Padomes sēdē Baltkrievijas galvaspilsētai tika atņemtas meistarsacīkšu rīkotāju tiesības. 2022.gadā turnīru plānots uzņemt Somijai (Helsinkiem un Tamperei), 2023.gadā – Krievijai (Sanktpēterburgai), 2024.gadā Čehijai (Prāgai un Ostravai), bet 2025.gadā – Zviedrijai un Dānijai. 2021.gada pasaules čempionāts ieplānots no 21.maija līdz 6.jūnijam. Iepriekš bija plānots, ka meistarsacīkstes sāksies 7.maijā, taču tās tika pārceltas pāris nedēļas uz priekšu, jo Eiropā varētu aizkavēties nacionālo čempionātu izspēle.

Rīga pasaules meistarsacīkstes līdz šim vienīgo reizi uzņēmusi 2006.gadā.