Hokeja sabiedrība vērtē: Sējējs pārliecināts, ka Hārtlijs neko nav devis Latvijas hokejam, Cipruss pauž atzinīgus vārdus

Vakar Latvijas hokejā uzsprāga bumba. Lai arī baumu līmenī par Latvijas hokeja federācijas (LHF) šķiršanos ar Bobu Hārtliju runāja jau kādu laiku, līdz pēdējām brīdim bija grūti noticēt, ka tas ir noticis. “Līdzšinējais galvenais treneris Bobs Hārtlijs aizņemtības dēļ Omskas “Avangard” komandā Latvijas hokeja izlasē vairs nepildīs galvenā trenera funkcijas,” ar šādu sauso teikumu LHF paziņoja par darba attiecību pārtraukšanu.

Hārtlija persona Latvijas hokeja tiek vērtēta neviennozīmīgi – kanādieti gan slavēja, gan kritizēja. “Sportazinas.com” sazinājās ar trīs Latvijas treneriem, kuri sniedza savu viedokli par Hārtlija darbu, kurš valstsvienību vadīja no 2017. gada.

Aigars Cipruss: No savas puses jūtu, ka kaut kas pēc šī pasaules čempionāta iekšienē nebija kārtībā

“Laikam jāsaka, ka izmaiņas parasti tiek vērtētas no divām pusēm. Ja tas ir noticis, tad laikam bijis kaut kāds pavediens pēc pasaules čempionāta vai tā laika. Kaut kas ar kaut ko nebija apmierināts. Hārtlijs savu četru gadu laikā tomēr ļoti daudz deva Latvijas hokejam, daudz palīdzēja, daudz kaut ko pamainīja. Viņš tika piesaistīts, kā stingra personība. Pirmie gadi uz emocijām bija diezgan pozitīvi, komanda nedaudz mainīja attieksmi. Zinām, ka Bobs ir liels speciālists un liels motivētājs, tika ieviestas daudz lietas, treneru semināri. Bet no savas puses jūtu, ka kaut kas pēc šī pasaules čempionāta iekšienē nebija kārtībā. Varbūt Hārtlijs nebija ar kaut ko apmierināts, vai spēlētāji sāka izpaust savas domas. Kaut kas nesalīmējās tā, kā vajadzētu, līdz ar ko arī notikušas šīs pārmaiņas.”

“Bobs bija vienmēr gatavs iesaistīties un darboties Latvijas izlasē. Bet, zinot viņa darba situāciju, tās bija grūtībās, ar kurām jāsadzīvo. Izskatās, ka šoreiz sadarbība ar klubu īsti nesanāca, iespējams, arī kaut kas nesagāja kopā ar Hārtlija domām. Pārmaiņas brieda. Bet nedrīkst neatzīmēt Boba devumu, domāju, tas bija liels. Viņš ieviesa tādu hokeja ētiku, profesionālāku attieksmi pret darbu. Ar gadiem iedzīvojāmies rutīnā un gājām savu ceļu. Hārtlijs ieviesa stabilitāti, kā arī radīja spēlētājos pārliecību. Redzējām, ar kādu cīņassparu hokejisti gāja laukumā. Viņš lika saprast, ka smagais darbs atmaksājas.”

“Runājot par Vītoliņu, te nav vajadzīgi vārdi – viņam ir liela pieredze. Visi runā, ka viņam nav bijis daudz pieredzes galvenā trenera amatā, bet teikšu, ka, strādājot ar Oļegu [Znaroku] par palīgu, Harija ieguldījums bija ļoti liels, kas nav līdz galam novērtēts. Kaut kādās jomās tas vērtējams pat augstāk nekā galvenā trenera pienesums. Vītoliņš nav cilvēks no malas, viņš zina Latvijas hokeju. Tas noteikti ir labs papildinājums, bet pašam Harim šī ir laba iespēja sevi parādīt. Manā uzskatā, mums vairāk jāskatās uz savu treneru loku.”

Normunds Sējējs: Esmu ļoti priecīgs, ka Kalvīša kungs pieņēma pareizo lēmumu

“Liepājas” galvenais treneris bija mazrunīgs, toties ļoti emocionāls. “Viens prātīgs lēmums [no LHF] un esmu ļoti priecīgs, ka Kalvīša kungs pieņēma pareizo lēmumu. Beidzot! Ko Bobs šajos gados ir sasniedzis ar Latvijas izlasi? Ko viņš ir devis Latvijas hokejam? Domāju, ka pilnīgi neko nav devis, tikai nopelnījis naudu, tas arī viss. Tāds ir mans viedoklis. Domāju, ka neko jaunu viņš mums nav atvedis un nav parādījis. Kāpēc viņš tik ilgi noturējies amatā? Tas nav jautājums man, to uzdodiet augstāk stāvošiem cilvēkiem LHF.

“Beidzot izlasi vadīs divi cilvēki, treneri, kurus interesē ne tikai rezultāts, bet arī Latvijas hokeja attīstība. Harijs ir viens no spēcīgākajiem speciālistiem kopā ar Arti Ābolu tas pašlaik varētu būt spēcīgākais vietējo treneru tandēms. Tādas ir manas domas.”

Ģirts Ankipans: Tagad atkal esam tur, kur bijām pirms Hārtlija nozīmēšanas

“Bez šaubām, tas ir zaudējums. Domāju, ka mēs neizmantojām viņa potenciālu uz visiem 100%. Latvijas hokejam Bobs varēja dot krietni vairāk, piedalīties mūsu hokeja dzīvē. Bet tā laikam arī nav viņa vaina. Principā tagad mēs atkal esam tur, kur bijām pirms viņa nozīmēšanas. Atkārtošos, ka mēs Hārtliju neizmantojām līdz galam, piemēram, varējām labāk attīstīt kādu jauno hokejistu.”

“Sastāva izvēle vienmēr ir galvenā trenera lēmums, iespējams, viņa trūka informācijas par spēlētājiem. Domāju, Hārtlijs bija pieradis pie nedaudz citas sadarbības ar menedžmentu, ka viņam ir krietni vairāk datu par pieejamiem hokejistiem. Rīgas PČ laikā viņš laikam saprata, ka lietas neies tā, kā gribētos – pirmā spēle bija veiksmīga, tomēr kopumā rezultāts nebija labs.”

“Hokejs samērā visur ir vienāds, tomēr Hārtlijs mainīja mūsu stilu. Agrāk pārsvarā bijām tendēti uz tā saukto brazīliešu hokeju, kas balstījās uz kreativitāti, bet mazāk uzmanības pievērsām pamatlietām. Viņš mūs atgrieza tur, kur bijām pirms 20-30 gadiem, kad apakšā bija pamatīga skola, kad katrs zināja savu lomu laukumā – tas, ko mēs tagad redzam „Avangard”. Domāju, ka dažiem treneriem viņš deva to pavedienu, jo bijām nedaudz pazaudējušies.”

“Viss notika uz karstām oglēm, un ir grūti viennozīmīgi novērtēt Vītoliņa nozīmēšanu. Cik kandidāti bija, tik bija. Līdzīga situācija, kā bija iepriekšējā kvalifikācijā [kad Leonīds Beresņevs pēkšņi atstāja amatu un viņa vietā steidzami nozīmēja Haraldu Vasiļjevu]. Viennozīmīgi, Harim ir liela pieredze augstā līmenī. Novēlu tikai veiksmi, jo vel viena netikšana uz olimpiskajām spēlēm tā būs katastrofa.”