Latvijas hokeja treneris Normunds Sējējs sarunā “Sporta Studijas podkāstā” komentējis Uvja Balinska nonākšanu Nacionālajā hokeja līgā (NHL), atcerējās pieredzi Rīgas “Dinamo” komandā, kā arī pastāstīja par situāciju pašreizējā treneru tirgū.
Jāatgādina, ka pavasarī Latvijas izlases aizsargs Balinskis noslēdza līgumu ar Floridas “Panthers” klubu. NHL pirmssezonas treniņnometnē aizsargs sevi ļoti apliecināja un izcīnīja vietu “Panthers” pieteikumā sezonas ievadā. Zīmīgi, ka Balinskis savas profesionālās karjeras ievadā spēlēja Sējēja vadībā. “Jau tad viņš ne tikai labi slidoja, bet arī nebaidījās spēlēt ar ripu,” par redzēto no Balinska, kad viņš spēlēja Rīgas “Dinamo” sistēmas klubā HK “Rīga”, stāstīja Sējējs. “Viņš bija aizsargs, bet labprāt pieslēdzās uzbrukumiem. Jā, Uvis varbūt bieži kļūdījās un par to dabūja “iekšā”, bet viņš nebaidījās uzņemties atbildību, spēles veidošanu un risku, kas arī attaisnojās.”
Reklāma
Saturs turpinās
“Tad viņš tika paaicināts uz “Dinamo”, kur viņš arī tīri labi debitēja. Sandis [Ozoliņš] pieslēdzās treneru stafam, un Uvis ar Sandi daudz komunicēja. Domāju, ka Sandis viņam daudz ko pastāstīja, iedeva padomus,” atzina Sējējs, vienlaikus norādot, ka viņš Latvijas hokeja leģendas un tagad “Panthers” komandā nonākušā aizsarga spēles stilus salīdzināt nevēlas. “Ozoliņš ir Ozoliņš, bet Balinskis ir Balinskis, kurš tagad taisa savu “grāmatu”. Varbūt var vilkt kaut kādas paralēles un kaut ko salīdzināt, bet paskatīsimies, kā Uvis tur debitēs un kā viņam ies.”
“Balinskim ļoti palīdzēja tas, ka viņš nepalika “Dinamo”, aizgāja uz Čehiju un tos trīs gadus tur nospēlēja. KHL līmenis ir augstāks, bet Čehijā viņš sevi labāk varēja parādīt. Vienmēr esmu teicis, ka labāk ir būt zemākā komandā, bet spēlēt pirmo vijoli, nekā spēlēt TOP komandā un būt trešajā, ceturtajā maiņā. Tur tevi uzreiz pamana,” pārliecināts ir treneris.
Sējējs tāpat atminējās pieredzēto Rīgas “Dinamo” komandā KHL, kad klubs saskārās ar finansiālām problēmām. “Biju [Kari] Heikilam palīgs [2015./2016. gada sezonā], sezona neizvērtās īpaši laba. Pēc tam nākošajā sezonā [kad apvienoju galvenā trenera un ĢM darbu] nebija budžets. Uz papīra bija, bet reāli nebija. Viss ar spēlētājiem bija izrunāts, pie noteiktiem nosacījumiem visi bija piekrituši, tika teikts, ka viss būs kārtībā,” situāciju ieskicēja funkcionārs.
“Kā [Jura] Savicka kungs vienmēr teica visās intervijās – budžets mums ir tāds pats kā katru gadu. Tā paša budžeta ietvaros es strādāju, lēnā garā darbojos, bet, īsumā sakot, naudas nebija, bet solīts tika – rīt, rīt, rīt būs. Būsim atklāti, nauda nāca no “Gazprom” struktūrām, bet kaut kas tur nebija. Man tika solīts, es visiem solīju, visi zvana, gaida. Viens gadījums bija komisks. Es Jurim vaicāju – ko man teikt? Viņš atbildēja: “Saki, ka es esmu piedzēries un neesmu pieejams”. Viņš pats smējās, protams, tas bija ar humoru, taču es nevaru teikt, ka mēnesi no vietas esi piedzēries!” atcerējās Sējējs.
55 gadus vecais speciālists, kurš šosezon strādā “Mārupes” U17 komandā, tāpat atklāja, ka latviešu treneriem nav viegli atrast darbu ārzemēs. “Tagad arī daudz skatos, meklēju darbu, bija vairākas pārrunas. Viens, ko es varu pateikt – treneru tirgu ir pārpludinājuši lēti somi un kanādieši no dažādām Ziemeļamerikas zemākām līgām. Kādreiz aģenti man gribēja spēlētājus “iesmērēt”, tagad man pašam sevi vajag “iesmērēt”. Ar vienu aģentu, kurš strādā Vācijā un Austrijā, runāju un vaicāju – kas par lietu? Viņš atbildēja, ka man nav pareizā pase. Viņš teica, ka tikai ar manu CV, bet ar jebkuru citu pasi – somu, zviedru, norvēģu, kaut vai dāņu – viņš man darbu dabūtu momentā. Nav tā, ka tiek apšaubīta darba kvalitāte, bet komandas menedžeris tevi nevarētu pārdot sponsoram. Ja ir treneris no Latvijas, tad tur jāsāk daudz kas stāstīt, bet ja ir somu treneris, kurš varbūt pat nekur iepriekš nav trenējis – nav jautājumu,” atzina Sējējs, kā piemēru minot izlases galveno treneri Hariju Vītoliņu, kurš šobrīd nestrādā nevienā klubā.