Normunds Sējējs | Foto: "Nitra"
Latvijas hokeja izlase pasaules čempionātā aizvadījusi pirmās divas spēles. Divas uzvaras, visticamāk, apmierina visus, taču sajūtas faniem varētu būt divējādas, jo aizvadītas ļoti smagas cīņas un turnīra tabulā pie Latvijas rakstāmi nevis seši, bet četri punkti – abos mačos pret Poliju un Franciju bija nepieciešams papildlaiks.
Lai atskatītos uz mačiem, portāls “Sportazinas.com” uz sarunu aicināja hokeja treneri Normundu Sējēju, kurš atzina, ka Latvijas spēlētājiem, iespējams, bija piezagusies neliela pašpārliecinātība. Speciālists tāpat pauda bažas par lielo slodzi Latvijas izlases līderiem.
Mamčics: Varbūt ir pārāk daudz emociju, kas mums traucē spēlēt pārliecinošāk
Vai pēc pirmajām divām spēlēm jums ir prieks par četriem iegūtiem, vai nožēla par diviem zaudētiem punktiem?
Domāju, ka pasaules čempionātā ir jāpriecājas par katru punktu, ko tu izcīni. Tas tomēr ir pasaules čempionāts elites grupā, tur nevajag skatīties uz kaut kādiem valstu nosaukumiem vai citiem faktoriem. Jā, varbūt ir dažas mazliet labākas komandas, bet vāju komandu nav – visi gatavojas, komplektē sastāvu ar maksimāli labākajiem spēlētājiem. Katrs punkts ir vērtīgs.
Kas jūs apmierināja izlases sniegumā?
Uzvara ir uzvara – apmierināja tas, ka abās spēlēs tās tika izcīnītas. Var jau daudz ko kritizēt un teikt, nebija viegli, bet ir izcīnītas uzvaras. Neviens pirms čempionāta gan neteica, ka kaut kas viegli nāks.
Abās spēlēs ļoti acīs iekritušas ļoti daudzās iespējas pretiniekiem. Kā jūs to skaidrotu – vai aizsardzības līmenis, salīdzinājumā ar pagājušo gadu, ir krities?
Negribētu teikt, ka aizsardzības līmenis ir krities, bet manā skatījumā ir ļoti daudz neuzmanības kļūdas. Ir vairāki momenti, kur nospēlējam nedaudz pašpārliecināti, kas, iespējams, ir pretinieku nenovērtēšanas dēļ. Pārgalvīgi kaut ko darījām, un tas pie tā [epizodēm pretiniekiem] arī noveda, jo, kā jau teicu, nav vāju pretinieku. Labi, poļiem pret mums bija daudz rikošetu, bet šie rikošeti bija tādēļ, ka pretinieki gāja uz vārtu priekšu un arī trāpīja, jo mēs vārtu priekšu nespējām “iztīrīt”.
Runājot par Franciju, es saskaitīju piecus izgājienus viens pret vienu pret Elvi [Merzļikinu]. Ja tur būtu bijuši nedaudz meistarīgāki spēlētāji… Var gadīties kļūdas vai kas cits – piemēram, rikošeti, – bet paldies Elvim, ka viņš šos momentus likvidēja. Nevaram to atļauties, tostarp tie bija tīri izgājieni. Tāpēc nedomāju, ka aizsardzība ir vājāka – to skaidrotu ar savu spēju pārvērtēšanu, kā arī attiecīgās situācijas, no kurām momenti izveidojas, netika novērtētas pareizi.
Kā to atrisināt? Arī nākamā pretiniece Kazahstāna ir nosacīti zemāka līmeņa komanda…
Es negribētu teikt, ka Kazahstāna ir nosacīti zemāka līmeņa komanda, jo tā spēlē elites grupā un ir elites līmeņa komanda. Domāju, ka nevajadzētu viņus nenovērtēt. Protams, ka mēs viņus esam uzvarējuši, bet viņiem ir pietiekoši daudz labu spēlētāju, tā kā mums vajadzētu kārtīgi gatavoties. Arī šī spēle mums būs ļoti svarīga, jo trīs punkti ir ļoti vajadzīgi. Spēlei ir jāpieiet ļoti nopietni, nepārvērtēt savas spējas un ļoti uzmanīgi ir jāspēlē aizsardzībā. Kazahstānai ir pietiekoši daudz meistaru, kas savus momentus varētu izmantot.
Otrs svarīgais faktors ir disciplīnas uzlabošana. Ar tādiem noraidījumiem, kādi tie bija pret Franciju – piedodiet, bet tad būs ļoti smaga spēle. Vēl mums tāpat ir ierobežots soliņš, mums nav tik daudz to spēlētāju. [Kaspars] Daugaviņš spēlēja 27 minūtes – teiksim tā, viņš nav tas pats jaunākais un diez vai viņš visos mačos varētu spēlēt pa 30 minūtēm.
Vēl viens kapteiņa šovs – Daugaviņš eleganti izrauj uzvaru pār Franciju
Vai ļoti lielā uzticēšanās vadošajiem spēlētājiem nepārsteidz? Pērn pats Harijs Vītoliņš pēc izcīnītās bronzas uzsvēra, ka svarīgas ir visas četras maiņas, bet šogad mums tādas praktiski ir vien divas.
Bet jāpaskatās, cik daudz spēlētāju ar traumām izkrita, salīdzinājumā ar pagājušā gada sastāvu. Ir tie spēlētāji, kas ir – mums jau vairāk viņu nav! Sastāvā ir visi tie, kas pārsvarā ir bijuši ierindā – ir varbūt viens, divi spēlētāji, kas dažādu iemeslu dēļ tika atskaitīti. Ja prasāt, ka vajadzēja laukumā likt vairāk jaunos, tad mēs visu laiku bijām iedzinēju lomā un mums bija jāatspēlējas. Kā treneris šajā gadījumā domā – ja jaunais nav galvas tiesu pārāks par veco, tad arī es vairāk uzticētos pieredzējušajam, jo, teiksim tā, viņam rokas nenotrīcēs un īstajā brīdī mācēs nospēlēt tā, kā vajag. Es negribu nevienu aizvainot, bet, ja mēs apskatāmies uz abām spēlēm kopā – cik momentu bija Krastenbergam un Dzierkalam? Nevieni gūti vārti. Ja pēdējā izgājienā Daugaviņa vietā būtu bijis Krastenbergs vai Dzierkals, diez vai viņi gūtu vārtus…
Vai neuztrauc lielā slodze, kāda tā ir līderiem?
Uztrauc! Pret šiem pretiniekiem enerģijas varbūt pietiks, bet kā būs ar pārējiem? Varbūt pret kazahiem mēs vēl varēsim paskriet, jo tur arī pietiekoši daudz gados vecāku spēlētāju. Bet tad pretī nāks tādas agresīvākas komandas kā vācieši, slovāki, zviedri, amerikāņi – tur būs smagi.
Vai uz nākamajām spēlēm vēlētos redzēt kādas izmaiņas virknējumos, spēles zīmējumā?
Tādas izmaiņas gan sastāvā, gan spēles zīmējumā tiks veiktas no spēli uz spēli, izlasē ir daudz pieredzējušu treneru. Negribu nevienam neko teikt priekšā un norādīt, kas jādara un jāmaina – to paši viņi labāk redz, esot komandas iekšienē. Treneri redz, kādā fiziskā kondīcijā ir spēlētāji, kurš var vai nevar “pavilkt”. Skaidrs, ka vajadzētu būt tā, kā Daugaviņš teica – būtu labi, ja varētu rotēt visas četras maiņas. Slodze tādā veidā tiktu sadalīta uz visiem, nevis tā, ka dažiem cilvēkiem ir jāspēlē gan vairākumā, gan mazākumā.Tas būtu optimālākais variants, bet, kā jau minēju, katras spēles gaita ienes korekcijas, treneriem ir ātri jāreaģē un jāpieņem lēmumi.
Uzskatāt, ka Dans Ločmelis pēc diskvalifikācijas izciešanas tiks iesaistīts? Varbūt viņš ienesīs jaunas vēsmas?
Domāju, ka viņu noteikti vajadzētu iesaistīt. Viņš tomēr jau ir spēlējis pasaules čempionātos, uzkrājis kaut kādu pieredzi Ziemeļamerikā. Dans ir pietiekoši labs spēlētājs, lai viņš varētu palīdzēt dot vismaz kaut kādu atelpu mūsu līderiem. Viņa pienesums varētu būt vērtīgs.
Kādas vispār bija jūsu prognozes pirms pasaules čempionāta, un vai tās pēc šīm divām spēlēm ir mainījušās?
Prognozes nav mainījušās – Latvijai vajadzētu tikt ceturtdaļfinālā un tad tikai jāskatās, kas nāks pretī. Priekš tā mums viss ir – pretinieki, spēļu kalendārs. Faktori ir labvēlīgi, taču jau pirms čempionāta uzskatīju, ka nevajag cerēt, ka mēs Poliju, Franciju un Kazahstānu nomētāsim ar cepurēm. Katra spēle sākās ar rezultātu 0:0 un centra iemetienu. Nekad nevar zināt, kā spēle iegrozīsies – kāds netīšs noraidījums, neveiksmīgs rikošets, kas pretiniekam nostrādā par labu un viss izvēršas pavisam savādāk. Katrā spēlē jācīnās ar pilnu atdevi, un tad ir jāgatavojas nākošajai spēlei, jo katrs mačs un punkts var būt izšķirošs.
Egle: Pēc pirmajām divām spēlēm ir daudzas lietas, pie kā jāpiestrādā