Timmas tēvs: LJBL izspēles kārtība tika mainīta pa kluso – vienkārši nolika faktu priekšā

Latvijas basketbola sabiedrībā plašas diskusijas izsaucis Latvijas Basketbola savienības (LBS) lēmums, kas tika pieņemts jau pagājušajā vasarā, par LJBL (Latvijas Jaunatnes Basketbola līgas) izspēles kārtības maiņu. Proti, atgriešanās no „labākais pret labāko” uz „komplektu” sistēmu.

LBS to pamato ar lielajām ceļošanas izmaksām. Pēc idejas lielākajiem „komplekta” piekritējiem būtu jābūt sporta skolām, kas bāzējas tālu ārpus Rīgas, taču tā nav. LBS nesen kā saņēma gandrīz 30 sporta skolu parakstītu vēstuli, kurā lūgts atstāt sistēmu, kura darbojās vēl 2018./19.gada sezonā.

Savs viedoklis par to ir arī Krāslavas Sporta skolas trenerim Raitim Timmam, kurš ir tēvs Latvijā labi zināmajam valstsvienības un Maskavas apgabala “Khimki” uzbrucējam Jānim Timmam. Pēc tam, kad Raitis savu domas bija paudis mikroblogošanas vietnē „Twitter”, portāls „Sportazinas.com” nolēma ar viņu sazināties, lai noskaidrotu detalizētāku viņa viedokli.

„Lēmums par izspēles kārtības maiņu no „labākais pret labāko” uz „komplektu” atnāca, kā sniegs uz galvas vasarā! Nenotika nekādu diskusiju. Atnāca vēstule ar lēmumu un viss. Pēc tam es vērsos pie LJBL vadības, lai par to runātu. Šogad vismaz pluss ir tāds, ka par šo tēmu ir iespējas runāt visām pusēm. Nevienā brīdi neuzskatu, ka manas domas ir pareizākās,” iesāk Raitis.

Viņš turpināja: „Esmu parēķinājis, ka pie jebkuras izspēles sistēmas mums tāpat būs jāmēro entie kilometri. Ja arī atgriežamies pie reģionu sistēmas, kas bija manā bērnībā, tad arī tur vajadzētu izveidot savu iedalījumu kā ziemeļaustrumi un dienvidaustrumi. Mums ir vieglāk aizbraukt uz Jelgavu nekā, piemēram, uz Rūjienu vai Limbažiem. Ja mēs sadalām tikai austrumos un rietumos, jebkurā gadījumā būs sporta skolas, kas būs cietēji. Saprotu, ka ir sarežģīti atrast visiem apmierinošu kompromisu, jo katram ir savas domas, iespējas un prasības, bet tomēr…”

Vienā no saviem tvītiem Raitis minēja, ka nereti tiekot norādīts uz „it kā” nekvalitatīvo lauku pilsētu treneru darbu. Viņš uzskata, ka kritika ir laba lieta, taču daudzi kritizētāji nemaz nezina, kāda ir lauku darba specifika. “Mēs nevaram atļauties trenēt tikai talantus, mēs priecājamies par jebkuru jaunieti, kurš ir atnācis trenēties, par jebkuru! Pēdējā laikā gan ir vērojami uzlabojumi un Latvijas labākie treneri aizvien biežāk padalās savā pieredzē. Man personīgi ir laba sadarbība un komunikācija ar vairākiem Latvijas vadošajiem jaunatnes un arī pieaugušo basketbola treneriem, par ko viņiem atsevišķs paldies. Gribētos lielāku pretimnākšanu, kad tiek pieņemti lēmumi, kas mūs ietekmē tiešā veidā. Neesam jau atrauti no pārējās Latvijas un Rīgas. Tepat jau esam. Revolucionārs arī neesmu, bet ir brīži, kad vēlos izteikties (smejas).”

Vai ir kāds labums, ja pasakām: lielākā daļa vai pat visi trenē nepareizi….. bļāviens, nāc un parādi kā ir pareizi! Izstrādā pareizo programmu! Pats aizej uz laukiem un paņem grupu un izaudzini kaut vienu spēlētāju! Tas nav ne par mani, ne par kādu konkrēti, bet vispār…..

— Raitis Timma (@raitim) June 3, 2020

Par pieredzi, strādājot pirmsskolas iestādēs.

“Arī tajā lauciņā man ir pieredze. Trīs vai četrus gadus atpakaļ divos bērnudārzos izveidoju grupas ar mērķi no skolas vecuma šos bērnus piesaistīt sporta skolas basketbola grupām. Kaut bērnudārzā interese bija liela, sākoties skolas laikam, retais atnāca trenēties uz basketbola nodaļu. Vismaz man neizdevās, tāpēc domāju, ka šis īsti negarantē neko. Šobrīd arī darbojos vienā bērnudārzā, bet neloloju lielas cerības, ka nu visi tie bērni nāks uz basketbolu. Vingrojam, padriblējam, pamētājam grozā un uzspēlējam kustību rotaļas. Man un bērniem vienkārši ir jautri. Ja kāds atnāks skolas laikā uz treniņiem, protams, būšu priecīgs. Nav jau izslēgts, ka kādam ir cita, daudz labāka pieredze.”

Timma arī izteicas savas domas par „komplekta” un „labākais pret labāko” sistēmām.

„Es uzskatu, ka labākais iespējamais izspēles formāts ir „labākais pret labāko”. Daudzus gadus atpakaļ arī Krāslava ar vienu vecuma grupu iekļuva LJBL 1. divīzijā, bet toreiz pieņēmu lēmumu atteikties no iespējas, jo biju viens un nezināju kā apvienot spēlēšanu divās divīzijās. Šogad no mūsu apvienotās komandas “Daugavpils/Krāslava” pēc reitinga augstākajai divīzijai kvalificējās viena komanda (U19), taču, kā nelaime, no pagājušā gada U19 vairs nav Superlīgā. Otra “Daugavpils/Krāslava” komanda (U15) izcīnīja vietu pārspēļu turnīrā un kā smejies, bet pārspēļu turnīrs nenotikšot. Domas, ka spēlēt otrajā divīzijā ir bezjēdzīgi un neinteresanti, uzskatu par pārspīlētām. Pilnībā piekrītu trenera Agra Galvanovska teiktajam, ka ne jau tikai no pirmās divīzijas var izaugt augstas klases spēlētāji, pie kam, manā pieredzē ir viens spilgts piemērs, ka var otrajā divīzijā spēlēt vismaz līdz 16 gadiem un izaugt par augstas klases basketbolistu. Kur ir teikts, ka nevar vēl ilgāk? Katrs gadījums ir atsevišķs un individuāls. Tajā pašā laikā uzskatu, ja komanda ir izcīnījusi vietu augstākajā sabiedrībā, tad viņai tur jāspēlē. Kā var bērniem ieskaidrot, ka, redziet, mūsu komplekts nevelk… Es šobrīd runāju par tiem gadījumiem, kad ir tikai viena konkurētspējīga komanda.”

Raitis turpināja: „Un runājot par to argumentu, kas izskan no Rīgas pārstāvju puses, ka ir ļoti neizdevīgi braukāt… Nav jau tā, ka viņi visi brauc kopā vienā transportā. Esmu redzējis, kā atbrauc pustukšs lielais autobuss, vēl daļu atved vecāki ar personīgajiem auto, tāpēc tas galīgi nav arguments.”

Timma vecākais arī iezīmēja pozitīvas pārmaiņas, kas nākušas no LBS puses. Runa ir par plānu izveidot reģionu izlases: „Tā ir ļoti laba iniciatīva! Liekas simpātiska. Jauniešu izlašu treneriem būs lielākas izvēles iespējas, tāpat arī noteikti parādīsies kāds iepriekš varbūt nepamanīts talants. Un runa nav tikai par spēlētājiem, bet arī par jaunajiem treneriem, kas mums šobrīd aug. Arī viņiem tā būs iespēja. Jautājums ir par to, vai šai iecerei tiks atrasts finansējums. Izmaksas šim pasākumam noteikti nebūs mazas… Cerams, ka izdosies.”

Agrāk bieži dzirdētas runas par Rīgas komandu centieniem pārvilināt jauniešus no laukiem uz galvaspilsētu un reizēm tas noticis ne pēc labākajiem ētikas standartiem. Vaicājām Raitim, vai šāda prakse notiek arī šobrīd.

„Manā praksē ir bijis tikai viens gadījums, kad spēlētāju no manis trenētās komandas, nepakonsultējoties, ir kāds pārvilinājis. Un tas nebija sakarā ar Rīgu. Protams, ka laukos ir puiši, un ne tikai Krāslavā, kas varētu pārcelties uz Rīgas spēcīgākajām komandām un tā arī notiek. Ja tas notiek kāda talanta attīstības veicināšanai, pat esmu par to. Zinu, ka daudz kur, arī pašā Rīgā, šī problēma ir aktuāla, bet, kas attiecas uz mūsu sporta skolu, sūdzību nav. Žēl, ka nav izstrādāta sistēma, kā pārejas varētu notikt vairāk civilizēti, taču saprotu, ka tas tikpat kā nav iespējams. Jebkurā gadījumā, ja kāda cita sporta skola izrāda interesi, tas notiek ar manu ziņu un nekas vairs netiek risināts, tā teikt, caur sētas durvīm. Nenotiek vairāk aizmuguriskie centieni pārvilkt savā komandā. Treneri tomēr savā starpā runā un tas priecē. Pat ir bijis otrādi. Ne tik sen mans audzēknis mainīja dzīvesvietu. Es zvanīju “Rīga/DSN” trenerim, lūdzu uzņemt savā saimē un problēma tika atrisināta.”

„Pēdējā laikā vispār ir tā, ka daudzām Rīgas komandām pašām nemaz nav kur trenēties, jo vienkārši nav pieejamu zāļu! Varbūt būtu jāsāk skatīties otrā virzienā? Vienalga, treneris vai jaunietis, ja cilvēkam Rīgā nav kur trenēties, lai meklē mani. Ļoti iespējams, ka varam vienoties. Nākamajā gadā (2021./22.m.g.) mums būs pieejams savs internāts, kur būs 50 vietas. Viss pakārtots, lai attīstītos. Sporta zāle mums ir pieejama 24 stundas septiņas dienas nedēļā. Krāslavas Valsts ģimnāzija un Krāslavas Varavīksnes vidusskola Latvijas skolu reitingā ir labās pozīcijās,” stāsta treneris.

„Vienu dienu pieķēru sevi pie interesantas un, iespējams, nedaudz smieklīgas domas, ka rīdzinieki vienkārši nemaz nav pieraduši daudz braukāt uz spēlēm? Mēs braucam piecas stundas turp un tikpat atpakaļ. Arī tas ir sava veida treniņš, jo vēlāk, kad jaunietis kļūst par profesionāli, viņi taču arī dzīvojas pa lidmašīnām un ir gari pārlidojumi. Iespējams, savā veidā tas viņus sagatavo nākotnei. Nezinu, neesmu vēl šo teoriju praksē apstiprinājis (iesmejas). Cits stāsts – spēlēt EYBL un braukt uz Maskavu rīdziniekiem nav tālu, bet uz Krāslavu atbraukt gan. Tas, šķiet, tā interesanti. Protams, tur ir cits līmenis un var lidot ar lidmašīnu, bet domu sapratāt.”

Noslēguma Raitis Timma atkārtoti uzsver, ka publiski izskanējušais arguments par labu izspēles kartības maiņai par izmaksām, viņaprāt, neliekas nopietns.

„Tas tiešām nav arguments. Skatoties no finansiālās puses, tā braukāšana īpaši neiegriež centra komandām, bet gan nomales. Varbūt tad ceļam augšā jautājumu par dalības maksas apmaksu, attiecīgi nobrauktajiem kilometriem? Jo mazāk brauc, jo vairāk maksā un otrādi!  Mēs, piemēram, braucam tik daudz pa LJBL spēlēm, ka nesanāk ne laika, ne naudas citiem turnīriem (EYBL, BBBL). Publiski ir izskanējis viedoklis, ka vēl viens arguments komplektu sistēmai par labu ir lielā punktu starpība atsevišķos mačos, bet kuram tad tā nav bijis? Neteiktu, ka šobrīd ir tik daudz to maču, kur starpība ir 60, 70 punkti. Arī mēs otrajā divīzijā šad un tad uzvaram pretiniekus ar tādu starpību… Ko lai dara, ka esam tik stipri? (smejas). 25 gadus atpakaļ arī manas komandas tika “sistas” ar vēl lielāku starpību. Visam savs laiks. Ja spēlēs stiprākais pret stiprāko, tādu iznākumu būs mazāk, nekā “komplektu” sistēmas gadījumā. Es nevaru saprast, par ko mēs uztraucamies – par kilometriem, kas būs jābrauc, vai lielajiem rezultātiem, vai ir kas cits?”

„Dialogs vismaz notiek ar LBS, nevaru pateikt, ka man ir pilnīga taisnība un ka neviens mani neuzklausa, bet ir jāsaprot dažas lietas. Piemēram, Reģionu un LJBL komisijas iestājās par „labāko pret labākais” principu, savukārt Treneru komisija par “komplektu”. Paskatīsimies kāds tur ir sastāvs – pārsvarā rīdzinieki. Saprotiet paši…” – retoriski vaicā Timma.

„Nesaprotu, kas, turpmāk būs ar U19 grupu? Pagājušajā sezonā superlīgā sacensības nenotika un uz finālsacensībām komandas varēja pieteikties pašas… Piedevām, “play-off” pāri tika salikti, nosacīti, pēc pirmā apļa nacionālās līgas rezultātiem Kam tad bija vajadzīgs otrais aplis? Pandēmijas dēļ, tas netika nospēlēts līdz galam. Skaidrs, ka mēs esam dažādi ar reizēm atšķirīgām idejām. Reizēm kāds vēlas deķi vilkt uz savu pusi, es arī neesmu izņēmums. Vēl jau nekas nav nolemts. Gaidīsim 11. jūniju. Lai notiek, kas notikdams, bet galvenais jau ir, lai mēs nonākam pie kāda kopsaucēja un ceru, ka ieguvējs būs Latvijas basketbols. Nedrīkst aizmirst, ka arī Latgale ir Latvijā! Neskatoties kāda sistēma būs, mēs strādāsim tāpat!”