Uz viņiem netika liktas zelta cerības

Somijas hokeja izlase 2019. gada pasaules čempionāta finālā ar 3:1 pārspēja kanādiešus, tiekot pie zelta medaļām trešo reizi valstsvienības vēsturē. Tomēr komanda, kas izcīnīja augstākā kaluma cēlmetālu nebija favorīte, kuras sastāvā bija 16 pasaules čempionāta debitanti un neviens stabils NHL hokejists.

Ja neskaita Kanādas izlasi kā pasaules čempionāta favorīti, jo šajā statusā tā ir katru gadu, tad pēc pusfināla mačiem izlases, kurām paredzēja zelta medaļas, bija ārpus fināla trauka. Divas galvenās pretendentes bija Zviedrijas un Krievijas valstsvienības. Zviedrijas izlase bija izcīnījusi zelta medaļas pēdējos divos pasaules čempionātos, tāpēc ekspektācijas bija arī trešajā gadā. Pirms viņiem divas reizes pie zelta tika Kanādas izlase, bet krievi pirms pieciem gadiem.

Ceļš līdz zeltam

Ceturtdaļfināla derbijā pretī stājās Zviedrijas izlase, spēlējot savu ierasto hokeju, kas divus gadus pēc kārtas nesa panākumus. Izslavētais treneris Rikards Gronborgs darbu pie izlases stūres noslēdza ar zaudējumu ceturtdaļfinālā. Zviedru glābējs nebija arī Henriks Lundkvists, kuram labākie karjeras gadi jau aiz muguras. Pusotru minūti pirms trešā perioda beigām rezultātu izlīdzināja raženais somu kapteinis Marko Antila, par kuru mēs vēl parunāsim. Uzvaru papildlaikā atnesa uzbrucējs Sakari Manninens, kurš spēlē atzīmējās ar vieniem vārtiem un trim rezultatīvām piespēlēm.

Nākamie pretinieki krievi uz pasaules čempionātu bija atveduši iespējamu labāko sastāvu. Aleksandrs Ovečkins, Ņikita Kučerovs, Andrejs Vasiļevskis, sarakstu varētu turpināt, jo komanda bija pārblīvēta ar zvaigznēm. Tur laikam arī slēpjas tā problēma, ka zvaigžņu bija daudz, bet saliedētības maz. Laukumā krievu izpildījumā daudzkārt valdīja haoss, ja ceturtajā maiņā spēlē Iļja Kovaļčuks, kurš ir pirmo divu maiņu spēlētājs, tad šāds sastāvs var izskatīties labi tikai kopbildē, bez zelta medaļām. Galvenais treneris Iļja Vorobjovs nevarēja vai arī viņam nebija laika sazīmēt attiecīgās skices, kuras varētu īstenoties uz ledus. Antilas vārtu guvums krieviem atnesa vienīgo zaudējumu turnīrā, bet somus ieveda finālā.

Kāpo Kako “izrēķinās” ar Kanādas izlases vārtsargu.
Foto: sport1tv.hu

Finālā somiem pretī stājās Kanādas izlase, kuru viņi ar 3:1 bija pārspējuši grupu turnīrā. Kanāda dienu iepriekš sameta piecas ripas čehu vārtos, līdz ar to solījās branga cīņa par zeltu. Fināls bija hokeja paraugs, kas uz svara kausiem lika labāko Ziemeļamerikas un Eiropas valstsvienību šajā turnīrā. No pirmās līdz pat pēdējai spēles minūtei laukumā bija viss, ko hokeja cienītāji vēlas – vārti, spēka spēle, asumi un pašaizliedzība. Viens no pēdējo gadu simpātiskākajiem fināliem, kurā sistēma uzvarēja meistarību. Kanādas izlases sastāvs bija talantīgāks, bet somi strādāja pēc sistēmas kā vienota komanda. Pamatlaika pēdējā pusotrā minūtē somiem laukumā bija seši vārtsargi, hokejisti bloķēja metienus un izkala zelta medaļas.

Vienota komanda

Eiropā vispietuvinātākais spēles stils NHL ir tieši somu hokejs, jo tas ir fiziski spēcīgs, lielu uzsvaru liekot uz slidošanu. Pat Somijas spēļu komentētājiem pirms turnīra vajadzēja iepazīt Jukas Jalonena savākto komandu, jo daudzi hokejisti bija nezināmi.

Tikai divi NHL pārstāvji, kuri vairāk pieskaitāmi Amerikas hokeja līgai (AHL) – aizsargs Juho Lammiko 40 spēlēs Floridas “Panthers” sastāvā atdeva sešas rezultatīvas piespēles, bet pasaules čempionātā pie punktiem netika. Savukārt 19 gadus vecais talants Henri Jokiharju šogad debitēja profesionālajā hokejā, paspēja uzvilkt arī Čikāgas “Blackhawks” kreklu, kur 38 spēlēs atdeva 12 rezultatīvas piespēles. Jaunais aizsargs desmit turnīra spēlēs atdeva trīs piespēles, viņš ir viens no jaunās somu paaudzes perspektīvākajiem spēlētājiem.

Svarīga loma komandas uzvarā ir Jalonenam, kurš Somijas izlasi aizveda līdz zeltam arī 2011. gada pasaules čempionātā, kas norisinājās Bratislavā. Speciālistam nav pozitīvas attiecības ar tautiešiem NHL, tāpēc komandas sastāvā nebija nevienas somu zvaigznes, lai gan iespēja bija pievienoties Patrikam Lainem, Sebastianam Āho un citiem spēlētājiem. Jalonens izlēma iet līdz galam ar sastāvu, kādu viņš atveda uz turnīra sākumu.

Viens no izlases pamanāmākajiem hokejistiem bija 18 gadus vecais uzbrucējs Kāpo Kako, kuram paredz otro vietu NHL draftā. Desmit turnīra spēlēs talants guva sešus vārtus un atdeva vienu rezultatīvu piespēli. Uzbrucējs Kako un aizsargs Jokiharju ir pirmie spēlētāji, kuri vienā sezonā izcīnījuši zeltu U20 un pieaugušo pasaules čempionātā ar savu valstsvienību, pirms tam to paveicas Čikāgas “Blackhawks” kapteinis Džonatans Tēvzs 2007. gadā.

Marko Antila līksmo pēc uzvaras vārtiem pret Krieviju.
Foto: Matt Zambonin/HHOF-IIHF Images

Somijas izlases sastāvs bija raibs – 12 no 25 spēlētājiem ikdienā pārstāv Somijas čempionātu, četri spēlētāji no Kontinentālās hokeja līgas (KHL), tāpat arī hokejisti no Šveices un Zviedrijas augstākās līgas. Rezultatīvākais spēlētājs Sakari Manninens desmit spēlēs atzīmējās ar 11 (2+9) punktiem, bet komandas lielākais stūrakmens bija kapteinis Marko Antila. Viņš guva četrus vārtus svarīgākajās spēlēs – izlīdzināja rezultātu ceturtdaļfinālā pret zviedriem, uzvaras vārti pret krieviem un divi precīzi raidījumi finālā. Pirms astoņiem gadiem finālā uzvaras vārtus somiem guva ceturtās maiņas uzbrucējs Peteri Nokelainens 42:35 spēles minūtē. Kapteinis Antila guva uzvaras vārtus tajā pašā spēlēs minūtē, arī spēlējot ceturtajā maiņā.

Finālmačā 43 pretinieku metienus atvairīja 24 gadus vecais Kevins Lankinens, kurš turnīrā vidēji spēlē ielaida 1,5 vārtus. Šosezon jaunais vārtu vīrs piedzīvoja debiju Ziemeļamerikā, praktizējoties AHL un dažas spēles aizvadot arī ECHL. Lankinenam šī bija debija Somijas izlasē, jo juniora vecumā viņš nespēlēja savas valsts U18 vai U20 izlasēs. Tāpat debiju čempionātā piedzīvoja 36 gadus vecais Somijas līgas kluba “Tappara” kapteinis Kristians Kūsela, kurš sešās spēlēs atzīmējās ar diviem (1+1) punktiem.

Godam pelnīti

Somijas izlase pierādīja, ka nevajag zvaigžņotu sastāvu, lai pasaules čempionātā izcīnītu zelta medaļas. Gribas vilkt paralēles ar Latvijas izlasi, ja mēs būtu savā labākajā sastāvā, tad apstākļu sakritības rezultātā varētu būt iespēja cīnīties par medaļām. Svarīgi atzīmēt, ka somiem ir viena no Eiropas spēcīgākajām hokeja līgām, no kuras var izveidot lielu selekciju.

2011. gadā Somijas izlase tika pie zelta un Bostonas “Bruins” izcīnīja Stenlija kausu. Somijas hokejisti ir ieminuši spēcīgu vēstures taciņu, vai šo pašu ceļu izmantos arī Bostonas hokejisti otrpus okeānam? To noskaidrosim pavisam drīz, jo naktī uz otrdienu sāksies Stenlija kausa izcīņas fināls.