Vārtsargu “uzmešana”, nogulēts sākums un pārmaiņu neesamība – septiņi novērojumi par spēli Latvija – Kanāda

Iepriekšējos divos gadījumos Latvijas hokeja izlase savās mājās čempionātu saka diezgan veiksmīgi – 2006. gadā bija neizšķirts pret Čehiju (1:1), bet 2021. gadā komanda paveica sensāciju, pirmo reizi vēsturē apspēlējot Kanādu ar 2:0. Diemžēl vakar neko tādu paveikt neizdevās – kanādieši dominēja, guva pa diviem vārtiem katrā periodā un svinēja likumsakarīgu uzvaru ar 6:0 – šis nebija tas gadījums, kad spēlē kā līdzīgs pret līdzīgu, bet rezultāts ir graujošs.

Vai tiešām komanda gatavojās šai spēlei?

Jau no pirmajām sekundēm varēja redzēt kanādiešu jaudu un saspēlētību. Un runa ir pat nevis par to, ka ātri tika ielaisti vārti – tur arī Ivars Punnenovs varēja nospēlēt labāk. Vērojot maču īsti nebija iespējams saprast, kura komanda tad turnīram gatavojusies vairāk nekā mēnesi, un kura savācās pusotru nedēļu pirms pasaules čempionāta, aizvadīja pāris treniņus un devās spēlēt.

Izskatās, ka gandrīz katra kanādiešu darbība pārsteidza Latvijas hokejistus. Lielākajā daļā gadījumu pat tikšana uzbrukuma zonā bija vesels izaicinājums, un pretinieku aizsardzības barjeras bieži vien izrādījās nepārvaramas. Diez vai kanādieši tieši pret Latviju bija sagatavojuši kaut ko radikāli jaunu un pārsteidzošu – viņi spēlēja tā, kā spēlē parasti. Latvijas komanda gan izskatījās pēc cilvēka, kurš ļoti uzstājīgi mēģina ieiet telpā caur sienu, nevis atrast durvis.

Pārbaudes spēļu čempioni ir palikuši mājās

Biju skeptisks par uzvarām pārbaudes mačos, jo apspēlēt negatavu Šveici vai Dāniju ir viena lieta, savukārt spēlēt pret jaudīgu Kanādu, kura piekopj pavisam citu stilu, ir kaut kas pavisam cits. Runa gan nav tikai par pārbaudes spēlēm – jau pirmajā mačā šajā pasaules čempionātā ieraudzījām to, ko Harija Vītoliņa komandai pārmeta arī pagājušajā turnīrā – nespēju labi uzsākt spēli no pirmajām sekundēm, tā, lai pašiem uzreiz sajust pārliecību.

“Spēles sākumā pietrūka pussekundes visās situācijās,” pēcspēles preses konferencē teica Vītoliņš. “Sākumā varēja redzēt, ka spēlējām nedaudz “robotīgi”,” skaidroja kapteinis Kaspars Daugaviņš. Neesmu profesionāls hokejists un daudzas lietas noteikti nezinu, bet ar savu amatierisku skatu joprojām nevaru saprast, kā komandai, kura ir nacionālā izlase, var būt negatavs spēles sākums. Tas nozīmē, ka treneri kvalitatīvi nav paveikuši darbu un šī problēma ir ilgstošā, ar to kaut kas jādara.

“Ivar, Artūr, mums ir citas darīšanas”

Atšķirībā no dažām iepriekšējām spēlēm, kad Kanāda pa Latvijas vārtiem varēja uzmest vairāk nekā 40 reizes, šoreiz nekā tāda nebija. Pat grūti noticēt, ka spēlē, kurā metienu statistika ir vien 29:23 par labu Kanādai, rezultāts ir 6:0. Pati pirmā reakcija, protams, ir visu vainu novelt uz Ivaru Punnenovu un šeit tiešām ir akmentiņš tā cilvēka virzienā, kurš pieņēma lēmumu viņu likt tieši pret Kanādu. Bet, kad uz tablo ir 6:0, tad diez vai problēma ir tikai vārtsargos.

Kanādieši bija visur – gan meta no tālas distances, gan no tuvās, atrodoties vairāku spēlētāju ielenkumā, gan arī no laukuma stūra, kas arī var novest pie vārtu guvuma. Daži metieni tikuši bloķēti, bet kopumā komandas aizsardzība (un šeit domāti arī uzbrucēji) vienkārši netika līdzi, atstājot vārtsargus problēmas risināt pašus. Interesanti, ka ceļā uz ģērbtuvēm pēc pirmā perioda aizsargu treneris Peteri Numelins kaut ko emocionāli apsprieda ar vārtsargu treneri Artūru Irbi. Gan jau, ka ne tikai nepareizo vārtsarga izvēli.

Bez pārmaiņām

Kad kaut kas notiek ne tā, kā bija plānots, parasti pieņemts kaut ko mainīt. Kā savā grāmatā raksta leģendārais treneris Skotijs Boumens, trenerim jau pirms spēles jāsaprot, kādas problēmas varētu rasties spēles laikā un kā uz tām reaģēt. “Ja plāns A nedarbojas, nedrīkst gaidīt nākamo maču, jābūt gatavam plānam B. To gan nedrīkst izpaust spēlētājiem pirms spēles, lai viņiem nesajuktu galva,” pārliecināts deviņkārtējais Stenlija kausa ieguvējs.

Vakar nekas tāds netika redzēts, un maiņas laukumā turpināja doties tādā pašā sastāvā. Trešajā trešdaļā malā tika nolikts Ločmelis, viņa vietu ieņemot Denisam Smirnovam, bet vai tas tiešām varētu būt “game changing” lēmums? Jā, ne visi izskatījās slikti un arī ne visas maiņas būtu jājauc, tomēr gribētos redzēt kādu reakciju uz to, ka spēle galīgi nevedas. Tādas reakcijas diemžēl nebija. Pie sevis to skaidroju ar Vītoliņa pārliecību, ka pret Slovākiju viss būs savādāk un nav ko jaukt maiņas, lai viņi gūst pieredzi kopā, arī tad, kad praktiski nekas nepadodas.

https://youtu.be/0IVc95EYs2s

Galvenās zvaigznes – Batņa un Džeriņš

Nekad to nevarētu padomāt, bet Oskars Batņa un Andris Džeriņš ir tie cilvēki, kuriem pret Kanādu bija vislabākās izredzes gūt vārtus. Trešajā trešdaļā Latvijas komandai beidzot izdevās sakarīgs pretuzbrukums, Rihards Bukarts piespēlē Džeriņam, kurš ar ļoti spēcīgu metienu trāpa pa vārtu pārliktni. Tajā pašā periodā Batņa pie vārtiem atrod iespēju pielikt nūju. Ja izdotos tā, kā plānots, tad ripa par 99% lidotu vārtos. Diemžēl neizdevās.

Abi šie momenti notika jau noslēdzošajā trešdaļā, kad kanādieši bija nedaudz atslabinātāki, savukārt Latvijas komanda pamazām sāka atcerēties, kā spēlēt pret šāda stila vienībām. Iepriecināt skatītājus kaut ar vienu vārtu guvumu savās sienās neizdevās, un šis ir labs atgādinājums par to, ka nevar tā vienkārši izgāzt spēles sākumu, pēc tam gūt vienus vai divus vārtus un teikt, ka, ja tā būtu spēlējuši no sākuma, rezultāts būtu cits.

Jāatceras, kā spēlēt vairākumā

Tādās spēlēs, kad uzbrukumā viss izdodas ne pārāk labi, milzīga nozīme ir skaitliskajam vairākumam. Lai to dabūtu, jāprot spēlēt tā, lai pretinieks pārkāptu noteikumus. Vakar Latvijas komanda pretiniekiem šādu neiespējamu misiju pretiniekiem piedāvāja vien divas reizes – proti, Kanādai par visu spēli ir tikai divi noraidījumi.

Bija kaut kādas saspēles, bija arī metieni, bet tas viss kanādiešu vārtsargam Samuelam Montemboultam bija paredzami un viegli. Ja atceramies pārbaudes spēles, tad tur vairākums bija labā līmenī. Vai to atceras komanda? Gribētos cerēt, bet pārbaudīt to varēsim jau šovakar pret Slovākiju.

Celies, cīnies, neatceries?

Pirms pasaules čempionātā starp LHF partnera “Maxima” mārketinga aktivitātēm bija gan reklāma par labākajiem faniem pasaulē, gan jauns sauklis, kas tika prezentēts ar lielu pafosu – “celies, cīnies, Latvija”. Jau pārbaudes spēlēs bija iespējams redzēt, ka fani īsti nezina, ko ar to darīt, un tas pats turpinājās arī vakar. Iespējams, ka kādā brīdī tik padziļināti sekoju spēlei, ka vienkārši to nedzirdēju, bet spēles lielāko daļu pievērsu uzmanību tam, ko kliedz fani, un “celies, cīnies” tur noteikti nebija, kaut gan pie jebkura rezultāta vakar tas būtu ļoti noderīgi.

Diemžēl arī jāsecina, ka Slovākijas un Čehijas spēlē gaisotne bija labāka – šajā mačā bija gan skaļāk, gan arī vairāk atraktīvo fanu, vairāk karogu. Proti, Latvijas faniem arī ir, ko paņemt no spēles pret Kanādu, izdarīt secinājumus un kļūt par vēl labākiem.

NOBALSO! | Izvēlies Latvijas izlases trīs zvaigznes spēlē pret Kanādu