Virslīga atbalsta modeli, kas ļauj ārzemju spēlētājiem iegūt pašmāju futbolista statusu

Ceturtdien, 25. oktobrī “Elektrum” Olimpiskā centra konferenču zālē risinājās biedrības “Latvijas Futbola Virslīga” (LFV) biedru kopsapulce, kuras norises galvenais dienas kārtības punkts saistījās ar tā saucamo “leģionāru limitu”.

Biedru kopsapulcē tika pārstāvēti visi astoņi aktīvie biedri, kā arī sapulcē piedalījās Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidents Kaspars Gorkšs un sporta direktors Dainis Kazakevičs.

Kopsapulces ievadā biedrības “Latvijas Futbola Virslīga” valdes priekšsēdētājs biedriem atgādināja minētā jautājuma attīstības hronoloģiju, vēstot, ka jautājums ir aktuāls visas sezonas garumā. Tika atgādināts, ka šī gada 31. augusta LFV biedru kopsapulcē notika balsojums, kurā ar 7-1 tika atbalstīts biedrības viedoklis leģionāru jautājumā sekojošā formā: rosināt LFF, sākot ar 2019. gada sezonu ievērot likumus attiecībā uz līdztiesīgu nodarbinātību Eiropas savienības (ES) pilsoņiem, neattiecinot leģionāru statusu ES valstu futbolistiem, taču saglabājot leģionāru skaita limitu citu valstu futbolistiem.

Turpinājumā LFF sporta direktors Dainis Kazakevičs informēja par LFF priekšlikumiem aktuālā jautājuma saistībā. Tiek ziņots, ka apstiprināšanai LFF valdē tiks virzīts citviet Eiropā praktizējošais “homegrown player” princips, kas paredz iespēju ārzemju spēlētājiem iegūt pašmāju futbolista statusu (tādā veidā uz to vairs neattiektos jebkāda veida ārzemnieku ierobežojumi dalībai Latvijas virslīgā). Šādu statusu var iegūt jebkuras nacionalitātes, tautības vai cita veida piederības spēlētājs, kurš 15 līdz 21 gadu vecuma periodā vismaz trīs gadus ir piedalījies sacensībās kā LFF licencēts spēlētājs, likumsakarīgi šādu statusu automātiski nodrošinot ikvienam Latvijas jaunajam futbolistam.

Turpinājumā tika aprakstīti divi modeļi, kas tiks virzīti balsojumam gaidāmajā LFF valdes sēdē. LFF Elites futbola un Sacensību komiteju skatījumā apstiprināšanai LFF valdē tiks virzīts priekšlikums par ierobežojumu kopējam spēlētāju skaitam sezonas pieteikumā (25), tai skaitā iekļaujot ne vairāk kā 8 ārzemju spēlētājus (17/8 modelis, minētajiem 17 esot “homegrown player” statusa spēlētājiem), savukārt LFF administrācija atbalsta 9/16 modeli, tai skaitā nosakot, ka uz laukuma patstāvīgi katrā spēlē jāatrodas vismaz četriem pašmāju jeb “Homegrown player” spēlētājiem.

Kopsapulces turpinājumā tika diskutēts par minēto LFF piedāvājumu, kā arī tika aktualizēts jautājums par virslīgas sākotnējo viedokli un tā neņemšanu vērā LFF izstrādājot šo modeli. Uz to Kazakevičs norādīja, ka leģionāru statuss pēc būtības Latvijā vairs netiks izmantots, atsaucoties uz jaunieviesto “homegrown player” spēlētāju modeli, jo šāda statusa iegūšanā vienlīdzīgas tiesības un iespējas ir kā pašmāju, tā citu valstu sportistiem.

Pēc tam, kad LFF pārstāvji pēc aktuālās informācijas paušanas pameta kopsapulci, “Riga FC” pārstāvis Romāns Lajuks mutiski pauda neuzticību LFV valdes priekšsēdētājam Maksimam Krivuņecam un kopā ar vēl divu klubu “Spartaks Jūrmala” un FK ,”Ventspils” pārstāvjiem pameta kopsapulci. Pārējie biedri ar balsojumu (vienbalsīgi 5-0) noformulēja LFV viedokli, kas paredz atbalstu LFF attiecīgo komiteju izstrādātajam variantam par 17/8 modeli.

Kopsapulces turpinājumā tika diskutēts par gaidāmās sezonas čempionāta norises provizoriskajiem modeļiem gadījumā, ka pēc sezonas tiks atbalstīts priekšlikums par komandu skaita palielināšanu. Tika aplūkots provizoriskais čempionāta kalendārs un analizēta situācija pie iespējamajām izmaiņām.

Informāciju sagatavoja: SynotTip Latvijas futbola Virslīga