Zonnes un “Barona” greizie spoguļi

Nesen kā noslēgusies „OlyBet” Latvijas Basketbola Līgas cīņa par bronzu, kurā pārsteidzošu uzvaru pār pērnā gada čempioniem „Valmiera/Ordo” guva „Barons/Kvartāls” basketbolisti. Pateicoties šī kluba vadībai un darbošanās stilam, šis klubs tiek vērtēts neviennozīmīgi. Par ko tad ir šis stāsts?

Klubs ar nosaukumu „Barons” dibināts 2001.gadā, bet par tā priekšteci uzskatāms agrāk slavenais „LainERS”. Klubs pakāpeniski iekaroja vadošās pozīcijas Latvijas basketbolā, līdz trekno gadu pīķī, 2008.gadā, tika izcīnīts gan LBL tituls, gan FIBA Eiropas izaicinājuma kauss. Tā brīža galvenā seja bija Armands Šķēle un komanda kopumā bija nokomplektēta ļoti labi – augsta līmeņa leģionāri, valstsvienības spēlētāji un kvalitatīvs treneru korpuss. Arī „Arēna Rīga” pulcēja tūkstošiem skatītāju. Pat uz vietējās līgas spēlēm Rīgas derbijā ar „ASK” reizēm brīvas vietas atrast bija grūti.

„Barona” ziedu laiki gāja roku rokā ar uzņēmēja Ivo Zonnes panākumiem biznesā. Taisnības labad jāsaka, ka arī šobrīd Zonne dzīvo vairāk kā pieklājīgi, taču ar miljoniem basketbolā vairs nemētājās.

Nevienam nav noslēpums, ka šis kungs ir ieguldījis lielus līdzekļus basketbolā. Kā gan citādi viņš varēja nodrošināt Armandam Šķēlem ienesīgāko līgumu Latvijas basketbola vēsturē.

“Barons”/LMT spēlētājs Armands Šķēle (nr.11, balts) ar bumbu FIBA Eiropas kausa izcīņas spēlē starp basketbola klubiem “Barons”/LMT un Horvātijas vienību “KK Zagreb” “Arēnā Rīga”.

Sava veida paralēles varam vilkt ar Gunti Indriksonu un „Skonto”. Zonne gan nav centies ielīst kādā LBS krēslā, tomēr savu klubu stipri identificējis ar savu biznesu – „Barona kvartālu”. Korelācija notikusi arī starp veiksmēm biznesā un finansiālo rocību, proti, naudu ko ieguldīt sev piederošajā sporta klubā. Tomēr jāpiezīmē, ka ar veiksmīgiem transfēriem futbolā iespējams iekasēt milzīgas naudas summas, kamēr basketbolā Zonnem tādas iespējas gandrīz nebija.

Līdz ar to vēl nesen varēja notikt „Skonto” kluba scenārija atkārtojums – Zonne bija gatavs bodīti aizklapēt pa visam, tomēr tēvam to darīt neatļāva dēls. Indriksona afērās gan par dēlu aktīvu līdzdalību „Skonto” futbola laukumos nav dzirdēts. Bet tas jau ir cits stāsts.

Kāpēc tieši šī medaļa ir tik īpaša salīdzinājumā ar visām pārējām? To pasvītro vairāki faktori.
Stārmešu gaismā nonācis jaunais un enerģiskais treneris Mārtiņš Gulbis, kuram ir tikai 26 gadi, bet jau izcīnīta bronzas medaļa ar baroniem, kuri (lielākoties) veidoti no tādiem puzles gabaliņiem, kas citām vienībām izrādījās nederīgi.

Jaunais speciālists ar savu azartisko darbību komandu padarīja par kaujas spējīgu un vienotu mehānismu. Kā pats Gulbis sacīja – „mums neviens neticēja” – un tas nebija skaļi teikts, bez bravūras, jo ticība, ka „Barons kvartāls” iegūs trešo vietu pirms sezonas, bija tuva nullei.
Tomēr nevar nepieminēt kādu ļoti svarīgu detaļu – Gulbim pret paša gribu (vai tomēr dots pret dotu, proti, tev amats, bet esot amatā tev jāizpilda viens nosacījums?) nācās komandas mehānismā integrēt sastāvdaļu, no kura spēles laika un lomas laukumā bija atkarīga viņa atrašanās amatā, ar ko nebija mierā viņa priekšgājējs Agris Galvanovskis. Gulbis arī vienā no intervijām izteicies, ka nevienam vairs nav noslēpums kāpēc šis klubs pastāv, apstiprinot iepriekš minēto tēzi.

Armēņu radio arī ziņo ka, ja spēlētājs x tiek pie tā pamazāk minūtēm laukumā, tad seko izsaukums uz melnā vadības paklāja.  Atrodoties tribīnēs un kuluāros ne vienu reizi vien ir dzirdēts, arī no basketbolam tuvu stāvošiem cilvēkiem, ka šāda situācija pastāv. Ņemot vērā, ka panākums tika sasniegts ar šādiem nosacījumiem, tas ekspertu acīs izskatās divtik vareni.

Šis pats spēlētājs x sezonas laikā neesot apmeklējis nevienu komandas socializēšanās pasākumu kā ir pieņemts veču komandās. It kā sīkums, bet…

Taču pats interesantākais ir tas, ka neskatoties uz varonīgo bronzu, divi svarīgākie kluba cilvēki, kuri viens otram ir tuvi radinieki, palika neapmierināti. Viens par maz skrēja, otrs par maz redzēja pirmo skrienam. Bet mēs jau zinām dzīves lielāko patiesību – kas maksā, tas pasūta mūziku, un ja notis skan šķībi, pasūtītājs sāk šaubīties par savām investīcijām.

foto: basket.lv

Interesants ir fakts, ka vienam no komandas apmaksātākajam spēlētajam pēc vēsturiskās bronzas uzvaras steigā tika iegādāta biļete uz mājām, kaut gan atrunāts bija kas cits. Līdz ar to viņam nebūs iespēja izbaudīt bronzas spozmi uz vietas. Eļļu ugunī piemeta fakts, ka pēc izcīnītās bronzas Zonne seniors lika atbrīvot tajā pašā dienā visus spēlētājiem izdalītos dzīvokļus bez brīdināšanas un steigā.

Sportazinas.com tuvu stāvoši avoti arī apgalvoja, ka jaunajam un talantīgajam trenerim dienu pēc mača telefonsarunā tika uzteikts darbs. Gulbis gan to esot noliedzis, kamēr kluba ģenerālmenedžeris Jānis Pormalis apgalvoja, ka klubs ieturēs pauzi šajā jautājumā, vienlaikus norādot, ka bumba ir kluba pusē. Tas, visticamāk, darīts ar nolūku. Proti, lai nogaidītu kamēr norimsies ažiotāža un tad klusā manierē tiks paziņots, ka darba attiecības turpinātas netiks. Tādā veidā it kā noliedzot izskanējušo hipotēzi par to, ka klubā dažs spēlētājs ir priviliģētākā situācijā, neskatoties uz savu nepietiekamo basketbola meistarību.

Šādi notikumi noteikti neuzlabo jau tā neviennozīmīgo tēlu par komandu, kas izveidojies balstoties uz peripētijām, kuras notiek ap klubu pēdējos gados. Bet neskatoties uz iepriekšējās rindās izskanējušo, labo lietu ir daudz vairāk nekā tas varētu likties. Jā, kluba vadības modelis un apkārt notiekošais nerunā par labu tam. Tomēr tas pastāv, ir konkurētspējīgs un dod labumu Latvijas basketbolam.

Latvijas basketbols šo gadu laikā ir ieguvis treneri ar lielu potenciālu. Iespējams, pat potenciālu, lai kādu dienu vadītu valsts vadošo basketbola komandu – izlasi. Tiek nodarbināti spēlētāji. Daugavas Sporta namā ir atgriezies basketbols. Tā, ka pa īstam – atcerēsimies kaut vai apmeklējumu izslēgšanas spēlēs. Brīvu vietu ar katru maču palika aizvien mazāk.

Spēlētāji pateicās par lielisko atbastu

„Barons” galu galā ir zīmols Latvijas basketbolā un tam ir vēsture. Tas rada papildus veselīgu konkurenci vadošajā līgā. Protams, Zonnes investīcijas basketbolā vairs nav tik iespaidīgas kā treknajos gados. Tomēr tās nedrīkst nenovērtēt arī šobrīd. Lai arī esošais baronu sastāvs nav salīdzināms ar treknajiem gadiem, tomēr atļaušos nepiekrist daudzu kritiķu domām par tā zemo kvalitāti. Pietiekami solīdas summas priekš Latvijas standartiem tiek maksātas gan leģionāriem, gan vietējiem. Gandrīz ikviens komandas spēlētājs saņem vairāk par vidējo algu Latvijā. Un spriežot pēc rezultāta, arī kvalitāte ir attiecīga. Ja nebūtu šī kluba, dažs labs spēlētājs drošvien vairs negozētos uz basketbola skatuves.

Kāds būs turpinājums ņemot vērā pēdējos aktuālos notikumus? To šobrīd paredzēt nevar. Kluba darbība un pat pastāvēšana ir ļoti atkarīga no tā īpašnieka noskaņojuma. Komandas ģenerālmenedžeris Jānis Pormalis izteicies, ka šobrīd klubs ņems pauzi un nekādi tālejoši lēmumi nākamās pāris nedēļas netiks pieņemti. Skaidrs gan arī, ka Pormalis tāpat nebūs tas cilvēks, kas kaut ko izlems. Viņš arī nekad neko nav izlēmis.

Mums, skatītājiem un sekotājiem, atliek vien priecāties par baronu sasniegumu un devumu Latvijas basketbolam un cerēt, ka šī komanda turpinās pastāvēt tādā pašā kvalitātē kādā tā ir šobrīd un priecēs basketbola cienītājus!